Tirzas svētavots

Tas ir viens no Latvijas senajiem kulta avotiem.

Svētavots atrodas Gulbenes rajona Tirzas pagastā. To visvieglāk atrast vispirms ierodoties pašā Tirzas centrā un uzmeklējot augsta kalna galā esošo Tirzas luterāņu baznīcu. Svētavots atrodas Tirzas upes ielejā tai iepretim, pie Zvanulejas mājām. Kādreiz tas izplūda no zemes dzīlēm dabiskā gultnē, bet mūsdienās tas ir labiekārtots. Avotam uzcelta nojumīte un blakus tai novietots uzraksts "Svētavots - kultavieta".

Par svētavotu rakstiskas ziņas atrodamas jau kopš 1748.gada, bet plašāk tas aprakstīts 1832.gadā, kad to apskatījis mācītājs K.Šilings. Viņš aprakstījis ļaužu rosību ap avotu, tradīcijas un kulta rituālus.

Pēc nostāsta dziedinošu spēku avota ūdenim piešķir tas, ka ūdens iztekot no kapsētas un baznīcas apakšas. Par avotu stāsta arī teikas. Īpaši dziedinošs spēks avotam esot tikai Jāņu naktī.

Pirmās ziņas par avota izmantošanas sākumu saistās ar zviedru - krievu kara laiku (1700 - 1721), kas kāds smagi ievainots virsnieks te nomazgājies un kļuvis vesels.

Tirzas svētavotu savā darbā "Klibais Ješka" attēlojis arī Jānis Poruks.

1996.gadā, noslēdzoties avotu apzināšanas konkursam, Tirzas svētavots atzīts par vienu no konkursa uzvarētājiem.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.