Rankas pagasts
Pagasts: Rankas pagasts
Iedzīvotāju skaits: 1259
Platība: 184 km2
Vispārīgā informācija: Rankas pagasts atrodas Gulbenes novadā, robežojoties ar Gulbenes novada Lizuma un Druvienas pagastiem, kā arī Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastu, Smiltenes novada Drustu un Variņu pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas: Ranka, Gaujasrēveļi, Rēveļi. Pagastam cauri tek Gauja, Azanda, Uriekste, Sace, Degļupīte, Lazdupīte, Pāpanupīte, Palsa. Pagastā atrodas vairāki nelieli ezeri – Kalmodu (Baltezers, platība – 23 ha), Cepļu (Melnezers, platība – 12 ha), Teļezers, Jāneļu un Pundurezers. Pagasta teritorijā atrodas vairākas ūdenskrātuves un purvi.
Pagasta vēsture: Ranka (senāk Ramka) 13. gs. ietilpa Tālavas novadā. Rankas vārds cēlies no latgaļu virsaiša Tālivalža dēla Rameķa vārda. Rankas vārds vēstures avotos pirmoreiz minēts 1528. gadā, kad Rīgas virsbīskaps izlēņoja Rankas muižu savam padomniekam K.fon Rozenam. Ranka aizlaikos atpazīstama ar Rankas papes fabrikas, Rankas moderniecības, Rankas mājturības skolas, Meža skolas darbību. Par seno Rankas pagasta vēsturi 2003. gadā L. Silzemnieks saraksta grāmatu “Rameka”. Par Rankas pagasta izcelšanos liecina arī romantiska liecība. Kādreiz Tālavas valdniekam Tālivaldim bija dēls Rameķis, kuram tēvs piešķīris zemes, kur apmesties. Rameķis kalnā uzcēlis pili. No tā laika Rameķa zemi sauca viņa vārdā, kas pamazām kļuva par Ramku. Tagad pilskalnu pazīst kā Kaudžu pilskalnu.
Uzņēmējdarbība: Rankas pagastā darbojas 88 zemnieku saimniecības. Lielākās no tām ir “Ķelmēni”, „Kalnakaļvi”, „Kalna Pakalnieši”, “Sejatas”, „Mazruciņi”. Pagastā darbojas A/S “Rankas piens”, SIA Vecpāpani, KS „Sējējs”, KS „Amatnieks” SIA „Grantiņi 1″, SIA „Kaudžu purvs”, SIA „Woodkoks”, SIA “Rankas Rori”. Darbojas četri mazie HES – Pilskalna, Gaujas, “Ranka Hidro” un Lācīšu.
Izglītība: Pagastā ir pirmskolas izglītības iestāde “Ābelīte”, Rankas pamatskola, Ogres tehnikuma Rankas teritoriālā struktūrvienība.
Kultūra: Pagastā ir kultūras nams (zālē 500 vietas) un 2 Gulbenes novada bibliotēkas struktūrvienības – Rankas bibliotēka un Gaujasrēveļu bibliotēka, vēsturiskajā Rēveļu (bij. Elizabetes) pamatskolā darbojas Gaujasrēveļu bibliotēka un Rankas kultūrvēsturiskā mantojuma centrs.
Pagasta jauniešiem ir pieejams jauniešu iniciatīvu centrs „B.u.M.s.”.
Veselība: Darbojas Rankas doktorāts.
Reliģija: Ticīgie apmeklē Jaunpiebalgas, Velēnas un Smiltenes baznīcu. Rankā ir kapsēta (iesvētīta 1927. gadā).
Kultūras un dabas pieminekļi:
Rankas pagastā uzmanību piesaista vietējās nozīmes arhitektūras celtnes – Elizabetes (1880) un Lutera skolu ēkas (1887).
Rankas muižas komplekss ir pagasta pērle ar skaistu skulptūru parku, ūdensrozēm dīķos, koncertzālēm, retro auto kolekciju, viesnīcu un plašu bibliotēku. Ir iespēju apmeklēt Lurdas Dievmātes un Sv. Bernadetes Romas katoļu kapelu, kur reizi mēnesī notiek Sv. Mise.
Rankas pagastā atrodas šādi arheoloģijas pieminekļi: Kaudžu pilskalns, Sejatu senkapi (Krakaliņš), Silaješku pilskalns (Velna kalns), arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Rankas muižas apbūve. Aizsargājamie dabas objekti ir Rankas parks, Rutkaviņu avoti, Lielā purva dabas liegums.
Ievērojamas personības: Ar Rankas pagastu ir saistītas arī daudzas ievērojamas personas: K.O.Kraujiņš (1879.-1975.) – rakstnieks, E.Bauers (1882.-1926.) – agronoms, Tautas padomes, Satversmes sapulces un Saeimas loceklis, zemkopības ministrs, A.Raisters (1888.-1967.) – arhitekts, Ē.Raisters (1905.-1967.) – dzejnieks, žurnālists, O.Čakars (1908.-1999.) – literatūrvēsturnieks, LVU docētājs, B.Krūmiņš (1924.) – Dienvidaustrālijas gubernatora vietnieks, Adelaides latviešu biedrības priekšnieks, G.Graudiņš (1926.) – Kultūras muzeja "Dauderi" kolekcijas dāvinātājs, U.Pūcītis (1937.-2000.) – aktieris, režisors, M.Krīgena (1939.) – operdziedātāja, mūzikas pedagoģe, M.Caune (1941.) – grāmatizdevēja, S.Jaunarāja (1944.) – tulkotāja, M.Dinga (1949.) – baletdejotāja, pedagoģe, R.Apalups (1942.) – LR 6.Saeimas deputāts u.c.
Aktuālākais par Rankas pagastu internetā: www.ranka.lv, https://www.gulbene.lv/lv/nvd/ppt/195-rp