Vēsturnieku izstrādātie pētījumi spēles "Pavedieni" ietvaros

Gulbene: Izstādes laukums

Vēsturnieka Anatolija Savicka pētījums.

Lauksaimniecības izstādes 1920 - 1930. gados daudzviet Vidzemē notika īpaši pielāgotās vietās – izstādes laukumos. Tāds tika ieplānots arī jaunizveidotajā Vecgulbenes miestā, kura apbūves projekta plāna autors bija inženieris Arnolds Maidelis. Izstādes laukumam bija atvēlēta vieta dzelzceļa mezgla tiešā tuvumā.

Gulbenes pilsētā bija 3 laukumi - Izstādes laukums, Tirgus laukums un aerodroms.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vecgulbenes miesta apbūves projekta plāns. 1923.g.  Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gulbenes tirgus laukums jau no paša tā izveidošanas sākuma ieņēma nozīmīgu vietu gulbeniešu dzīvē. Galvenokārt tā bija tirgošanās vieta, tomēr tas netraucēja šajā vietā organizēt citas aktivitātes, arī izstādes.

Gulbenes pilsētas tirgus laukums (tagadējā pilsētas centrālā skvēra un kultūras nama vieta). 1920-tie. Foto no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja.

 

 

 

 

Aerodroma laukums tika izmantots dažādām vietējo iedzīvotāju vajadzībām. 1930.gadu vidū tas pārtapa par Latvijas armijas izlūkošanas eskadriļas bāzi ar apbūvi un kļuva par visas valsts aizsardzībai stratēģiski svarīgu objektu.

Lidojums ar Gulbenes komerc-arodskolā būvētu planieri Gulbenes aerodroma laukumā. 1930-tie. Foto no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja.

 

 

 

 

1920-jos gados Gulbenes Izstādes laukums netika izmantots.

1933. gada 1. oktobrī Gulbenes lauksaimniecības biedrības krājaizdevu sabiedrības telpās notika apkārtnes lauksaimnieku un lauksaimniecisko organizāciju pārstāvju sanāksme. Tās dalībnieki pieņēma lēmumu nodibināt biedrību “Gulbenes izstāde” un atbalstīja apgabala lauksaimniecības-rūpniecības izstādes rīkošanu jau 1934. gadā.
Biedrības valdes galvenie uzdevumi:
1) Izstādes laukuma nomāšanas līguma izstrāde un saskaņošana ar Gulbenes pilsētas valdi; 
2) Izstādes laukuma apbūves projekta izstrāde.

Izstādes laukuma apbūves projekta izstrādei piesaista Madonas apriņķa ceļu inženieri Albertu Neideru. 1934. gada 2. martā tika apstiprināts būvprojekts ar nosaukumu ““Gulbenes izstādes” izbūves projekts”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Būvprojekts. 1934. Latvijas Valsts vēstures arhīvs.

Būvprojektā redzams, ka apbūvējamā teritorija sākas Ozolu un Robežu ielas krustojumā un turpinās pāris simtu metru garumā gar Ozolu ielu (Emzes parka pusē) Vidus ielas virzienā.
Visa apbūvējamā teritorija bija sadalīta 3 zonās:
1) izstādes zona ar zirgu, buļļu un lopu stāvvietām pa perimetru un lielu brīvu laukumu vidū;
2) izstādītāju (dalībnieku) pajūgu zona ar apbūvi gandrīz pa visu tā perimetru;
3) bufetes zona, kurā bija plānots uzbūvēt ēku bufetei un mantu šķūni.

Biedrība līdz 1934.gada pavasarim bija spējusi izpildīt 1 no 2 uzdevumiem. Aizvien nebija ne apgabala izstādes rīkošanas atļaujas, ne atlaides būvmateriāliem. Ņemot vērā izveidojušos situāciju, biedrības valde bija spiesta atzīt, ka sarīkot apgabala izstādi 1934. gada vasarā nevarēs.

Gulbenes rajona lauksaimniecības-rūpniecības izstāde notika 1935.gada 7. un 8. septembrī pilsētas tirgus laukumā. Vietas izvēle izstādei bija saistīta ar pašvaldības 1935. gadā plānotajiem ieguldījumiem tirgus laukuma uzlabošanā. 1935.gadā Gulbenes pilsēta tirgus labiekārtošanai iztērēja 12 478, 33 Ls.

