.. lappuse no jautājumu klades. Laima Kota. Publicēts: 19.01.2022
.. lappuse no jautājumu klades. Laima Kota.
Iespējams, daudzi no mums savās mājās, skapjaugšās, atvilktnēs, pažobelēs, bēniņos vēl glabā atmiņu un jautājumu klades. Ja arī kādā kārtības ieviešanas reizē no tām esam atvadījušies –palikušas vismaz gaišas atmiņas par šo skolas laikos tik populāro tradīciju.
Gaidot mūsu novadnieces, rakstnieces Laimas Kotas dzimšanas dienu, lūdzām aizpildīt kādu lappusi arī viņai.
Mani nosauca par Laimu .. tētis Donāts Vucins. Piedzimu Rēzeknē, kur tēva radi sāka aktīvi iesaistīties jaundzimušās radinieces vārda došanā. Varianti bija kā jau kārtīgā katoļu dzimtā pierasts – Marija, Broņislava, Genoveva… Bet tad lauku sētā Černojes/Melnā Dūkstigola ciema Žogotu sādžā, kur nebija elektrības un ūdeni arī pārtikai ņēma no tuvīnā Žogotu ezera – vakarā ieradās tētis un pateica, ka vārds būs Laima. Radi nobrīnījās, ka vārds na pa myusu, bet pieņēma kā likumu. Mamma vēlāk izteica aizdomas, ka tikai tētim pirmā lielā mīla acīmredzot bijusi Laima, bet tētis teica, ka paticis, kā dzied Operas māksliniece Laima Andersone-Silāre.
Ēdiens, kas man aizvien saistās ar bērnību .. miežu biezputra ar smalki sagrieztiem kartupeļiem un griuzdiņiem, lāceņu ievārījums un īsta lauku torte.
Es sāku rakstīt aiz .. vientulības, jo šķita – nav, ar ko parunāt.
Lielākais dzimšanas dienas pārsteigums man bija, kad apritēja 50. jubileja. Bijām ar vīru Malaizijā, kur lija īsts džungļu lietus, ieķērkdamies dziedāja siltzemju paradīzes putni, un, sēžot lielā, senā koloniālā laika koka mājā, uzbūrās ainas no maniem Tirzas “Brīvzemniekiem”, kur arī mājās atskaņoju bērnu uzdāvinātu CD ar putnu dziesmām.
Idejas man rodas .. acumirklī! Parādās ideja. Pēc tam to disciplinēti izplānoju, apaudzēju ar notikumiem, piešķiru varoņiem raksturu un lieku tiem runāt spraigos dialogos.
Smarža, kas man atgādina .. Latviju, mājas – ir tikko pļautas zāles un svaiga siena smarža.
Vasaras vakaros Tirzā .. nevaļojos! Raujos dārzā līdz metas tumšs. Atpūsties/nedarīt neko un dīki pavadīt laiku tā arī neiemācīšos. Neciešu ceļošanu, jo tajā laikā taču varētu kaut ko padarīt dārzā! Taču tieši agrās rīta stundas ir manas – ar krūzi kafijas apstaigāju dārzus un paskatos, kas kā ir izaudzis, kur jāpieliek roka, reizēm sev bargi nosaku, ka izraušu tikai vienu nezāli, bet…attopos, kad esmu pusravējusi visu dobi.
Es jūtos omulīgi, kad .. smaržo kafija, kuras kamīns, bērni pabaroti un kaķīt’s blakus murrā.
Kad rakstu romānu, es .. ik pa stundai pieceļos, nokāpju lejā, kur ir virtuve un dzeru tēju.
Izstaigājot Jūlija Madernieka dzimtās mājas, man .. gribējās tās nopirkt!
Visvairāk mani iedvesmo un ceļ spārnos .. cilvēka roku darinātu lietu skaistums+praktiskums.
Mednieku un makšķernieku stāstu konkursā ieguvu balvu – bisi. Tirzā ir pat bilde, kur Mežu ministrs man to pasniedz. Taču paņēmu balvu naudā, visi pierunāja ielikt bankā BB, lai “uzaudzētu” lielāku. Kā beidzās? Lieliski! Pāris dienas pirms kraha izņēmu visu ārā, kaut mani bankā biedēja, ka tas ir “nesmuki darīts” un samaksāju galdniekam par virtuves plauktiem Tirzas mājai. Bi-ingo!
Gleznojot es .. klausos audioierakstus, ko YouTube lekcijās lasa antropologi, biologi, ģeologi, arheologi – lekcijas par Zemes, pasaules un civilizācijas rašanos+veidošanos mani ļoti fascinē. Klausos vēsturnieku lekcijas par dažādiem periodiem cilvēces vēsturē un brīnos – Nu sasodīts! Kāpēc neviens no vēstures nemācās!?
Dienās, kad lietus bungo pa jumtu, es .. Ja atrodos Stambulā, tad šuju, zīmēju, rakstu. Ja Tirzā – tad ir vienalga, ko daru, jo lietus labiem darbiem netraucē.
Savu varoņu prototipus es .. ņemu no dzīves, bieži tie ir reālas personas, otrā plāna varoņus veidoju kā vēlos, piešķiru tiem raksturu izceļošus vaibstus, bet viņi – še tev! – reizēm uztaisās paši, kādi vēlas būt neatkarīgi no manis. Trakums tad ir. Taču nevienu savu varoni neesmu nomušījusi, bērnus romānos neiesaistu.
No Turcijas uz Latviju es atvestu .. labi daudz īstas kašmira dzijas!
Gulbeniešiem (un, galu galā, arī pati sev) es novēlētu .. veselību. Un atskārsmi, ka dzīvojam te, tagad un tikai šo vienīgo dzīvi te, uz Zemes. Tādēļ dzīvojam tagad, kaut vai dzeram kafiju no skaistām krūzēm, sakām labus vārdus citiem.
Laima, paldies par atbildēm un sirsnīgi sveicieni dzimšanas dienā! Lai pietiek visa kā – saules, mīlestības, veselības un prieka dzīvoties!
Fotogrāfijā: Laima Kota raidījuma “Literatūre” filmēšanas gaitā 2021. gada rudenī.
Fotogrāfijas autors: Uģis Olte
Inese Kalēja,
Gulbenes novada bibliotēka