Mauriņa Zenta (1897 - 1978), rakstniece, zinātniece

Rakstniece, esejiste, filozofijas zinātņu doktore Mauriņa Zenta (prec. Raudive) dzimusi 1897.gada 15.decembrī Lejasciemā. Tēvs - ārsts, māte - pianiste.

Mauriņa jau bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. Uzaugusi Grobiņas doktorātā. 5 g. vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. 1913.g. iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā (6. klasē), ko absolvējusi 1915.g.

Neilgi vadījusi pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņas doktorātā, pēc tam Liepājā pasniegusi privātstundas un sacerējusi ludziņas bērniem, kuras publicējusi ar pseidonīmu Amenta Zīra: "Feja, velns un ragana", "Kur laime mīt?", "Ziemassvētku zvaigzne" (visas 1924.g.), "Jaunais likums" (1928.g.), "Lidotājs Pavasaris" (1935.g.).

1921.g. - 1923.g. LU studējusi filozofiju, 1923. - 1927.g. baltu filoloģiju. Pēc studiju beigšanas 1927./28. māc. g. bija skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, no 1928.g. lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, 1929.g. pašas dibinātā literārajā studijā u.c. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1929.g. vasarā papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē Heidelbergas universitātē. 1944.g. kopā ar vīru filozofu Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju, 1946.g. pārcēlusies uz Zviedriju. 1949. - 1963.g. bija docētāja Upsalas universitātē. 1965.g. atgriezusies Vācijā, dzīvojusi kūrortpilsētā Krocingenē. Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās. Apbalvota ar Zviedrijas, Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām, godazīmēm, arī ar K.Adenauera prēmiju (1971.g.) un PBLA Tautas balvu (1969.g.).

Pirmās publikācijas - J. Akuratera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums vācu valodā laikrakstā "Libausche Zeitung" 1919.g., recenzija par J. Akuratera grāmatu "Klusums un gaisma" "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā" 1922.g.

Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Mauriņa pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Grāmatā "Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (1928.g.) izvērsta tuva tēma - Raiņa dvēseles traģisms bez dziļāka ieskata Raiņa ideju pasaulē. Intuitīvas iejūtas metode dominē vācu klasiskā romantisma tradīcijas sakņotajos pētījumos "Jānis Poruks un romantisms" (1929.g.) un "Friča Bārdas pasaules uzskats" (1938.g., doktora disertācija). A. Brigaderes daiļrades saistība ar latviešu tautai raksturīgajām dvēseles skaidrības ilgām poētiski atsegta grāmatā "Baltais ceļš" (1935.g.). J. Akuraters, Auseklis, K. Barons, J. Jaunsudrabiņš, K. Skalbe savdabīgi portretēti krājumā "Saules meklētāji" (1938.g.). Cittautu literatūra apcerēta grāmatā "Dante tagadnes cilvēka skatījumā" (1937.g.). Humānisma caurstrāvota ētiska un kultūrfilozofiska problemātika risināta eseju krājumā "Pārdomas un ieceres" (1934.g.), "Dzīves apliecinātāji" (1935.g.), "Grāmata par cilvēkiem un lietām" (1938.g.), "Ziemeļu tēmas un variācijas" (1939.g.), "Prometeja gaismā" (1943.g.), "Kultūras saknes" (1944.g.).
Trimdas laikā iznākuši eseju krājumi: "Tilti", "Sirds mozaīka" (abi 1947.g.), "Spīts" (1949.g.), "Uguns gari" (1951.g.), "Sāpju noslēpums" (1952.g.), "Latviešu esejas" (1953.g.), "Traģiskais skaistums" (1954.g.), "Cilvēces sargi" (1955.g.), "Apnicība un steiga" (1962.g.), "Par mīlestību un nāvi" (1964.g.), "Zemes dziesma" (1967.g.). Vairākas grāmatas Mauriņa sarakstījusi vācu valodā. Pasaules literatūrzinātnieku uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par F. Dostojevski (1931.g., 1935.g.). Vēlāk tā papildināta.

Personīgo dzīves gaitu ar laikmeta vēstures notikumu un trimdā iepazīto cittautu rakstura un sadzīves īpatnību ieskicējumu subjektīvi atspoguļo autobiogrāfiskajā triloģijā "Tālā gaita" (1955.g.), "Iedrīkstēties ir skaisti" (1958.g.), "Dzelzs aizbīdņi lūst" (1960.g.), "Zviedrijas dienasgrāmata" 2 sējumos "Trimdas traģika" (1965.g.) un "Pasaules vārtos" (1968.g.) un pēc nāves izdotā dienasgrāmata "Manas saknes ir debesīs" (1980.g.).

Mauriņas romānos "Dzīves vilcienā" (1941.g.), "Trīs brāļi" (1946.g.), "Frančeska" (1952.g.), "Bērza tāss" (1971.g.) konkrētu dzīves notikumu un prototipu attēlojums sapludināts ar filozofiju. Stāsti izdoti grāmatās "Neaizsūtītā vēstule" (1940.g.), "Septiņi viesi" (1957.g.), "Sākumā bija prieks" (1965.g.), "Bērza tāss" (1971.g.), "Dzintargraudi" (1975.g.).

Latviešu valodā Mauriņa tulkojusi S.Unsetes romānus "Kristīne Lavrana meita" un "Olavs Auduna dēls" (1933.g.), R. Rolāna grāmatas "Bēthovens" (1932.g.) un "Mikelandželo" (1934.g.), F. Dostojevska romānu "Idiots" (1937.g.), A. Kamī romānu "Mēris" (1952.g.), T. Hārdija. T. Kārlaila u.c. rakstnieku darbus. Vācu valodā tulkojusi J. Akuratera noveles (1921.g.), P. Ērmaņa. J. Ezeriņa u.c. rakstnieku prozu.

Minsteres latviešu centrā (Vācijā) iekārtota Mauriņas piemiņas ekspozīcija, pēdējā dzīvesvietā Krocingenē 1982.g. atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.

Kopoti raksti 2 sējumos (1939.g. - 1940.g.), izlase "Uzdrīkstēšanās" (1990.g.).

Mirusi 1978.gada 25.aprīlī Bāzelē, Šveicē, apbedīta Krocingenē, Vācijā.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.