Izzinošas ekspedīcijas Gulbenes novadā 2019
Gatavojoties katras ekspedīcijas norisei, tiek apzināti dabas un kultūrvēsturiskie objekti un vietas. Sadarbībā ar pagastu bibliotēku vadītājām tiek izstrādāti ekspedīciju maršruti, izveidojot kartes ar apskates objektiem. Katrā ekspedīcijā tiek pieaicināts ekspedīcijas vadītājs – vēstures, arhitektūras, mākslas, ģeogrāfijas vai citas nozares eksperts. Maršrutu izstrādē iesaistās vietējie kultūras, tūrisma un uzņēmējdarbības jomas pārstāvji, kā arī novadpētniecības entuziasti.
Ko piedāvā ekspedīcijas –
- ieraudzīt līdz šim nepamanīto
- paraudzīties uz kultūrvēsturisko vidi apkārtnē no cita skatu punkta
- rast risinājumus kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā
- noskaidrot, ko iesākt ar senām ēkām
- izglītot bērnus un jauniešus
- izzināt, kāda šajā apvidū bijusi dzīve senāk
- kā apvienot seno ar mūsdienīgo
- saturīgi pavadīt brīvo laiku
- satikt un iepazīt darbīgus cilvēkus Gulbenes novadā
Projektu “Izzinošas ekspedīcijas Gulbenes novadā” atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
2019. gads
Sadarbībā ar Gulbenes novada Druvienas, Galgauskas un Litenes pagastu bibliotēku vadītājām izstrādāti maršruti trim ekspedīcijām, izveidojot kartes ar apskates objektiem un precīzu maršrutu.
Pieaicināti trīs eksperti, kuri ekspedīciju gaitā izglītoja dalībniekus par vietas vēsturi, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, iespējamiem risinājumiem tā saglabāšanā.
Pirmā ekspedīcija – 2019. gada 27. aprīlī DRUVIENAS PAGASTĀ.
Kopā ar arhitektu Pēteri Blūmu devāmies iepazīt Druvienas “pērles” – pētīt Druvienas pagasta kultūrvēsturisko mantojumu. Uzklausījām eksperta padomus un ieteikumus senu ēku saglabāšanā, mācījāmies, kā noteikt ēkas vecumu, kas jāievēro, uzsākot tās atjaunošanu.
Maršruta garums – aptuveni 8 km.
Sapulcējušies pie Druvienas vecās skolas – muzeja, uzklausījām tā vadītājas Ligitas Zvaigznekalnes stāstu par skolas vēsturi no pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Apskatījām muižas Ķieģeļu cepļa skursteni, kur savās atmiņās par cepļa darbos pavadīto laiku dalījās bijusī darbiniece Lidija Pušpare.
Ceļš veda caur gleznaino Pērļa silu. Apskatījām Brūklenāja vainagu, kā arī vietu, kur agrāk atradies ugunsdrošības novērošanas tornis.
Nokļuvuši Pērļa dzirnavās, sastapām Baltās mājas talciniekus, kopīgi apskatījām dzirnavas. Tālāk devāmies uz Pērles pienotavu (Balto māju), kur tās saimnieki izstāstīja savu stāstu, laipni izrādot šo ēku.
Pērļa dzirnavas. Tās darbojušās no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum.
Autobusa pietura “Pērle”.
Pērles pienotava-veikals (Baltā māja).
Turpat netālu, Tirzas upes krastā, atradies arī Pērļa krogs un Pērles zaļumballes placis.
Silmaču muzejs.
Silmaču muzejā apskatījām Kukažiņas akmeni un uzklausījām muzeja vadītājas Sandras Āres stāstu.
Ekspedīcijas noslēgumā atgriezāmies pie Druvienas vecās skolas-muzeja, kur baudījām Buņģa zupu ar pašceptu maizi un apspriedām redzēto.
Otrā ekspedīcija – 2019. gada 11. maijā GALGAUSKAS PAGASTĀ.
Nākamā ekspedīcija kopā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas Valsts inspektori Sarmīti Dunduri veda uz Galgauskas pagastu.
Aptuvenais maršruta garums: 7 km.
Vispirms apskatījām Galgauskas muižu – vairāk gan vietu, kur tā bijusi. Raugoties senajos attēlos, mēģinājām atrast agrākās muižas ēkas, saprast, kur atradusies klēts, kalte, smēde un citas ēkas.
Galgauskas muižas ēkas. Smēde un galdniecība.
Muiža nosaukumu ieguvusi no tās pirmā īpašnieka Golgovska (Golgowsky) uzvārda. Baronu fon Mengdenu dzimtas īpašumā muiža atradās kopš 1653. gada, līdz ģimene atstāja Latviju 1939. gada rudenī.
Galgauskas muižas kungu māja, kas celta 1894. gadā, tikusi nodedzināta 1902. gadā.
