Novadnieki – jubilāri.

Publicēts: 1.06.2022

Novadnieki – jubilāri. Egle un Svemps

2. jūnijā 135. dzimšanas gada diena aprit Druvienas pagasta Mazvasaraudzos dzimušajam Kārlim Eglem - literatūrvēsturniekam, tulkotājam, skolotājam. Egļu dzimta ir viena no vecākajām Druvienā, savas zemes kopēji daudzās paaudzēs. Kārlis Egle raksta: “Bieži es gāju arklam pakaļ, dažādas literāras domas risinādams, par kurām neviens cits gan nekā nezināja kā tikai es pats”. Skolā gājis maz un gandrīz visas zināšanas iegūtas pašmācības ceļā. Pastāvīgā lasīšana un mācīšanās palīdzēja veidot savu raksturu un gūt dzīves atziņas. “Viņš zināja visu, kas  saistīts ar latviešu grāmatām - to sarakstīšanu un izdošanu vai neizdošanu, to lasīšanu, zušanu, meklēšanu, atrašanu, ievadīšanu Latvijas zinātniskajā izpēte un Pasaules kultūras apritē. Viņš - pirmais, kas sistemātiski vāca latviešu kultūras darbinieku rokrakstus, rūpēdamies par to Misiņa bibliotēkā.”, tā rakstīts Karogā. Līdz ar to mūsdienās ir pieejams unikāls, apjomīgs rakstnieku, mākslinieku un zinātnieku rokrakstu krājums. Kārlim Eglem bija tuva memoriālo muzeju ideja, viņš ierosināja un realizēja ideju par ekspozīcijas veidošanu Druvienas vecaja skolā, ko atklāja 1966.gadā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

                Gleznotājam, pedagogam un sabiedriskajam darbiniekam Leo Svempam svinama 125. dzimšanas diena. Dzimis Beļavas pagasta Vecbarānos zemnieku ģimenē. Jau mācoties pamatskolā, ļoti aizrāvies ar zīmēšanu un kā lielu pārdzīvojumu atceras zilsarkanā zīmuļa pazaudēšanu, kas tajos laikos bija grūti dabūjams. Mājas bēniņos vasarās gleznojis savus pirmos darbus. L. Svemps raksta: “Vai redzat šo melno līniju uz pelēkajām, nekrāsotajām durvīm? To es reiz jaunībā ar krāsu ievilku, gribēdams uzzīmēt savu ēnas profilu. Tepat pie mājas ir Kazu kalns, kura piekājē es cūkas ganīju. Pats es kāpu kalnā zilajos tālumos raudzīties, jau toreiz tie man patika, tik cūkas neļāva tur augšā ilgi kavēties.” Bērnībā viņam patika vērot ainavu dažādību – dabas atmošanos, puķu uzziedēšanu, zemes apstrādāšanu. Tas arī ir L. Svempa gleznu mākslas spēks – atklāt dziļu ainavas un klusās dabas skaistumu.  Neskaitāmas izstādes ārzemēs, pedagoga darbs Latvijas Mākslas akadēmijā, savas privātās mākslas studijas vadīšana. L. Svemps raksta”.. Viens no lielākajiem atpūtas brīžiem, neskatoties uz vislielāko enerģijas nolietošanos, man ir gleznošana. Brīži, kad es gleznoju, ir visskaistākie priekš manis, un tad esmu laimīgs.” 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avoti:
periodika.lv
Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības krājums

 

Sanita Jurkāne

Gulbenes novada bibliotēka