LTF Gulbenes nodaļai - 25

Latvijas Tautas forntes 25.gadadienā Gulbenes novada bibliotēka apkopoja rakstus, dokumentālās liecības, fotogrāfijas un atmiņu stāstus par Atmodas laiku Gulbenes pilsētā. Tautforntieši atceras nozīmīgākos notikumus tajā laikā.

Trešā atmoda sākās...

Ar ko sākās Trešā Atmoda? Atmoda noteikti nesākās ar Tautas fronti, jo līdz Tautas frontei darbojās Kultūras fonds, savācot kopā domubiedru grupu, kura pēc tam iesaistījās Tautas frontes kustībās. Kultūras fonds, kurā arī mēs iesaistījāmies, darbību sāka 1987.gadā, pateicoties Gulbenes bibliotēkas tā laika direktorei Laimai Lupiķei, kura vadīja Kultūras fonda darbību.



Kopš 1982.gada, strādājot Gulbenes muzejā, mēs bijām paspējuši saaugt ar Gulbeni un bijām sapratuši kā veidojās ne tikai Gulbenes formālā, oficiālā vēsture, bet arī neformālā. (..) Kultūras fonds bija pirmās slūžas, kas rāvās vaļā un iedzīvotāji sāka interesēties par to, kas Gulbenē (un citur Latvijā) bija vērtīgs un būtisks, kultūras mantojuma ziņā. (..)

1988.gada augusta trešā dekāde un septembris ir laiks, kad sāka veidoties Latvijas tautas frontes grupas Gulbenē. Mēs iestājāmies Kultūras darbinieku LTF iniciatīvas grupā, kuras dibināšana notika Gulbenes muzejā – vecajā ēkā – Rīgas ielā 49. Tuvojās arī brīdis, kad tiks izveidota Latvijas tautas fronte visā valstī un 1988.gada 4.oktobrī Gulbenes kultūras namā notika LTF Gulbenes nodaļas dibināšanas konference, tajā laikā jau visos Gulbenes (tajā laikā) rajona pagastos (kopā 13) bija arī izveidojušās Tautas Frontes grupas.



Tā kā ļoti strauji tuvojās LTF dibināšanas kongress Rīgā (8.-9.oktobrī), tad uzdevumi bija ļoti konkrēti: izveidot LTF Gulbenes rajona grupu un izvirzīt delegātus uz LTF kongresu Rīgā. No Gulbenes pilsētas tika ievēlēti divi delegāti: Latvijas Mežrūpniecības saimniecības Gulbenes nodaļas (MRS) jurists Pēteris Smoļskis un es, Gulbenes vēstures un mākslas muzeja Vecākā zinātniskā līdzstrādniece.
/Irīna Zeibārte/ 

Spilgtākie notikumi...

Spilgts notikums bija pirmais LTF Gulbenes atbalsta grupu gājiens ar sarkanbaltsarkano karogu, pēc tam bija karoga ievētīšana un pacelšana virs Gulbenes bibliotēkas. Šajā pasākuma piedalījās daudz cilvēku. (..) 
/Nikolajs Brīvība/


Apbrīnojama lieta bija 1989.gada 23.augusts- Baltijas ceļš. Tas tomēr bija lielākais pasākums, kur piedalījās vislielākais gulbeniešu skaits. (..)


Gulbeniešiem bija vieta toreizējā Valmieras rajonā (pie Sauļiem). Starp citu, mums toreiz drusku nepietika cilvēku, bet situācija tika atrisināta tāpat kā citur, ar tautiskajām jostām. (..)

               Es tiešam šodien neaptveru kā bez mobilajiem telefoniem, bez modernajiem sakariem, varēja tāda mēroga notikumu sakoordinēt un ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī uz Igaunijas - Latvijas robežas un Lietuvas – Latvijas robežas sanāk kopā.

Es, ar visu garīgo, emocionālo pienesumu – to uztveru tā, ka Baltijas ceļš bija reāla spēka demonstrācija – tai pusei. /Irīna Zeibārte/ 

Vēl viens svarīgs notikums, kur kopā bija gan [Latvijas] Tautas fronte, Brāļu kapu komiteja, Kultūras fonds, kas notika 1989.gadā 2.decembrī un es to joprojām uzskatu par vienu no vislielākajiem notikumiem Gulbenē un kad Gulbenes bija valsts mēroga notikumu epicentrā.

Tā bija Litenē atrasto, vienpadsmit noslepkavoto Latvijas Armijas karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana. Tādu, tik emocionālu notikumu un tik pilnu Gulbenes baznīcu, un tik lielu cilvēku daudzumu pa ceļam no Gulbenes uz Liteni un arī Litenē, es neatceros.
/Irīna Zeibārte/ 

Aicinām ielūkoties Gulbenes novada bibliotekas novadpētniecības datu bāzē, kur ir izveidota digitālā kolekcija "Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļas vēsture". Kolekcijā ir apkopoti materiāli - gan raksti, gan fotogrāfijas par Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļas aktivitātēm Atmodas laikos un pārdomas mūsdienās. Digitālā kolecija apskatāma šeit