Litenes notikumi

Litenes vārds uz laiku laikiem saistīts Latvijas vēsturē ar Latviešu armijas virsnieku traģisko likteni.
Litenes pagastā, gleznainās Pededzes upes krastā priežu silā Latvijas brīvvalsts laikā 20.gs. 30. - to gadu nogalē atradās Latvijas armijas vasaras nometne. Te bija izcirstas stigas, ierīkoti ceļi, izurbtas akas, uzbūvētas koka barakas un virtuves, uzcelts arī stiprs koka konstrukciju tilts pāri Pededzei, bet tupat netālu atradās moderns poligons. Vairāki tūkstoši iesaucamo te no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes grūtībām un norūdījās fiziski un garīgi. Ritēja miera laika karavīru ikdiena līdz padomju okupācijai.

1940.gadā Latvijas armijas vietā tika izveidota Tautas armija, kuru drīz vien iekļāva tā sauktajā Sarkanarmijas 24. teritoriālajā korpusā, kas sastāvēja no vairākām bijušajām Latvijas armijas daļām un kas savukārt tika iekļauts Baltijas īpašā kara apgabalā, kas ticis izveidots pat jau 1940.g. 11.jūlijā, tas ir, vēl pirms Latvijas pievienošanas PSRS.

Jaunizveidotā korpusa karavīri saņēma Sarkanās armijas dienesta pakāpes. Forma palika agrākā, nomainījās tikai atšķirības zīmes. Korpusa vadība gan sastāvēja no bijušajiem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem, tomēr īstie noteicēji bija okupācijas varas norīkotie komisāri un politiskie vadītāji.

Pirmās un nežēlīgās totalitārās varas vajāšanas vērsās vispirms pret Latvijas armiju. Lai nepieļautu mūsu karavīru pretošanos plānotajām represijām un vājinātu viņu morālo garu, nevienu daļu neatstāja līdzšinējā sastāvā, bet izjauca, pārvietojot un apmainot gan vadošo sastāvu, gan ierindniekus.

1941.gada maija sākumā lielākā daļa 24. teritoriālā korpusa kareivju un virsnieku tika pārvietoti uz vasaras nometni Litenes kara poligonā. Tur novietojās arī korpusa štābs ar savām daļām, kā arī 183. kājnieku divīzija. Tā kā tur vietas vairāk nebija, 181. divīzijas vajadzībām pēc ierašanās Gulbenē nekavējoši iekārtoja ap 10 km tālāk otru jaunu nometni Pededzes līčos pie Ostroviešu mājām, tādēļ arī tai šāds nosaukums.

14.jūnija rītā abas nometnes aplenca Iekšlietu tautas komisariāta karaspēks. Bet jau pirms šī datuma no tām sāka pazust atsevišķi virsnieki un karavīri.

Bet 14.jūnijā pēc sarakstiem virsnieki tika izsaukti pulcēties, lai it kā dotos uz mācībām. Atbruņošana notika pa grupām. Visus, kuri acumirklī nepakļāvās pavēlei vai nepaspēja pacelt rokas, nošāva. Bedres nogalinātajiem bija izraktas jau iepriekš.

Pārējie tika iesēdināti automašīnās un nogādāti Gulbenes stacijā un iepriekš sagatavotajos lopu vagonos aizvesti Sibīrijas moku ceļos. Lūk, ko par liktenīgajiem 14.jūnija notikumiem savam dienesta biedram stāstījis aculiecinieks - Jātnieku pulka kapteinis Kārlis Bergs (vēlāk gājis bojā Drēzdenes lielajā bombardēšanā, ko veica angļu un amerikāņu aviācija): 
"…tūlīt pēc brokastīm paziņots virsnieku saraksts uz apvidus mācībām Gulbenes apkārtnē, līdzi jāņemot kartes, tālskaši un lietusmēteļi. Pēc stundas jau jāsapulcējoties pie kādas barakas, kur gaidīšot automašīnas. Mani tas nemaz nepārsteidza, jo tādas virsnieku mācības jau parasta lieta. Uz mācībām apvidū vienmēr nozīmēja tikai noteiktu skaitu un pakāpju virsniekus - atkarībā no mācību tematikas un paredzamās darbības apjoma.

