.. lappuse no jautājumu klades. Dace Sīmane Publicēts: 4.05.2024
.. lappuse no jautājumu klades. Dace Sīmane.
Inese Kalēja,
Gulbenes novada bibliotēka
Turpinām iesākto rakstu sēriju, kurā aicinām mūsu novadniekus veikt ierakstu atmiņu un jautājumu kladē. Šoreiz gan neliela atkāpe no jautājumu klades ierastā formāta, kad izvaicājam novadnieku, kuram tuvojas dzimšanas diena. Gaidot Mātes dienu un Ģimenes dienu, uz jautājumiem lūdzām atbildēt Daci Sīmani, kura ir mamma četriem bērniem un arī Beļavas tautas nama vadītāja.
Vārdu “Dace” vecāki man iedeva .. jo viņiem tas patika, citas nozīmes tam nav. Tagad saprotu, ka astoņdesmito gadu sākumā tas bijis populārs vārds. Ne reti nonāku situācijās, kur neesmu vienīgā Dace – studējot kursā bijām piecas! Arī mana vīra māsa ir Dace, tāpēc kādu laiku bijām divas ar vienādu vārdu un uzvārdu. Pašai šķita mazliet jocīgi, kad, sūtot Ziemassvētku apsveikumu, uz aploksnes kā saņēmēja un sūtītāja vārdu rakstīju vienu un to pašu.
Bērnībā mana mīļākā grāmata bija .. pirmā, kas ienāk prātā – “Pifa piedzīvojumi”. Šķiet, uzmanību piesaistīja košās ilustrācijas, bet atceros arī grāmatu par nedarbniekiem Maksi un Moricu – viņu blēņām un piedzīvojumiem. Noteikti atmiņā palikušas dažādas pasaku grāmatas, ko vakaros, gulēt ejot, mums lasīja mamma vai vectēvs. “Džūkstes pasakas” par dažādu vietu, senu piļu un kalnu izcelšanos, “Zem zilās debesu bļodas” – pasakas par ezeru un to nosaukumu rašanos vai arī “Ganuzēns un velns”, kur spēku allaž pieveic ar gudrību un attapību. Ļoti mīļa joprojām ir pasaka par kaķīša dzirnaviņām.
Ēdiens, ko es atceros no savām bērnības mājām, ir .. tas noteikti nav viens ēdiens, bet vesela garšu buķete, kur mijas salds ar skābu un sāļš un rūgtu, bet viss kopā ir emocionāli baudāmas atmiņas – gogelmogels jeb olas dzeltenums, sakults ar cukuru, silta maize ar medu un pienu, dūmos žāvēta desa, grauzdēti diedzētie graudi, jeb iesala garša un zaptsūdens ar rupjmaizes garoziņām, ko dzer no alumīnija kanniņas vāka.
Agrāk es nebūtu iedomājusies, ka .. man būs bail no kara, ka man vispār būs jādomā par karu kā kaut ko iespējamu, ko varētu nākties piedzīvot. Es nezinu ... neviens jau nezina, bet baiļu sajūta ir ... ir kaut kur ... tepat ... netālu ...
Lielākais pārsteigums, ko man sagādājuši bērni, .. zinu, ka bērni spēj pārsteigt katru dienu, tāpēc viņi paši – katrs no viņiem ir lielākais pārsteigums, kāds man ir. Dvīņu māsas, protams, dubultā, jo laikā, kad mana un vīra māsīcas jau gaidīja dvīņus, mums, uzzinot par saviem, vienīgais jautājums bija: “Nopietni!?”.
Svētdienu rītos mana ģimene .. brokastīm cep plānās pankūkas, jo visiem tās garšo – tik ļoti, ka nu jau arī bērni tās iemācījušies gatavot paši. Visgaršīgākās ir pankūkas ar medu, svaigām ogām, der arī no saldētavas, bet īpašā ģimenes recepte ir: ietīt pankūkā banānu, saldētas avenes un nedaudz zemesriekstu sviesta.
No saviem vecākiem esmu guvusi .. no mammas un abām vecmāmiņām esmu radusi, ka ģimenei ir vajadzīgas kopīgas ēdienreizes kā svētkos, tā ikdienā. Brīži, kad visi sēž pie viena galda, dala vienu ēdienu tā, lai katrs jūtas paēdis, ir ļoti simboliski. Tie liecina par piederību saimei, par to, ka esi viens no visiem – savējais. Mani vienmēr pārņem laba sajūta un iekšējs miers, kad ģimene apsēžas pie galda, lai baudītu kopīgas brokastis, pusdienas vai vakariņas. Kad punči pilni, tad miers mājās.
Saiņojot dāvanas, es .. domāju par cilvēku, kas dāvanu saņems, jo man vienmēr vairāk paticis dot un iepriecināt, visvairāk bez īpaša iemesla, tāpat – prieka pēc.
Jaunas idejas man rodas .. pēkšņi. Dažkārt naktī es nosapņoju vai izdomāju to, kam dienā nevarēju atrast atbildi.
Iedvesmu es gūstu .. piedzīvojot un patiesi baudot kādu notikumu, skaistu mirkli, arī ēdienu vai sarunu – visu, kas manī raisa apbrīnu, interesi un patiku, sagādā spēcīgas pozitīvās emocijas un pārdzīvojumu.
Dace, sirsnīgs paldies par atbildēm! Lai gaišuma un mīļuma pilni šie svētki – Jūsmājās un mūsmājās! Novērtēsim un godāsim savus tuvākos cilvēkus arī ikdienā, izbaudīsim laiku kopā!
Fotogrāfijas no Daces Sīmanes personīgā arhīva