Vīriešu tautastērps

Gulbenes rajona vīriešu apģērbs pieder pie Vidzemes apģērbu tipa un sastāv no tādiem pašiem apģērba gabaliem kā vīriešu apģērbs pārējā Latvijā, proti, no krekla, biksēm, svārkiem (īsiem, pusgariem vai gariem), kažoka, zeķēm, zābakiem vai kurpēm, jostas, cepures, kaklauta un cimdiem.

Krekli. Pēc piegriezuma krekli bija līdzīgi sieviešu krekliem - ar virsū uzšūtu uzpleci, atlokāmu apkakli un šaurām aprocēm, vienīgi vīriešu krekli vienmēr bija šūti no vienāda auduma un nebija tik gari kā sieviešu krekli. Tos šuva no laba, ne pārāk smalka linu auduma bez rotājuma, bet godiem - ar nelielu baltu izšuvumu.

Bikses. Goda bikses šuva no tāda paša materiāla kā svārkus - no vienkrāsaina, rūtaina vai svītraina auduma. Vasarā darbā valkāja linu bikses - baltas vai zilas. Bikšu staras bija pašauras bez krokām un iegludinātām vīlēm. Bikses sniedzās līdz potītēm, bikšu galus lika zeķēs.

Svārki. Vīriešiem svārki bija trejādi: īsie, pusgarie un garie. Tie visi piegriezumā bija stipri līdzīgi, atšķirīgs tikai rotājums. Pie goda tērpa valkāti garie svārki, kuri šūti ar muduriem sānos. Goda svārki tika šūti no gaiši pelēka vadmalas auduma ar gaiši zaļām aprocēm un sarkanu aukliņu rotājumu. 
Kažoki. Kažokus šuva ar lielām apkaklēm, paplatinātu apakšējo malu un vienmēr apjoza ar austām jostām.

Jostas. Tās auda svītrainas. Jostu divas reizes aptina ap vidu, priekšā sasēja mezglā un galus aizbāza aiz jostas.

Cepures. Galvā lika melnas ratenes, kam bija paaugsti dibeni, taisnas vai visapkārt uz augšu uzlocītas malas. Vasarā valkāja pašu pītas salmu cepures, bet ziemā aitādu vai zaķādu cepures.

Apavi. Ikdienā valkāja pastalas, bet 18. gadsimtā pastalas valkātas arī pie goda apģērba. 19. gadsimta vidū pie goda tērpa sāk valkāt zābakus. Gulbenē vēl bija pazīstami dzeltenie stulmu zābaki, kurus sauca par čabatām