Tālāk viss norisinājies ātri un īsi. Pēc sakāpšanas mašīnās devušies Litenes muižas virzienā, kur viņiem pievienojušās citas mašīnas ar virsniekiem no korpusa štāba un citām daļām, un tad visas tās korpusa štāba jaunā priekšnieka vadībā (majors Tkačovs, laikam) iegriezušās kādā mazākā lauku ceļā. Pēc dažiem kilometriem ceļš gājis cauri nelielam mežiņam ar bieziem krūmiem abās ceļa malās. Te pēkšņi mašīnas apstājušās, visiem dota komanda izkāpt un nostāties ierindā uz ceļa. 
Tad priekšā iznācis majors Tkačovs un izkliedzis: "Pie mums taktiskās mācības notiek tā - rokas augšā!" Tūlīt biezie krūmi abās ceļa malās pašķīrušies un atklājuši skatienam sarkanarmiešu ķēdes ar šaušanai paceltiem ieročiem. Atbruņošanas laikā, ja kāds izrādījis mazākās nepaklausības zīmes, tas uz vietas nošauts. Nošauts arī kāds krievu virsnieks. Pēc tam visi atkal sasēdināti atpakaļ automašīnās un bruņumašīnu un konvoja pavadībā nogādāti Gulbenes stacijā, kur ievietoti aizrestotos lopu vagonos.

Otrā dienā Bergs aizvests pie kādas militārpersonas un jautāts pēc viņa vārda. Bijis vajadzīgs cits Bergs, nevis Kārlis. Vēl viena dienā pagājusi noskaidrošanai un "piekodināšanai" nevienam neko nestāstīt, tad Bergs aizvests atpakaļ uz nometni."

Līdzīgs liktenis piemeklēja arī latviešu lidotājus - virsniekus, kuru lidlauks atradās Gulbenē. 
Pavisam 1940. ,1941.g. tika represēti ap 4665 Latvijas karavīri, to skaitā 1086 virsnieki, no kuriem 23 bija ģenerāļi, viens admirālis un pāri par 100 pulkvežleitnantu.

Latvijas armijas virsnieka vietnieks, vēlāk Sarkanarmijas 24.teritoriālā korpusa jaunākais leitnants Roberts Gabris, 1941.g. 14.jūnijā apcietināts Litenes vasaras nometnē un izcietis izsūtījumu Noriļskā, uzrakstījis dokumentālu stāstu "Latvijas virsnieks Nr. 35473", kurā ievietots Latvijas armijas represēto karavīru saraksts. Šajā grāmatā uzskatāmi parādīts, kā Molotova - Ribentropa nodevīgā slepenā panta rezultātā iznīcībai tika pakļauta Latvijas armija.

1988.g.13.oktobrī, pēc 46 gadiem, Latvijas PSR prokuratūra ierosināja krimināllietu, sākās izmeklēšana un tās gaitā iztaujāti ap 200 liecinieki, savākti apjomīgi materiāli. Aizvestie virsnieki tiesāti laikā no 1941.g. rudens līdz 1942.g. pavasarim, galvenokārt par dzimtenes nodevību. Ap 500 no Litenes deportētajiem pēc reabilitācijas atgriezās tikai 70, pārējie nošauti vai gājuši bojā necilvēcīgajos apstākļos spaidu darbos Noriļskas nometnē.

Bet Litenes nometnēs laikā no 28.jūnija līdz jūlija pirmajām dienām nogalināti ne mazāk kā 40 demobilizētie. Nezināms skaits nogalināts arī mežā attālāk no nometnēm. Kādu laiku pēc nogalināšanas Litenes kapos iedzīvotāji apglabājuši sešus karavīrus. Pededzes kapos atdusas četrpadsmit.

1988.g. bijušajā Litenes poligona teritorijā Sitas mežā uzrādītajā apbedījumu vietā tika atrasti 11 virsnieku skeleti, pogas, lodes, patronu čaulītes. Pēc speciālistu restaurēšanas darbiem, šo virsnieku mirstīgās atliekas 1989.g. 2.decembrī, iesvētot svinīgā dievkalpojumā Gulbenes ev. lut. baznīcā, pārapbedīja Litenes kapsētā. Vienpadsmit balti krusti simbolizē šo un visu pārējo nezināmo karavīru atdusas vietu.

Pār latvju virsniekiem raud baltas sveces 
Un koku zaros vēji sāpēs elš. 
Ikkatrā jūnijā arvien no jauna 
Par Liteni mums galvas jānoliec.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tā Litenes traģiskajiem notikumiem veltītajā dzejolī saka dzejniece Lūcija Sāgameža - Nāgele.

Ik gadu 14.jūnijā Litenē notiek piemiņas pasākumi, lai atcerētos Latvijas armijas traģiskās likteņgaitas un apliecinātu cieņu bojā gājušajiem, gan dzīvi palikušajiem. Šajos pasākumos aktīvu dalību ņem Litenes pagasta padome un Latvijas Aizsardzības ministrija.

2001.gada 14.jūnijā Litenes kapos atklāja akmeņkaļu Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansambli "Sāpju siena", veltītu nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.