Ūdenstorņa stāsti

1960. gadā mūsu pilsētā uzcēla pirmo ūdenstorni.

Vietējais laikraksts vēstīja: “Vēl pirms dažiem gadiem neviens nevarēja pat iedomāties, ka kādreiz arī Gulbenē darbosies ūdensvads. Jaunā ūdenstorņa celtne pastiepusies tālu pāri apkārtējiem namiem. Drīz vien tā sasniegs blakus esošo sastatņu augstumu. Taču ūdenstornis būs vēl augstāks: virs ķieģeļu mūra daļas pacelsies 7 metrus augsta koka konstrukcijas būve, kur atradīsies ūdens rezervuārs. Līdz ar to augstums sasniegs 27 metrus.”

Sarkanais Stars, Nr.117 (01.10.1960)


Ūdenstorni būvēja Gulbenes rajona remontu celtniecības kantora mūrnieki Jevgeņijs Agafonovs, Ivans Petrovs un Aleksis Logins. Ūdenstorni viņi iepriekš nekad nebija cēluši. Tornim bija 100 kubikmetru tilpuma ūdens tvertne.

Līdz ar ūdenstorņa celtniecību blakus esošā iela ieguva atbilstošu nosaukumu - ūdensvada iela.

 

 

Slidotava blakus

Jau iepriekš netālu no ūdenstorņa pilsētas parka deju laukumā ik ziemu tika ierīkota slidotava. Tās vieta attaisnojās vēl vairāk – ņemt ūdeni sasaldēšanai bija vēl ērtāk – pa taisno no ūdenstorņa.

“Pirmo reizi Gulbenē būs slidotava, kuru ierīkos pilsētas parkā, te izīrēs arī slidas, notiks nodarbības ar slidotājiem—iesācējiem.“
Sarkanais Stars, Nr.141 (27.11.1956)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēl viens ūdenstornis

Drīz pēc tam, 1961.gadā, Gulbenē tika uzcelts vēl viens ūdenstornis. Kur? Dzelzceļa ielas kvartālā, jo arī tur aktīvi tika celtas daudzdzīvokļu mājas. Tolaik tur bija 11 dzīvojamās mājas. Ja pilsētas centra ūdensvadam bija jāsadzīvo ar slidotavu, tad šim ūdensvadam blakus atradās Strādnieku apgādes pārvaldes Gulbenes iecirkņa ēdnīca.

Šobrīd – vecākais no abiem mūsu pilsētas ūdenstorņiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Runā, ka…

...padomju laikos ūdensvada tvertnē varējuši iekrist baloži….

...jauno ūdenstorni pilsētas centrā cēla, jo daudzdzīvokļu mājām 5.stāvā vairs nepietika ūdens…

Pats jaunākais ūdenstornis

Jaunu ūdenstorni līdzās jau esošajam sāka celt 1973. gadā, šim nolūkam bija plānots izlietot 27 tūkstošus rubļu. Celtniecība ievilkās.

Vecais ūdenstornis pagaidām stāv un pacietīgi vēro sava jaunākā brāļa augšanu, bet tā ir tik gausa, cik dzīvokļu un komunālās saimniecības nodaļas un pārvietojamās mehanizētās kolonnas priekšnieku sazināšanās un saprašanās temps.”
Dzirkstele, Nr.123 (15.10.1974)

 

Ūdenstorni ekspluatācijā nodeva 1976.gadā. Jaunuzceltajam ūdenstornim bija 500 kubikmetru tilpuma ūdens tvertne.

 “..kā sargi blakus abi ūdenstorņi (reta ir tāda pilsēta, kas var lepoties ar šādu unikālu arhitektonisko kompleksu).”
Dzirkstele, Nr.91 (31.07.1976)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1981. gadā tika krāsota jaunā ūdenstorņa “bāka” – baltā un tumši pelēkā krāsā.


 

 

 

 

 

 

 

 

Gulbenes pārvietojamās mehanizētās kolonnas celtnieki veikuši tiešām slavējamu darbu- nokrāsojuši abus pilsētas ūdenstorņus, kas nebija pa spēkam nevienam citam uzņēmumam.”
Dzirkstele, Nr.21 (20.02.1982)

2000. gada nogalē veco ūdenstorni nojauca, lai būvētu atdzelžošanas staciju, kas nodrošinās pilsētas iedzīvotājiem kvalitatīvu dzeramo ūdeni.


 

 

 

 

Filozofija par ūdenstorni. Betona maisītāja pārdomas:

 

 

 

 

 

 

 

 

Ideja: biedrība Dēms    

Saturs: Gulbenes novada bibliotēka   

Finansē: Gulbenes novada pašvaldības Kultūras pārvalde