Ceļojums ar dzejniekiem Gulbenē. Nākotne.

2020.gada 11.septembrī trešo reizi Gulbenes novada bibliotēka Dzejas dienu ietvaros aicināja uz "Ceļojumu ar dzejniekiem Gulbenē."

Ceļoja dzejnieki: Inese Tirzīte, Liepa Rūce, Džeids Vils, Ligija Purinaša, Daina Sirmā, Marts Pujāts un Māris Salējs.

Ideja par šādu Dzejas dienu pasākumu pirms 17 gadiem radusies dzejniecei Ērikai Bērziņai. “Projekta Ceļojums ar dzejniekiem ideja ir gaužām vienkārša – dzejnieki, nocelti no sava stikla kalna, kopā ar dzejas mīļotājiem dodas pastaigā [..] un konkrētos punktos, kas atzīmēti kartē, lasa dzeju. Tas ir kopīgs dzejisks piedzīvojums.” par ceļojumu saka E.Bērziņa. Ceļojums ar dzejniekiem notika arī Rīgā Zasulauka apkaimē.

Šogad Gulbenē ceļojums veda pa “Nākotnes” takām. Nākotne ir dzīvojamo māju masīvs Gulbenē, kas būvēts 20.gadsimta 80.gados un ir blīvāk apdzīvotā apkaime pilsētā, tur atradīsiet veikalus, bērnu dārzu un plašu bijušā lidlauka teritoriju ar vēsturiskiem Padomju armijas lokatoru pakalniem, mazdārziņu mieru un stadiona plašumu. Šī savdabā, vecā Nākotne ir izteiksmīgs fons jaunajai Nākotnei, ko piedzīvojam šobrīd, proti, daudzu ierastu darbību pārcelšanās uz virtuālo vidi un klātbūtnes pastarpināšana ar tehnoloģiju palīdzību.  Ar dzeju jaucot robežas starp laikiem, šī Ceļojuma virtuālajai kartei pievienojam sendienu dzejniekus – novadniekus.

Pasākumu rīko Gulbenes novada bibliotēka,
atbalsta VKKF
 

Virtuālais ceļojums:

1. Skurstenis. Laiks 16:15

Visus iepriecina Nākotnes ielas masīva apbūve. Jaunās celtnes veido savdabīgus, jaunus vaibstus pilsētas panorāmā… Pilsētā tagad ir tikai viens dzērienu veikals, proti, Nākotnes ielā. Dzirkstele, Nr.107 (07.09.1985)

Kāda lēmumu projekta punkts 2.13. paredz līdz 1991. gadam izgatavot projekta tehnisko dokumentāciju pilsētas centrālās katlumājas rekonstrukcijai paplašināšanai Nākotnes ielas dzīvojamā kvartālā.

Tirzmaliete

Dodat gaismu!
Dodat gaismu, jab paliks aklas šās acis,
Vedat uz ceļa no gājumiem maldīgiem:
Mīlestību, mīlestību bez gala
Visiem izmisušiem un bēdīgiem!

Diezgan asaru, diezgan mocekļu kritis
Grūtās nāves bēdās un ciešanās:
Dodat straumi, kas zemi mazgā un šķīsta,
Ilgi tā klatusi degošās vaimanās.

Dodat sauli, jeb aizies bojā šas sirdis
Tā kā asni spraugās un pagrabos:
Kapsētas drūmās kliegs netaisnu upuru skaitu
Nezāles ļaunas zels nākotnes tīrumos.

Dodat gaismu, jeb paliks aklas šās acis,
Vedat uz ceļa no gājumie maldīgiem:
Mīlestību, mīlestību bez gala
Visiem izmisusiem un bēdīgiem!

Inese Tirzīte

KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES

2. Pagalms. Laiks 16:30

Tā kā jaunais Nākotnes ielas dzīvojamais masīvs iesākts celt pilnīgā līdzenumā, tas šī kvartāla veidotājiem izvirza lielas prasības. Lai izveidotu to interesantu, lielākas vērības vajag ēku arhitektoniskajam risinājumam, kur līdztekus 476. sērijas lielpaneļu ēkām, lai nerastos vienmuļa apbūve (visas ēkas ir vienādas, taisnstūra formas, iepelēkas, ko nespēj atdzīvināt pat dzeltenie balkoniņi), to spēj atsvaidzināt 103. sērijas ķieģeļu mājas. Dzirkstele, Nr.134 (11.11.1984)

Zemgaliešu Biruta 

***
Es esmu purva lakstīgala,
Kas saldi, sēri dzied!
Kā malduguns,
Kas zili mirgo, -
Viļ ceļinieku – tad iet!

Es esmu purva lakstīgala!
Un, tiklīdz saule grimst
Zeltmākoņos, -
Tad sudrabaina
Man krūtīs dziesma dzimst.

Es esmu purva lakstīgala -
Ne zvaigznes neskaužu;
Man rozes plaukst -
Ar zelta rasu -
Bet vairāk nepaužu!

Es esmu purva lakstīgala,
Kas saldi-sēri dzied!
Kad asisnzieds
Zeltmatos vīst, -
Nav žēl – lai iet – lai iet!

