1919. g. Vecgulbenes tribuāls

1918.gada 11.novembrī beidzās Pirmais pasaules karš un Latvijai sākās jauns attīstības posms. 18.novembrī tika nodibināta jaunā Latvijas valsts. Taču Vecgulbenē līdz pat decembrim atradās vācu armijas daļas, bet 5.decembrī vienu okupāciju nomainīja otra. Ar padomju varas lozungiem Vecgulbenē ienāca Sarkanās armijas daļas. Vācu karavīri, garajos kara gados paguruši, neizpratnē par pārmaiņām savā dzimtenē, kas viņiem bija svarīgākas nekā norises svešā zemē, esot atteikušies karot pret padomju karaspēku un steidzīgi atkāpušies.

Laika posms no 1918.gada decembra līdz 1919.gada maijam ir viens no drūmākajiem Gulbenes vēsturē. Pēc padomju varas nodibināšanas Vecgulbene kļuva par Malienas apriņķa centru. Apriņķa iestādes izvietojās muižā, galvenokārt Baltajā pilī. Pils postīšana turpinājās. Taču daudz briesmīgākus postījumus nodarīja Vecgulbenes jeb Malienas revolucionārā tribunāla darbošanās. Latvijas Sociālistiskajā Padomju Republikā tādi tribunāli bija vairāki, bet Vecgulbenes tribunāla darbība bijusi gandrīz visasiņainākā (tribunālu darbības "pārmērības").

Vecgulbenes revolucionārais tribunāls izcēlās ar pieņemto lēmumu bardzību un nāves sodu lielo daudzumu, bieži pat par niecīgiem pārkāpumiem.

Šausmas gulbeniešos iedvesa arī apstāklis, ka tribunāla sēdes tika noturētas baznīcā, kur altāra vietā pie sarkani klāta galda sēdēja tā sauktie tiesneši.

Gandrīz visi notiesātie pirms nāves tika nežēlīgi spīdzināti, tādēļ bijušais muižas šķūnis (pie tagadējā stadiona ieejas vārtiem) ilgus gadus tika saukts par Vaidu jeb Vaides šķūni. Gulbenieši bija nesapratnē un izmisumā 1919.gada aprīlī, kad Vecgulbenes baznīcā tika atklāts strādnieku klubs.

Nāves deja Vecgulbenē iesākās 1919.gada 24.decembrī. Tāpēc pirmo Malienas tribunāla akciju, kas, iespējams, ateistiski demonstratīvi tika sarīkota tieši šajā dienā, var dēvēt par Ziemassvētku slaktiņu: saskaņā ar revolucionāro sirdsapziņu tika piespriesti seši nāves sodi.

Malienas tribunāla pirmais priekšsēdētājs bija Alfrēds Lācis. Taču viņam drīz vien izcēlušās domstarpības ar Vecgulbenes un Lubānas lieliniekiem skolotāja Jēkaba Graudiņa lietā, un kopš 18.janvāra līdz pat 9.maijam tribunāla sēdes vadīja Jūlijs Bormans, bet A. Lāci no tribunāla padzina. Maijā un jūnija vidū priekšsēdētāja krēslā sēdēja Jānis Žīgurs.

Par izmeklēšanā esošo (apvainoto) personu un lietu skaitu, kā arī par viņiem izvirzīto apsūdzību sastāvu liecina 1919.gada janvāra, februāra un aprīļa izmeklēšanas komisijas darba pārskati, kas saglabājušies. Šajos mēnešos tika uzsākta 349 lietu izmeklēšana, kurās bija apvainotas 606 personas.

Laikā no 1918.gada 24.decembra līdz 1919.gada 16.jūnijam Malienas tribunāls sarīkoja vismaz 33 sēdes.

Nāves sodi tika piespriesti sešās sēdēs. Uz nāvi notiesāto saraksts, kurā fiksēti 152 uzvārdi un liktenīgās tiesas dienas datums, saglabājies Malienas tribunāla reģistrācijas žurnālā. Tomēr trūkst ziņu, vai visi notiesātie nošauti.

Nāves sods tika izpildīts 122 personām no 152, kurām tas tika piespriests Malienas tribunālā līdz 1919.gada 27.maijam.

76 gadījumos nāvessods piespriests par politiska rakstura nodarījumu, 15 gadījumos tas piespriests par kriminālu nodarījumu, bet 15 gadījumos apvainojumu formulējums satur it kā jauktu politisku un kriminālu rīcību.

No 69 attaisnotajām personām 39 bija apsūdzētas par pretlieliniecisku politisku darbību, 19 - par kriminālu, 2 - par jauktu, bet 9 - par administratīviem pārkāpumiem.

Lielinieku diktatūras ekonomiskās politikas - kara komunisma - īstenošanas paņēmieni atspoguļojās E. Lapiņa spriedumā. Par atteikšanos nodot iestādēm vienu rekvizējamo zirgu viņam jāsamaksā 5000 rubļu un jāšķiras no diviem namiem Alūksnē. Tos konfiscēja ar tribunāla spriedumu.

Pirmā maija svētku reizē pasludinātā amnestija skāra 19 tribunāla sodītās personas. Desmit cilvēki tika atbrīvoti.

Malienas tribunālā tiesāja arī 25 sievietes.

1919.gada 31.maijā padomju vara Vecgulbenē beidza pastāvēt. Visu apkārtni virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem atbrīvoja Latvijas armija, Vecgulbeni - 1. (vēlāk 4.) Valmieras kājnieku pulks.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.