Voldemāram Irbem – 130

Voldemāram Irbem – 130

Gleznotājs Voldemārs Irbe dzimis 1893. gada 13. novembrī Beļavas pagastā ļoti reliģiozā, bet trūcīgā daudzbērnu ģimenē kā septītais bērns.

1904. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur Voldemārs uzsāka mācības Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcas draudzes skolā, pēc tam Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības Zīmēšanas un gleznošanas skolā.

1911. gadā Voldemārs sāka izglītoties Jūlija Madernieka zīmēšanas un gleznošanas darbnīcā.

Tautā saukts par baskāji Irbīti – staigājis ne vien basām kājām, bet arī uz pirkstgaliem pacēlies un paliecies uz priekšu – viņa iešana atgādinājusi irbes tecēšanu.

20. gadsimta 20. – 30. gados viņu zinājis teju ikviens rīdzinieks. Irbītis bijis ļoti sabiedrisks. Katru rītu viņš iegādājies laikrakstus, lai noskaidrotu, kas notiek. Apmeklējis visu, ko vien varēja apmeklēt: mītiņus, lekcijas, bēru ceremonijas, nozīmīgus tiesas procesus, svarīgu personu vizītes Rīgā un citus publiskus pasākumus. Interesējies par visu, kas notiek literatūrā, mākslā, mūzikā, apmeklējis katru gleznu izstādi. Par visu viņam esot bijis savs viedoklis.

Strādājis galvenokārt pasteļtehnikā, gleznojis ainavas, pārsvarā pilsētas nomaļu skatus, žanra darbus, arī portretus. Gleznojis uz melnas vai pelēkas krāsas kartona, kā pats apgalvojis, lai izceltos krāsu košums.

Sarīkojis vairākas personālizstādes, eksponējis un tirgojis darbus paša atvērtajās izstādēs-tirgotavās, ko reklamējis laikrakstos un paša izdotajās savu rakstu vai referātu brošūrās. Gleznojis un par nelielu naudiņu darbus tirgojis arī uz ielām.

V. Irbes radošais mantojums veicinājis latviešu pasteļglezniecības uzplaukumu 20. gs. 70. gados.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Fotogrāfijās: Voldemārs Irbe. / Voldemārs Irbe Vērmaņdārzā. 20. gs. 30. gadi

Attēlā: V.Irbes glezna “Tirgū”. 1939 (kartons, pastelis, tempera)

Avoti:

  • Knāviņa, Valda. Voldemārs Irbe. Rīga: Neputns, 2015
  • Voldemārs Irbe : atmiņas, atziņas, vērojumi, nostāsti, fakti /  - Rīga: Preses nams, 1995