Liepa Rūce

KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES

3. Krustojums. Laiks 16:50  

1989.gadā LTF priekšlikums izpildkomitejai Nākotnes ielu pārdēvēt par Z.Mauriņas ielu – netiek ņemts vērā.   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zenta Mauriņa

Jau skrien pretī latviešu lauki un apsnigušās mazās pelēkās mājas. Es garā viņas sveicinu. No šīm mājām tumsā un aukstumā pa dubļainu ceļu nāca jauni cilvēki, lai kopā ar Danti kāptu pilnības kalnā, lai kopā ar Skalbi klausītos klusumā, un tad atkal tumšā naktī viņi gāja atpakaļ, vējlukturi viņiem nebija vajadzīgi, viņi zināja savu ceļu. /Pilsētas un cilvēki, (1953)/

Poruku Jānis 

Laikmeta modrie

Laikmeta modrie,
Nākotnes gudrie
Nu visās malās sev slavu ceļ.
Un neizprotamie
konzervatīvielien savās alās, tām akmeņus priekšā veļ.
Kur paliks tauta?
No bērnu auta
riez milzis cels galvu
un sniegs tam balvu,
ko tagad tā gāna.
Un uzlūkos ar nievu,
Drīz varbūt slavēs un teiks!
Laiks tagadnes melus veiks,
Un ļaudis reiz godās Dievu!

Džeids Vils 

KLAUSĪTIES      KLAUSĪTIES      KLAUSĪTIES

4. Garāžas. Laiks 17:05

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zemgaliešu Biruta 

Brīvības karotāja
Es rauju rozes iz viļņošiem matiem
Un cīņas priekā zibošiem skatiem
Tveru pēc šķēpa – ap gurniem to jožu!...
Iet cīņā, iet cīņā par uzvaru spožu!
Vēl nāvēto brāļu asinis kūp.
Vēl brūces sāp
Un lāsti uz debesīm kāp!...
Nu laiks – ka despotu vara drūp!

Tik nenogurt!
Tik nenogurt -
Lai vētra šņāc,
No debesīm lai uuns krīt,
Lai nakts ar melniem spārniem māc
Mums izeju:
Aiz nakts un šausmām sārtā saule mīt!
Tik nenogurt!...

Ligija Purinaša

KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES

5. Dārzi. Laiks 17:20

 

 

 

 

 

 

 

 

Jūlijs Dievkociņš 

Nāc šurpu, daiļais dabas bērns, 
Pie manām krūtīm slīgsti, -
Vai velti dzīves saltumā
Lai mīlestības tvīksti!

Mēs sapņosim par ziedoni,
Par krāšņām puķu lejām,
Par saticību, sirsnību,
Ko līdz šim neredzējān.

1898

Daina Sirmā

KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES

6. Lokatora kalniņš. Laiks 17:35  

Sanitāri epidemioloģiskais dienests ziņo: ātrāk jāpanāk lokatora pārvietošana ārpus dzīvojamās zonas robežām, lai elektromagnētiskais starojums nekaitētu iedzīvotāju veselībai. Dzirkstele, Nr.24 (01.03.1990)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jūlijs Dievkociņš 

JŪTĪGIE

Cik grūti teitan dzīvot tiem, kam mīkstas jūtas!
Tie bauda dzīvībā tik bēdu dienas grūtas,
Jo redz, cik nedasniedzami to ideāli,
Cik cilvēki no cilvēcības mērķiem tāli…
Un viņu vaigi tumšojas un bālē,
Tie mieru redz tik baigā iznīcības tālē,
Bet daži, nomākti no bezgalīgām sāpēm,
Sāk slīcināt tās alū, dzesēties no ideālu slāpēm;
Tie beidzot līdzinājās bāliem moku tēliem,
Bet ļaudis viņus sauc par pazudušiem dēliem.

Marts Pujāts 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

 

 

 

KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES

7. Stadions. Laiks 17:55 Brīvais mikrofons

Laikā, kad arī Gulbeni skāra Sarkanais terors, šī vieta saistās ar skaudriem notikumiem, jo stadiona teritorijā atradās tautā iesauktais Vaidu šķūnis. Boļševiku laikā tika mocīti un bojā gājuši daudz latvieši. 1943.gadā šķūnis nodedzis.

1965.gadā uzsāk stadiona apbūvi, stadionam tiek dots nosaukums “Vārpa”. Un jau 70-tajos gados notiek sacensības. 80-tajos gados notiek rajona deju svētku skates.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Foto no Gulbenes novada bibliotēkas krājuma

Tirzmaliete 

Miers
Soda vietā miers, tik vecās liepas
Smagi vējā savus zarus liec
Un kā rūgtu moku liecinieces
Dobjās šalkas debess tālei sniedz.

Grantēts kājceliņš uz augšu lokās,
It kā doma, kura gaismas tvīkst,
Pretim baltajos pils pielieveņos
Veco liepu šausmu ēnas slīgst.

Kā no gaužam dziļām siržu vaidām
Viņā malā nolīgojas mežs -
Rādās meža stūrī, būdas logā,
Mātes vaigs, no sāpēm baigs un svešs.

Zem zvaigznēm
Zem zvaigžņotā tāluma koki
Dus savā nakts miedziņā
Un bālā nakts blāzma tinas
Kā palagā sapņainā.

Kāds klusums – un tomēr, kā kokles,
No mirdzošām debesīm skan
Un sirds jūtu pulkstenīši
Tām krūtīs kā atbalsis zvan.

Māris Salējs 

KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES     KLAUSĪTIES