Rihards Plešanovs.

.. lappuse no jautājumu klades. Rihards Plešanovs.

Turpinot šķirstīt jautājumu un atmiņu klades, šoreiz uz jautājumiem aicinājām atbildēt kādu novadnieku, kuram dzimšanas diena ir augustā – pianistu Rihardu Plešanovu.

Par savu vārdu man jāpateicas .. manam vecvectēvam, kurš uzcēla mūsu ģimenes māju Gulbenē, Svelberģa ‘’Grantskalnos’’. Vārds nebija nedz no Vāgnera, ne Štrausa.

Ēdiens, kas man aizvien saistās ar bērnību .. pie vecmammas Veltas Galgauskas pagasta ‘’Elderos’’ tikko no lauka nolasītas zemenes ar pienu.

Bērnībā es lasīju .. avīzi ‘’Mana’’ un, šķiet, ‘’Laba’’. Vienmēr uz galda bija arī avīze ‘’Sportiņš’’. Ar grāmatu lasīšanu aizrāvos vēlāk un neesmu to pārtraucis. Lasu lēni, un pēdējā grāmata, kas mani īpaši sajūsmināja, bija Andra Kalnozola ‘’Kalendārs mani sauc’’.

Pirmoreiz es piesēdos pie klavierēm .. diezgan agri – 4 gadu vecumā. Atceros, ka Tētis spēlēja basos (klavieru lejasdaļā) un es pa augšām kaut ko improvizēju. Bet ap 5 gadu vecumu manās rokās iegūlās arī vijole. Mācījos paralēli arī to. Bet klavieres uzvarēja.

Bērnu dienu nerātnības .. nav pārspīlēts, bet biju puika ar bedrītēm vaigos, kas nerātnības nedara. Bet 7. klasē sāku dzīvot Dārziņa mūzikas skolas kopmītnēs, un tad grēciņi sāka vairoties. Bet tam vajag vēl vienu aptauju, lai pagūtu izstāstīt.

No skolas gadiem atceros .. dažas lietas paliek sirdī. Uzskaitīšu par Gulbenes laiku. Tautas bumbas turnīrs ’’Piena balva’’, ballīte brāļu kapos pirms ģimnāzijas diskotēkas, izkritusi vijole no rokām vijoļstundā, Šopēna ‘’Revolucionārās etīdes‘’ klausīšanās mūzikas literatūrā, zēnu kora skate, deju svētki ar deju kolektīvu ‘’Sienāži’’, matemātikas stundas pie Astrīdas Bisteres. Tagad pietiek.

Lielākais dzimšanas dienas pārsteigums .. pārsteigums jau ir pats datums – 1988. gada 8. augusts. Bet pēdējos 3 gadus man tajā datumā ir koncerti. Pārsteigums ir tad, kad Tavi kolēģi ar tevi spēlē apsveikuma skaņdarbu un salaiž visu dēlī ;)

Vasaras vakaros Gulbenē .. es kaut kā neatminos. Bet atceros vakaru šajā ziemā – mājsēdi, kad ar 2 suņiem ej pastaigā absolūti izmirušā pilsētā (tas bija legāli). Sals, viena policijas patruļas mašīna un zvaigznes.

Gulbenes Mūzikas skolu es atceros .. kā mājas, jo mājās biju mazāk. Vispār bija tāda lieta, ka es no savas mammas slēpu, ka man ir absolūtā dzirde (tā ir dzirde, kad, ja nošvīkst tramvaja sliede, es dažkārt dzirdu, ka tas ir si bemol). Mamma tolaik pasniedza mūzikas skolā solfedžo. Es sēdēju pēdējā rindā un rakstīju diktātu, lai pēc tam to nodotu kora klases zēniem, kuri tai brīdī cieta mokas. Mammai izlikos, ka pildu matemātiku. Pēc tam diktātu caur galda apakšu aizslidināju adresātam. Čaļi saņēma labu vērtējumu. Par to izpelnījos cieņu no kora puikām un viņi  mani arī neaiztika. Mamma gan vēlāk uzzināja par manu dzirdi.

Visvairāk mani iedvesmo .. pašlaik tas noteikti ir Ukrainas prezidents Zelenskis. Viņa publiskajās runās ir milzīgs spēks. Un gājiens par padomju mantojuma nojaukšanu Latvijā.

Dienās, kad lietus bungo pa jumtu, es .. mēdzu atvērt klavieru vāku. Jā, lietainās dienās labi vingrinās.

Laikā, kad neesmu Latvijā .. tas ir reti, bet gadās. Man patīk aizbraukt uz kādu kultūras metropoli un aiziet uz simfonisko koncertu, Parīzē noteikti uz kādu muzeju, naktī uz džeza klubu. Bet gadās arī pašam nospēlēt koncertu Horvātijā pamestā autoostā +30 grādos.

Skaņdarbs, ko iesaku noklausīties arī citiem .. islandiešu grupas Sigur Rós dziesmu Olsen, Olsen. Viņi oktobrī būs Rīgā.

Man kabatā vienmēr ir .. mans podziņtelefons.

Gulbenes novada iedzīvotājiem es novēlu .. saglabāt to iekšējo jaudu, kas katrā gulbenietī ir. Bet blakus tam būt atbildīgam un kritiskam pret sevi un vidi, kur dzīvo.

 

Rihard, liels paldies par atklātajām atbildēm! Sirsnīgi sveicieni īpašajā datumā – dzimšanas dienā! Lai izdodas darbi un piepildās ieceres!

 

 

 

 

 

Fotogrāfijā: Rihards Plešanovs kamermūzikas festivālā “Sansusī” 2021. gada augustā Aknīstē.

 

Inese Kalēja,

Gulbenes novada bibliotēka