Ceļš no miesta līdz pilsētai Publicēts: 1.02.2023
Ceļš no miesta līdz pilsētai
Ēkas. Cilvēki. Notikumi
Sagaidot Gulbenes pilsētas 95.dzimšanas dienu, uzsākam rakstu sēriju gada garumā, kurā stāstīsim par nozīmīgām ēkām, cilvēkiem un notikumiem, kas ļāva pilsētai augt un kļūt par tolaik lielāko Madonas apriņķa pilsētu. Ticu, ka pilsētu var iemīlēt caur stāstiem. Lai tie kalpo kā iedvesma radīt mūsu laika stāstus par Gulbeni.
Pilsētas vadība. Pirmos gadus pilsētu vadīja ilggadējais Vecgulbenes miesta vadītājs Jānis Sniķeris. Tiesa, tā laika presē J.Sniķerim tiek pārmesta neizdarība daudzos pilsētas jautājumos – novilcināta ielu asfaltēšana, noslēgtā elektrības līguma ar Dzelzceļu virsvaldi noteikumu nepildīšana, pilsētas līdzekļu izsaimniekošana. 1928.gada sākumā, kad miests paplašinājies un sākusies plašāka apbūve, pēc miesta valdes un iedzīvotāju ierosinājuma tam piešķirtas pilsētas tiesības. 1934.gadā Gulbenes pilsētas vadību pārņem ilggadējais Stāmerienas pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks Harijs Gavars. Patriots, sabiedriski aktīvs un enerģisks pilsētas vadītājs ar pamanāmiem darbiem un jaunām iecerēm. Tolaik Gulbene plašāk bija zināma ar skaistajiem parkiem un dārziem. H. Gavars vēlējās Emzes parku veidot par krāšņāko un skaistāko parku Latvijā, uzcelt jaunu bērnudārzu, jaunas ēkas pilsētas aptiekai, pilsētas valdei. Šīs un citas ieceres pārtrauca karš.
Pastkarte. Gulbenes komercskola un arodskola, 1930tie gadi. Fotogrāfs Oskars Priedītis.
Gulbenes Valsts komerc- un arodskola. 20.gadismta 20-to gadu sākumā Vecgulbenes miesta tuvumā nebija skolas, kurā varētu iegūt vidējo izglītību. Tajā laikā Latvijā vidējo izglītību varēja iegūt mācoties ģimnāzijā, kas bija klasiskā humanitārā izglītība, vai mācību iestādēs, kurās līdz ar vidējo izglītību varēja apgūt kādu profesionālu kvalifikāciju. Mācīties komercskolā bija īpaši izdevīgi, jo mācību maksa tajā bija salīdzinoši neliela.
Strauji augošā un ne visai bagātā miesta iedzīvotāji izvēlējās komercskolas variantu. Ar skolas veidošanu saistītās finansiālās grūtības esot palīdzējis atrisināt skolotājs, mācību grāmatu autors Reinis Liepiņš, dzimis litenietis, kurš tolaik bija Izglītības ministrijas Skolu virsvaldes vadītājs. Ar viņa atbalstu tika pieņemts lēmums par komercskolas dibināšanu Vecgulbenē. Savu pirmo mācību gadu komercskolēni sāka 1926.gadā bijušā Vecgulbenes muižas kroga ēkā, kur pirmie divi mācību gadi pagāja šauros, nepiemērotos apstākļos.
Beidzot 1927.gadā tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai. Vietu skolai izvēlējās Emzes parka malā, tolaik nomaļā vietā. Fotogrāfijas liecina, ka tuvumā nebija neviena ēka. Skolai plašā apkārtnē bija laba slava, mācīties gribētāju nav trūcis, bija jāiztur konkurss. Visu skolas pastāvēšanas laiku tās vienīgais pārzinis bija Jānis Rupais.
Avoti:
periodika.lv
Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības krājums
Sanita Jurkāne
Gulbenes novada bibliotēka