Bibliotēka – kultūras mantojuma digitalizācijas pīlārs.

Bibliotēka – kultūras mantojuma digitalizācijas pīlārs.

Šobrīd kultūras mantojuma institūcijas, tajā skaitā arī bibliotēkas, ieņem būtisku lomu kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšanā. Gulbenes novada bibliotēka jau 20 gadus bibliotekārā darba procesos digitalizāciju ir iekļāvusi kā vienu no būtiskiem darbības virzieniem.

Pirms 22 gadiem Gulbenes bibliotēkas, Gulbenes vēstures un mākslas muzeja un Alūksnes zonālā valsts arhīva sadarbībā tapa CD "Bibliotēka, muzejs, arhīvs - tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu", kur interaktīvā veidā tika apkopota informācija par Gulbenes pilsētas vēsturi līdz 2003.gadam. Gadu laikā informācijas nesēji ir mainījušies, bet vērtīgais saturs paliek.

Novadpētniecības materiālu digitalizēšanā iesaistās arī novada pagastu bibliotēkas, tādejādi padarot unikālos, mazajās bibliotēkās uz vietas esošos materiālus pieejamus daudz plašākai auditorijai. Šobrīd Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības datu bāzē ir skatāmas 2`329 fotogrāfijas, 186 tekstizdevuma manuskripti (atmiņas, dzejoļi rokrakstā, vēstules, novada pētnieku materiāli). Ar novadu saistītie materiāli pieejami pagastu bibliotēkās un Gulbenes novada bibliotēkas 3.stāvā.   

Ar 2023.gadu veidojam kolekciju “Gulbenes novadpētniecība” Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālajā bibliotēkā. Šobrīd kolekcijā ir 722 digitālie objekti. Fotogrāfiju skatījums no kolekcijas izveides brīža – 17 tūkstoši. Kolekcijas fotogrāfijas skatāmas šeit: https://ej.uz/cjbq

TOP 3 skatītākās fotogrāfijas:

Nikolajs Svemps ar ģimeni, 1935.gads.

Nozīmīte "Skolēnu dziesmu un deju svētki", 1970-tie gadi.

Beļavas muiža. Podiņu krāsns, 2004.gads. 

Digitālā bibliotēka ir lieliska vieta, kur ilgtermiņā glabāt arī vērtīgākās dzimtu fotogrāfijas. Paldies vietējiem iedzīvotājiem, kas arī tur rūpi un piedalās kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.     

Sanita Jurkāne,
Gulbenes novada bibliotēka