Bijušo darbinieku tikšanās Gulbenes novada bibliotēkā

27.janvārī Gulbenes novada bibliotēkā notika bijušo bibliotekāru tikšanās, kas tika rīkota, gaidot bibliotēkas 70 gadu jubileju. Pasākums izvērtās priecīgs, radošs un sirsnīgs. Iesākumā katra no bijušajām darbiniecēm iepazīstināja ar sevi, pastāstot, kad un kurā nodaļā strādājusi.

Tad sekoja bibliotēkas direktores Antras Sprudzānes stāsts par to, kā bibliotēka ir mainījusies un cik daudzveidīgas funkcijas tā veic šodien. Grigorijs Gorodko (no grupas “Baltie Lāči”) sniedza nelielu koncertu, pēc kura bija iespēja radoši darboties: veidot kopīgu gleznu no plastilīna un dalīties stāstos par darba gaitām bibliotēkā.

Bijušo darbinieku atmiņas ir neatņemama bibliotēkas vēstures sastāvdaļa. Tās papildina skaitļus un faktus, atdzīvina stāstus un atklāj emocijas. Lūk, interesantākie stāsti:

Neparastākais atgadījums: “Biju darbā līdz vakara septiņiem, astoņiem. 3.stāva vestibilā jau bija tumšs tajā brīdī, sevišķi ziemā. Ejot mājās, slēdzu lasītavas durvis ciet un nudien redzēju spoku – meiteni baltā tērpā. Nevienam kolēģim gan neteicu, jo varbūt man tā tikai izlikās.” (S.Zirne)

“Bibliotēkai virs ārdurvīm bija tāds kā jumtiņš, vējtverītis. Kad notika pašreizējās ēkas atklāšana, viena darbiniece uzrāpās to jumtiņu tīrīt, pūš tos putekļus, un tie visi viņai sejā. Skats no malas bija tāds, it kā tur pūķis plosītos.” (D.Sliņķe)

“Lai nenotiktu nepatīkamas situācijas, bibliotēkā bija jādežūrē lielajos valsts svētkos. Es biju kopā ar vienu kolēģi. Abas bijām jaunas, 19 gadu vecas. Mums bija garlaicīgi, nezinājām, ko visu nakti sadarīt. Mēs uzlikām mūziku un dejojām. Lēcām tā, ka pat troksni uz ielas varēja dzirdēt.” (D.Sliņķe)

“Es biju praksē bibliotēkā. Plaukti bija augstu. Tā kā es neesmu gara auguma cilvēks, bija jākāpj pa trepēm. Bija viens tāds kungs, kurš man likās simpātisks. Viņš lasīja grāmatas. Es uztraucos un kā vāvere pa tām trepēm uz augšu un leju. Tad pēkšņi nogāzos ar visām trepēm, jo man aizķērās brunči. Tā, ka gadās arī tā!” (D.Sliņķe)

Interesantākais lasītājs: “Bija tāds viens lasītājs… mums sakrita mīlestība. Tā bija uz kaktusiem. Viņam sūtīju skaistas grāmatas par kaktusiem. Tad, kad es sāku strādāt ar skaņu platēm, bija viens kungs, kas nāca ņemt plates. Viņš ienāca bibliotēkā un jautāja: “Vai tad mans muzikologs ir?” (S.Suntaža)

Interesantākais pasākums: “Manā laikā interesantākais pasākums bija, kad pie mums atbrauca liela dzejnieku delegācija, arī aktrise Emīlija Bērziņa bija līdzi. Toreiz (Laimonis) Vāczemnieks bija jauns un skaists, Harijs Heislers - jauns un skaists, Anatols Imermanis, Jānis Plotnieks. Tas bija tāds neaizmirstams pasākums – mans pirmais lielākais un interesantākais”. (I.Duka)

“Es atceros tās šaušalīgās bailes, kad nāca “Glavļit” (Galvenā literatūras pārvalde) pārbaudes. Nāca saraksti ar rakstniekiem, kuri bija aizbraukusi uz ārzemēm vai kaut ko nogrēkojušies. Tad vajadzēja meklēt rokā tās grāmatas un ar protokolu nodot. Katalogā nevarēja atrasties aizliegtās literatūras kartīte, ja uzgāja to, bija rājiens. Tas politiskais spiediens bija briesmīgs.” (I.Duka)

Sanita Jurkāne,
Gulbenes novada bibliotēka