Gulbenes pilsētas aptieku stāsti…

Gulbenes pilsētas aptieku stāsti…

Stāsts par senajiem laikiem.
Pirms 130 gadiem Gulbenes pilsētā tika atvērta pirmā aptieka. To 1887.gadā Vecgulbenē dibināja provizors* Kārlis Zīlings tagadējā Brīvības ielas 5 ēkā. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā aptiekai īpašnieki mainījās vairākkārt. Ilgākais īpašnieks bija Jēkabs Melbārds, kā uzvārdā 30-tajos, 40-tajos gados aptieka tikusi nosaukta. Šajā laikā pilsētā vēl pastāvēja E.Stamberga aptieka un Pilsētas aptieka. Katru nedēļu tika noteikta dežurējošā aptieka. 
  

* Provizors – speciālists ar augstāko farmaceitisko izglītību. (Latviešu valodas vārdnīca, 2006)

Stāsts par “radikālu līdzekli”.
Gulbenes pilsētā 1930-tajos gados provizors Ernests Stambergs savā aptiekā gatavojis arī medikamentus. Viens no populārākajiem bija Omnalgins, ko iepirkušas daudzas citas aptiekas un drogu veikali Latvijā. “To ķīmiskais sastāvs uz fasējuma bijis norādīts nepilnīgi, bet sastāvdaļu daudzumus zināja vienīgi pats to autors Stambergs un [provizora palīdze] L.Krūtaine, kura tos gatavojusi.”
(Z.Andersones atmiņas.)

Stāsts par aptieku darba specifiku.
1960-tajos, 70-tajos gados aptiekas darba specifika bija daudz citādāka nekā mūsdienās.
“Mēs gatavojām mikstūras, ziedes, zirnīšus, tabletes, pulverus, pilienus, injekciju šķīdumus, sterilizējām un visu gatavojām aptiekā uz vietas. Tagad tikai tirgo, pārsvarā gatavu. Aptiekā (tagad Rīgas ielas 55a) strādājām ap 20 cilvēki, jo bija 2 maiņas, nakts dežūras, darbs gan sestdienās, gan svētdienās. Nakts dežūrās dežurantam bija atsevišķa istabiņa, kur viņš uzturējās. Durvīs bija lodziņš un zvans, varēja jebkurā laikā piezvanīt un paņemt zāles.”
(L.Ramkas atmiņas.)

 

Stāsts par tējas zāļu vākšanu.
Padomju laikos aptiekāra pienākumos ietilpa arī ārstniecības augu vākšana.
“Mēs braucām ar autobusiem uz mežiem, pļavām. Atceros, ka uz Lejasstradiem braucām vākt ļoti daudz kreimenītes. Mēs žāvējām, tās bija jānodod Gapam (Galvenā Aptieku pārvalde). Viņi atkal dalīja uz farmaceitisko rūpnīcu, attiecīgi fasēja tējās. Tās sūtīja uz aptiekām un izmantoja medikamentu ražošanai. Katrai aptiekai bija plāns, kas bija jāizpilda dažādu ārstniecības augu vākšanā. Gan baldriānu saknes, gan kumelītes, nu ļoti, ļoti plašs saraksts bija. Tas viss ietilpa mūsu darba pienākumos”.
(L.Ramkas atmiņas.)

Stāsts par medicīnas darbinieku ralliju.
1980-to gadu sākumā notika medicīnas darbinieku - slimnīcas, aptieku, optikas – ģimeņu rallijs. Pasākumu organizēja Auto-moto biedrības vadītājs Vilhelms Sniedzāns. Rallijs notika 5-6 gadus pēc kārtas laikā ap Medicīnas darbinieku dienu - jūnija trešajā svētdienā.
“Tie bija ļoti aizrautīgi braucieni. Braucām gan pa Alūksnes, gan pa Gulbenes rajonu. Bija kontrolpunkti, jāatrod vietas un jāatbild uz jautājumiem. Skaitīja punktus. Tas bija ļoti labs pasākums. Pirmajā gadā varbūt bija mazāk dalībnieku, taču nākamajos gados arvien vairāk, jo bija ieinteresēti. Rallija pasākums mums bija jau kā tradīcija.”
(L.Ramkas atmiņas.)

Stāsts par mediķu karnevāliem.
“Tad vēl viena tradīcija mediķiem bija – karnevāli. Ļoti daudz bilžu no šiem pasākumiem. Tur piedalījās ne tikai mediķi, bet pārsvarā bija mediķi. Medicīnas darbinieku karnevāli – notika gan kultūras namā, gan slimnīcas zālē.”
(L.Ramkas atmiņas.)