Tālumā manāmas agrākās graudu kaltes drupas.
Ūdensdzirnavas un dzirnavnieka dzīvojamā māja.
Kādreiz šī ēka bijusi krogs, šobrīd atpazīstama vienīgi pēc laukakmeņu sienas.
Tālāk devāmies uz Galgauskas kapiem apskatīt senos pieminekļus un uzklausīt arī pa kādam spoku stāstam.
Māzerainā priede.
Pie Galgauskas dzirnavu HES šķērsojām Tirzas upi, tālāk pa meža ceļu dodoties uz Sv. Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcu, kas bija mūsu ekspedīcijas pēdējais apskates objekts.
Pareizticīgo baznīca Tirzas upes labajā krastā uzcelta 19. gadsimta vidū, pamesta kopš 20. gs. 80-tajiem gadiem. Interjera detaļas nav saglabājušās, izņemot daļēji izpostītas divas podiņu krāsnis, dekoratīvu koka margojumu un griestu gleznojumus.
Ekspedīcijā iesaistījās arī tēlnieks Ivars Drulle, kurš Galgauskas Sv. Jāņa Kristītāja baznīcā iepazīstināja ar savas nesen notikušās performances ideju.
Aiz baznīcas atrodas baronu fon Mengdenu dzimtas kapi.
Kādreiz pār Tirzas upi vedis lielceļš un bijis nopietns tilts – šobrīd upi iespējams šķērsot vien pa visai šaubīgu trosēs iekārtu tiltiņu.
Trešā ekspedīcija – 2019. gada 13. jūnijā LITENES PAGASTĀ.
Šoreiz devāmies uz Liteni, kur ekspedīcijas dalībniekus izglītoja Litenes novadpētniecības entuziasts, kādreizējais skolas direktors, grāmatu “Kas ir Litene”, “Litene. Otrā grāmata”, “Jūnijs. Litene 1941” autors Jānis Zvaigzne.
Maršruta garums – apmēram 6 km.
Ekspedīcija aizsākās Latvijas Republikas armijas piemiņas vietā „Sāpju siena”, kas veltīta nomocītajiem un nogalinātajiem Latvijas armijas virsniekiem.
Tālāk ceļš veda uz Litenes centru.
Litenes centrā apskatījām un iepazinām Litenes muižas kompleksa ēkas, kas mūsdienās izdzīvo savu otru dzīvi un tiek izmantotas.
Kādreizējā klētī atrodas tautas nams, veļas ēkā – sporta zāle, oranžērijā – pagasta bibliotēka un ģimenes ārsta prakse.
Litenes muiža. Brūža alus pagrabi.
Aptieka.
Litenes muiža. Magazinas māja.
Muižas pārtikas glabātuve. Pirmajā stāvā – ledus pagrabi.
Muižas veļas māja. Tagad sporta zāle.
Litenes muiža.
Litenes muižas aitu un kazu kūts. Vēlāk papīrfabrikas strādnieku dzīvojamā māja. Tagad sociālie dzīvokļi.
Pēc muižas kompleksa apskates, mazliet atpūtušies zaļajā promenādē, cauri parkam devāmies uz nākamo objektu – dzelzs tiltu.
Dzelzs tilts.
Dzelzceļa satiksme līdz Litenei tika pārtraukta 2001. gadā.
Tālāk ceļš veda uz Latvijas armijas karavīru nometnes vietu.
Litenes vārds saistīts ar Latvijas vēsturē nozīmīgo latviešu armijas virsnieku traģisko likteni. Litenes pagastā, gleznainās Pededzes upes krasta priežu silā Latvijas brīvvalsts laikā 20. gs. 30 – to gadu nogalē atradās Latvijas armijas vasaras nometne. Te bija izcirstas stigas, ierīkoti ceļi, izurbtas akas, uzbūvētas koka barakas un virtuves, uzcelts stiprs koka konstrukciju tilts pāri Pededzei, netālu atradās moderns poligons. Vairāki tūkstoši iesaucamo no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes grūtībām un norūdījās fiziski un garīgi.
Vasaras nometņu kompleksu sāka veidot 1935. gadā. Sākotnēji karavīri dzīvoja teltīs, vēlāk tika izbūvētas koka kazarmas uz betona pamatiem.
Latvijas armijas vasaras nometnes vieta. Pārtikas noliktava-pagrabs, vienīgā ēka, kas saglabājusies līdz mūsu dienām.
Piemiņas krusts kādreizējās pirts vietā.
Ekspedīcijas noslēgumā pa meža taku devāmies apskatīt ebreju kapus. Pēc saglabātajām liecībām, Litenē nežēlīgi nošauti ap 200 cilvēku.
Netālu atrodas 1988. gadā nezināmu roku uzstādīts Piemiņas akmens – laukakmens ar iekaltu Māras zīmi un Dieva jeb Debess zīmi.