Vecgulbenes luterāņu baznīca

VECGULBENES LUTERĀŅU BAZNĪCA

 

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis

Tagadējā Gulbenes luterāņu baznīca celta 1838. - 1843.gadā uz tā saucamā Gulbenes uzkalna, kuram garām tek Krustalīces upīte. 1838.gadā likts baznīcas pamatakmens un 1843.gada 11.jūlijā tā iesvētīta.

Par baznīcu stāsta šāda teika: 
Senāk tur, kur tagad Vecgulbenes baznīca, atradusies senlatviešu pils. Kad vācieši ienākuši, tie pili nodedzinājuši, bet vieta viņiem labi iepatikusies un tie tur uzcēluši sev pili. Zviedru laikā pili sašāvuši. Pili nojaukuši krievi. Vēlāk uz veciem pils pagrabiem uzcelta baznīca. Pēc katriem divdesmit pieciem gadiem no baznīcas palejā atrodošās alas izlienot mazs vīriņš. Jau trīs reizes viņš esot izlīdis, bet, kad līdīšot ceturto reizi, tad baznīca nogrimšot.

Baznīcas sienas būvētas no laukakmens, apmestas un krāsotas. Draudzes telpu sedz stāvs divslīpju jumts, bet ārsienu izteiksmīgāku padara šķērsjoms ar trīsstūra frontonu un pilastru dalījumu fasādē. Pie baznīcas atrodas 1883. gadā draudzes uzceltais piemineklis Mārtiņam Luteram sakarā ar viņa 400. dzimšanas dienu.

Baznīca cietusi pirmā pasaules kara laikā, kā arī lielinieku laikā, kad tur atradās strādnieku klubs un noturētas tribunāla sēdes. Lieli postījumi to skāruši arī otrā pasaules kara laikā, kad uzspridzināts tornis, sagāzušās sienas, radot gruvešu kaudzes, gājusi bojā altārglezna "Kristus glābj grimstošo Pēteri".

Pašreizējo altārgleznu "Jēzus iet pa ūdens virsu" darinājis tēlnieks Indulis Ranka. Baznīca pilnībā atjaunota nav vēl līdz pat šodienai. Pēckara laikā lielu darbu paveikusi draudze ar mācītāja Edgara Jundža lielo entuziasmu. Lielākie atjaunošanas un restaurācijas darbi notikuši 1993. gadā. Ievērojamu materiālo palīdzību sniegusi Bostonas Trīsvienības latviešu draudze un ārzemēs dzīvojošie gulbenieši.

2002.gadā baznīcai uzlika jaunu jumtu.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.