Trīs novadnieku jubilejas

Trīs novadnieku jubilejas

 

Pirms 125 gadiem, 7. janvārī Litenes pagasta Cemeros dzimis Ludvigs Brūniņš – diplomēts būvinženieris un gleznotājs. Ļoti mērķtiecīgs bijis viņa izglītības ceļš uz inženiera profesiju, apmeklējot Litenes pagasta skolu, vīriešu ģimnāziju Pleskavā, studējot Pēterpils kalnrūpniecības institūtā un visbeidzot brīvās Latvijas universitātē, Rīgā. 2. Pasaules kara laikā devies trimdā un turpmāko dzīvi pavadījis Eslingenā, Vācijā. Līdzās tehniskajai izglītībai sirds aizraušanās Ludvigam Brūniņam bijusi glezniecība. Laikraksts “Latvija Amerikā” raksta: “Jau agri rītos pirms saules lēkta ar saliekamo soliņu rokā un krāsu kasti padusē, viņš bija redzams soļojam vienā vai otrā Eslingenas virzienā. Rezultātā radies liels skaits skaistu akvareļu.” Piedalījies daudzās izstādēs, akvareļi – “jūtīgi un ar gaumi gleznoti”. Labprāt atpūties un tiekoties ar draugiem bijis humora un asprātības cienītājs.     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902. gada 15. janvārī Beļavas pagasta Baranos  dzimis diriģents, skolotājs Sergejs Duks. Enerģiski darbojies mūzikas dzīvē, vadot vairākus korus, piedalījies Dziesmu svētku sagatavošanā, strādājis Radiofonā, veidojis tautas dziesmu apdares.

1925. gadā nodibinājis dziedāšanas biedrību “Daina”, pulcējot Malienas puses Rīgā dzīvojošos jauniešus. Turpmākajos gados ar savu vokāli nevainojami skanošo jaukto kori sagatavojis vērtīgas latviešu a cappella kordziesmu programmas. Radiofonā bijis regulāri atskaņoto koru koncertu organizētājs un iemīļots diriģents, arī Jāņa Mediņa lietpratīgs palīgs literāro pārraižu muzikālajos noformējumos. Bijis virsdiriģenta Paula Jozuus asistents Latvijas lauku apriņķu Vispārējo Dziesmu svētku kopmēģinājumos, līdz ticis izvirzīts par virsdiriģentu daudzos novadu dziesmu svētkos.

Padomju vara likvidējusi biedrību “Daina”, tās diriģentu padzenot no darba Radiofonā. Pārcēlies uz dzimto pusi, no 1944. gada bijis skolotājs Litenē, organizējis un vadījis korus, iegūstot godalgotās vietas, bijis Gulbenes rajona koru virsdiriģents. Ar vietējo jaukto kori guvis pirmo vietu Gulbenes rajona 1948., 1950. gada “dziesmu karos”. Taču Rīgai izrādījies nevajadzīgs.. 1957. gadā pārcēlies uz Smilteni, kur bijis Smiltenes mūzikas skolas direktors. Savulaik Marģeris Zariņš atzinis, ka Sergeja Duka diriģenta īpašības gan žestos, gan temperamentā un muzikalitātē pilnībā pielīdzināmas Imantam Kokaram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24. janvārī 145 gadu jubileja svinama rakstniekam, izdevējam Rūdolfam Knokem, kurš nāk no Lizuma pagasta Pikļavām. Mācījies Lizuma pagasta skolā. Turpmākā dzīve saistīta ar Pēterburgu, kur mācījies un strādājis par darbvedi (lietvedi – mūsdienās). 1902. gadā izdevis „Vadonis pa Pēterburgu” ar karti un zīmējumiem, kas mūsdienās būtu uzskatāms par ceļvedi. Kopumā Pēterburgā  izdevis  ap 10 latviešu grāmatu – praktisku literatūru un stāstus. R. Knoke sarakstījis vēsturisku lugu “Alūksnes skaistule”, kas uzvesta Pēterburgā, tomēr to bargi kritizējis Rūdolfs Blaumanis.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Foto:
Ludviga Brūniņa glezna “Ainava ar meža upīti”.

Diriģents Sergejs Duks.

R. Knokes “Vadonis pa Pēterburgu” vāks.
 

Avoti: Gulbenes novada bibliotēkas novadpētniecības krājums un periodika.lv

 

 

Sanita un Inese,

Gulbenes novada bibliotēka