Liedeskalni

Liedeskalni ir līdzenā apvidū izvietotu nelielu 8-9 pakalnu rinda Jaungulbenes pagasta Liedes upes krastā. Šie kalni ir savāds dabas brīnums: viņi novietojušies taisnā rindā kā maizes klaipi ar nelielām atstarpēm.

Pilskalns ir otrais pakalns, skaitot no tilta pār Liedes upi ziemeļaustrumu virzienā, Māras kalns - kulta vieta izvietota trešajā pakalnā. Abi pakalni apmēram 10 -12 m augsti, stāvās nogāzes pakājē lēzenas.

Pilskalns bez redzamiem nocietinājumiem, izlīdzinātu plakumu. Plakums mazliet kumps, iegarens. Pilskalnā konstatēts intensīvs, apmēram pusmetru dziļš kultūrslānis, sevišķi plakuma ziemeļu galā un nogāzēs. Arī Māras kalnā nav vērojami nekādi zemes nocietinājumu darbi, kultūrslānis nedaudz seklāks nekā pilskalnā. Pilskalnā atrastās bezripas gludās un Māras kalnā atrastās bezripas apmestās, gludās un nagiespiedumu keramikas lauskas ļauj šo senvietu kompleksu attiecināt uz mūsu ēras 1 gadu tūkstoti. Starp Māras kalnu un Liedes upi 50 x 100 m platībā atrodas apmetne. 
Šiem kalniem nav ne grāvju ne uzbedumu. Pēc formas un lieluma spriežot jādomā, ka šeit atrodas visai senas ļaužu mītnes.

Māras kalnā redzamas izrakumu bedres. Pēc vienām ziņām te racis Adulienas muižas īpašnieks, pēc citām - trīs mācītāji, naudu meklēdami. Citas bedres esot izrakusi kāda zīlniece no tuvējām mājām, arī naudu meklēdama.

Teikas:

Liedes kalni esot zviedru laikos cepurēm sanesti. Vienā no kalniem esot naudas pagrabs, kura atslēgas sargājot suns. Pilskalnā apslēpto naudu nedrīkstot rakt, jo tad racējs akls paliekot.

Ap Māras kalnu senāk skraidījis zelta telēns, kad ļaudis vēl ticējuši pa vecam, tad to bieži redzējuši. Tagad tas guļot zem kalna un vairs neskraidot, jo ļaudis vairs neticot.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.