Gulbenes pilsētas tirgus laukuma labiekārtošana (veco tirgus būdu nojaukšanas darbi). 1935.g. Foto no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja.

 

 

 

 

Gulbenes rajona lauksaimniecības-rūpniecības izstāde  (tirgus laukums). 1935.g. Foto no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja.

 

 

 

 

1935. gada 6. novembrī biedrības “Gulbenes Izstāde” valde parakstīja Izstādes laukuma nomas līgumu. Biedrība iznomāja 7.25 ha lielu zemes gabalu – no meža brīvo teritoriju. Izstādes laukums tika iznomāts uz 50 gadiem – no 1935.gada 1.novembra līdz 1985.gada 31.oktobrim – ar nomas maksu 10 Ls gadā.

Biedrība nolēma pati par saviem līdzekļiem veikt Izstādes laukuma nivelēšanu un meliorāciju. Tika pasūtīts un izstrādāts visas teritorijas meliorācijas projekts.

1936. gada pavasarī sākās iepriekšējās izstādes būvju jeb būvmateriālu pārvietošana no Tirgus laukuma uz Izstādes laukumu. Būvmateriālus kārtīgi salika uzglabāšanai līdz iespējamai būvniecībai.

Futbola spēle sporta laukumā pie Gulbenes Izstādes laukuma. 1936.g. Foto no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja.

 

 

 

 

1938. gada 28. aprīlī Latvijas Lauksaimniecības kameras uzdevumā Gulbenes Izstādes laukumā tika noorganizēta teļu (jaunlopu) ūtrupe.

Pavisam drīz pēc okupācijas karaspēka ienākšanas Latvijā Gulbenes Izstādes laukumam sagatavotos kokmateriālus biedrība bija spiesta “aizdot”. 1940.gada 10.oktobrī biedrība “Gulbenes Izstāde” tika slēgta. Tika uzsākts tās likvidācijas process.

Izstādes laukums palika neapbūvēts.

Pretošanās padomju režīmam pēckara gados Gulbenes novada teritorijā

Ko par to stāsta Latvijas valsts arhīva dokumenti
Dr. hist Ilzes Jermacānes pētījums

Kādos fondos pētīt:

  • PA-123. fonds (LK(b)P Madonas apriņķa komiteja),
  • PA-135. fonds (LK(b)P Gulbenes apriņķa komiteja),
  • PA-1862. fonds (Gulbenes pilsētas Tautas deputātu padomes Izpildu komitejas LKP pirmorganizācija),
  • PA-4119. fonds (LKP Gulbenes rajona komiteja),
  • PA-101. fonds (Latvijas Komunistiskās Partijas Centrālā Komiteja),
  • 270. fonds (Latvijas PSR Ministru Padome),
  • 1894. fonds (1949.gada 25.martā no Latvijas izsūtīto iedzīvotāju personas lietas),
  • 1986.  fonds (Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas),

1821. fonds (PSRS Pārbaudes filtrācijas punktos un nometnēs ieslodzīto Latvijas iedzīvotāju personas lietas) u.c.

LNA LVA 270. f. (Latvijas PSR ministru padome), 1-c. apraksts, 210. lieta, 27. lapa (Par stāvokli veselības aprūpē Stāmerienas pagastā, 1948.g. 12. augusts).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nacionālo partizānu krimināllietu vāki

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LNA LVA 270. f. (Latvijas PSR ministru padome), 1-c. apraksts, 264. lieta (Latvijas PSR iekšlietu tautas komisariāta speciālie ziņojumi  un informācijas apkopojums par bandu darbību), 122. lapa (par nacionālistiskas grupas likvidēšanu Stāmerienas lauksaimniecības tehnikumā, 1947. gada 6. februāris).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Austras Līsmanes, Harija Kanaviņa, Jāņa Leišavnieka, Ulda Rudzīša, Zigfrīda Kupča, Žaņa Komaņa kimināllietas un uzraudzības lietas vāki (LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-1388. l.)

 

 

 

 

 

 

Austras Līsmanes, Harija Kanaviņa, Jāņa Leišavnieka, Ulda Rudzīša, Zigfrīda Kupča, Žaņa Komaņa kimināllietas uzraudzības lietā ievietotais ziņojums  (LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-1388. l., u/l 30. lp.