Vakardienas Svelberģis

Svelberģis ir vēsturiska, sena apdzīvota vieta Gulbenes piepilsētā. Netālu atrodas Rutkastes pilskalns un senāk bijušas arī kapenes. Rutkastes kalns apskatāms arī mūsdienās.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem ēkas, ar pašreizējo adresi Gulbenē, Brīvības iela 106, ekspluatācija ir uzsākta 1870.gadā.

“1921.gadā Svelberģa pusmuižā atradušās šādas ēkas: mūra krogs ar stadulu, vecs koka šķūnis ar mūra stabiem, mūra klēts, veca koka rija, trīs mūra kūtis. “dzīvoklis, ķieģeļu, vidējs” (domāta ķieģeļu dzīvojamā ēka vidēji labā stāvoklī) un vecs šķūnis. Turpat minēts, ka pusmuiža līdz šim piederējusi baronesi Dagmārai fon Volfai, kas dzīvo Vācijā. Tagad pusmuiža ir valsts pārziņā, un tajā saimnieko sīkrentnieki.

Muižiņā ir labi iekopta aramzeme, bet pļavās ir vidēja labuma zāle. Muižas ēkas ir vidēji labi uzturētas un tiks sadalītas jaunsaimniecībās. Svelberģa pusmuižā galvenā nodarbe bijusi vilnas pārstrāde. 1928.gadā pusmuižas zeme tiek sadalīta.

Šodien no muižiņas apbūves saglabājusies viena ēka – krogs ielas malā – raksturīga 19.gs vidus būve. Tās sienas mūrētas no laukakmeņiem, un javā iespiestas sīkas granīta šķembas. Ap ailām un stūros veidotas gaiši tonētas apmetuma joslas. Ēkā iekārtoti dzīvokļi un neliels veikaliņš. Muižiņas apbūve redzama 1908./1909.gada Vecgulbenes muižas zemju plānā – bez šī kroga tās centrā atradušās vēl sešas ēkas.”

Avots: Jānis Zilgalvis “Vecgulbenes muiža. Viens no fon Volfu dzimtas īpašumiem Vidzemē”, 2011.g
 

Kā jau iepriekš rakstīts, Svelberģī bijušas pļavas ar vidēja labuma zāli, tātad te ganītas govis un bija vajadzīgi gani.
1938.gada laikraksts Gulbenes Balss Nr.15 informē: “Dabūjami šādi gani Gulbenē un apkārtnē: Alfrēds Lupiks — Svelberģi”.

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā senā mūra kroga ēka piederēja Rihardam Filipsonam, kā atceras 88 gadīga Ozolkalna iedzīvotāja: “Kādreiz vecajā mūra ēkā Ulmaņa laikos bijusi vilnas pārstrādes darbnīca.
Tur maisos atvestu vilnu savēla, sapresēja, gatavoja voilaku. Māja piederējusi Filipsonu ģimenei. Vēl padomju varas gados tur krāsota vilnas dzija, atradies sadzīves pakalpojumu punkts.”

Laikraksta Gulbenes Balss 1938.gada 1.aprīlī publicēts sekojošs raksts:

Nedēļu vēlāk, 8.aprīlī laikrakstā parādījās sekojoša informācija: “piektdienas vakarā stacijā vairāk nekā 60 sievas, kas aizgājušas lūkoties, kā uz Rīgu vedīs Svelberģa grantsbedrēs izraktās mūmijas. Kad no Alūksnes dzelzceļa līnijas mazās stacijas nesti saslimušie kareivji, sievas skriešus bijušas tur. Bet mūmiju neatradušas, lādēdamās nākušas mājā.”
 

Padomju laiks nāca ar savām īpatnējām prasībām un uzstādījumiem:

 “Netālu no Gulbenes, Vecgulbenes ciemā uz ēkas “Svelberģi”, kur atrodas ciema Tautas nams un bibliotēka, rēgojas liels uzraksts: «G. Kesels — Tirgotava».
Otrā pusē ceļam atrodas Gulbenes patērētāju biedrības veikals Nr. 1, zem kura izkārtnes redzams uzraksts: “R.Filipsona veltuve un krāsotava». Vecgulbenes ciema iedzīvotāji vairs nevēlas atcerēties tos laikus, kad te lepni staigāja Keselam un Filipsonam līdzīgi ļaudis, un tāpēc tie prasa, lai iestādes, kas atrodas šais ēkās, un arī Vecgulbenes ciema padome visdrīzākajā laikā likvidētu šīs pagātnes pēdas.
J. Baltvilks.”
Avots: Padomju Jaunatne, Nr.129 (04.07.1950)

Uzraksts gan kādreiz pārkrāsots, bet vēl šodien salasāms. 

Padomju laikā senajā mūra kroga ēkā bija veikals un kafejnīca:
“..beidzot pastāvēt patērētāju biedrībai uzzināju, ka veikalam, kas atrodas Svelberģī, ir vajadzīga vadītāja. Biju pirmā, kas pieteicās. Ēkas saimnieks bija ļoti atsaucīgs, ļaujot man īrēt telpas. Tā tapa veikals “Marķīzs”. Pagāja vairāki gadi. Pa darbdienām stāvēju aiz letes, bet brīvdienās nodarbojos ar izbraukumu tirdzniecību. [..] Arvien vairāk cilvēku interesējās par iespējām paēst. Apsvēru visus par un pret un nolēmu, ka varu tiem, kas vēlās sākumā piedāvāt sautētus kāpostus ar desiņām. Ikdienā strādājot sapratu, ka neapstāšos pie mazuma, jo spēju paveikt daudz vairāk. Pieņēmu pavāri un sākam gatavot pusdienas.”
(no veikala vadītājas Vijas Vasiļjevas atmiņām)





2016.gadā Gulbenes novada dome pieņem lēmumu ēku nojaukt un tās vietā izbūvēt rotācijas apli.