Helmeram Pavasaram – 120

Publicēts: 19.05.2023

Helmeram Pavasaram – 120

Diriģents un komponists Helmers Pavasars dzimis Lejasciemā 1903. gada 19. maijā.

Dēvēts par izsmalcinātu vēlīnā romantisma un ainavisma pārstāvi mūzikā.

Darbojies dažādos žanros – instrumentālajā un vokālajā kamermūzikā, kordziesmā, kā arī nedaudzos simfoniskos darbos, kantātes žanrā, ērģeļmūzikā. 

Kompozīcijas: “Patētiskā uvertīra”, svīta “Mazi baleta skati”, variācijas par tēmu “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, “Elēģiskais končertīno vijolei” – tapuši Cēsīs, rakstīti Cēsu simfoniskajam orķestrim. Komponējis vijoļkoncertu (1939), kamermūziku, 2 stīgu kvartetus, duetu flautai un vijolei, apmēram 80 kora dziesmu, 40 solo dziesmas, kantātes “Tautas karogs”,“Atzīšana”, “Sasauc, dziesma!”, “Tēvzeme sauc jaunu dziesmu”, “Dāvida 96. dziesma”. 

Savdabīga ir 1940. gadā komponētā “Simfoniskā idille”, kasveltīta H. Pavasara meitai Dacei, izmantojot 4 notis – D, A, C, E.

Latvijas Valsts konservatorijā studējis kompozīcijas teoriju un diriģēšanu pie Jāzepa Vītola un Jāņa Mediņa, vēlāk beidzis arīLatvijas Valsts konservatorijas vijoļklasi pie profesoriem Edmondo Lučīni un Ādolfa Meca.

Strādājis par mūzikas skolotāju un ērģelnieku Rīgā. Pēc tam bijis kora diriģents, ērģelnieks, vijoles spēles pasniedzējs mūzikas skolās Valmierā un Cēsīs, no 1934. gada – arī direktors (vēlākā Cēsu Tautas konservatorija).

1931. gadā nodibinājis Cēsu simfonisko orķestri ar pilnu sastāvu, 40 mūziķiem, un bijis tā diriģents.

Pēc tam līdz bēgļu gaitām 1944. gadā pasniedzis teorētiskospriekšmetus Latvijas konservatorijā. To pašu Pavasars turpinājis darīt arī Baltijas Universitātē Pinebergā, Vācijā, kā arī darbojies par kora diriģentu un ērģelnieku (galvenokārt Hamburgā). 1954. gadā Pavasars uzsācis ērģelnieka darbu Londonā, bijis virsdiriģents Anglijas Latviešu dziesmu dienās (1958, 1961, 1967), kā arī 1. Eiropas Latviešu dziesmu svētkos Hamburgā (1964). 

Padomju laikā H.Pavasara vārds Latvijā ticis noklusēts. Aizkustinoša bija viņa atgriešanās dzimtenē pēc 46 prombūtnes gadiem – 1990. gada Dziesmu svētkos, kad teju visa Latvija dziedāja “Mazs bij’ tēva novadiņis” paša Helmera Pavasara krāšņajā apdarē. Saņēmis Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesora grādu.

Fotogrāfija no dom.lndb.lv

Oriģināla turētājs: Rakstniecības un mūzikas muzejs