Vilim Zvaigznītim – 110

Vilim Zvaigznītim – 110

“Ir cilvēki, kuri nedrīkst „zust no ļaužu piemiņas”. Viens no tādiem noteikti ir Vilis Zvaigznītis – ar daudziem talantiem apveltīts, neparasts, dziļi inteliģents lizumnietis. Nākamām paaudzēm mantojumā viņš ir atstājis daudzas skulptūras un literārus sacerējumus, daudzi laikabiedri viņu atceras kā apburošu stāstītāju.” (Juris Zaķis)

Tēlnieks, literāts, arī ķīmiķis un ceļu meistars Vilis Zvaigznītis dzimis 1913. gada 8. martā Lizuma pagasta Kalaņģos, “Zemgaļu” mājās. Pasaulē nācis reizē ar savu dvīņu brāli Ervīnu, ar ko arī mūža lielākā daļa šajās pat mājās līdzās nodzīvota.

Mācījies Lizuma pagastskolā, Velēnas draudzes skolā, Rīgas 2. valsts ģimnāzijā. Studējis ķīmiju, kaut pašam bija vēlme pievērsties literatūrai un tēlniecībai. Studiju laikā piepelnījies kā mājskolotājs, mācot ķīmiju, fiziku un dabas zinības. Strādājis konfekšu fabrikā “Laima”. Obligātā kara klausība Latvijas armijā (1937-1938).

1944. gada rudenī mobilizēts Vācijas armijā un nosūtīts darbos uz Poliju, Tornu (Torunu). Kara nogalē saņemts gūstā un izsūtīts uz Vorkutu. Pēc atgriešanās par skolotāju V.Zvaigznītim strādāt neļāva. Neilgu laiku strādājis Lizuma spirta dedzinātavā, atlikušo darba mūžu par remontstrādnieku Ceļu pārvaldē.

Viļa mūža sapnis bija kļūt par atzītu dzejnieku, izdot savas dzejoļu grāmatas. Pirmajai no tām pat bijis iecerēts nosaukums: „Tālo zvaigžņu gaisma” – sapņains un romantisks kā visa viņa paša būtība. Tā viņš sauca arī savu studiju laika mīlestību. Kā var noprast pēc Viļa dienu piezīmēm, viņus izšķīra karš.

Ļaužu atmiņās Vilis Zvaigznītis joprojām tiek dēvēts par Lizuma gara gaismas glabātāju.

V.  Zvaigznītis ķīmijas laboratorijā. Iespējams, 1942. vai 1943. gadā.V. Zvaigznītis – ceļu remontstrādnieks – uz Tirzas upes tilta. 1950. gadi.

Attēlos:

V.  Zvaigznītis ķīmijas laboratorijā. Iespējams, 1942. vai 1943. gadā.

V. Zvaigznītis – ceļu remontstrādnieks – uz Tirzas upes tilta. 1950. gadi.

Fotogrāfijas no Lizuma vidusskolas novadpētniecības muzeja.

Avoti: Juris Zaķis. “Vilis Zvaigznītis”, gulbene.lv

 

Martā 

Gaist tāles zeltainā dūmakā

Aiz mežu zilganās sienas,

Un piesaulē zibot lāstekas lās,

No jumta kupenām skrienot.

 

Un baltāk un baltāk bērzi viz,

Vīd ēnas sniegos tik zilas.

Sāk gājputnu ilgās debesis

Kā plašums bezgalīgs zvīļot.

 

Kad rieta stundā diena dziest,

Un satumst jau tāles spožums,

Vēl krēslas laukos blāzma klīst

Līdzīga plaukstošām rozēm.