Poruks Jēkabs (1895 - 1963), mūziķis, komponists

Dzimis 1895.gada 23.jūlijā Druvienā, Lieltrušļos.
Mācījies Druvienas un Palsmanes pagastskolā, Jaunpiebalgas draudzes skolā, Millera un Rīgas pilsētas reālskolā.
No 1914.gada trīs gadus studējis Pēterburgā inženierzinātnes, vēlāk filozofiju.
1917.gadā beidzis Pēterhofas virsnieku skolu un dienēja Nikolajevā (1917-1918).

Pirmo muzikālo izglītību guva no J.Kalniņa Druvienā. 1923.gadā beidzis profesora J.Vītola kompozīcijas klasi Latvijas konservatorijā, kādu laiku strādājis par pedagogu.

Jēkabam Porukam pieder izcila vieta mūzikas rakstniecībā, sākot ar kodolīgām un atjautīgām recenzijām (ar 1927.gadu uzsācis mūzikas kritiķa gaitas), beidzot ar plašākiem rakstiem un esejām par dažādiem mūziķiem.
 
No 1929.gada bijis Latvijas Nacionālās operas dramaturgs, no 1936.gada – tās direktors.
 
Trimdas gadi pavadīti Vācijā, 1949.gadā ieceļo Amerikā, apmetas Kalamazū. Strādājis rūpnīcā.
Līdz ar daudzajiem pienākumiem, ļoti maz laika komponēšanai, taču tajos gados komponistam iekrājies ap 30 solo dziesmu, ap 50 dziesmu koriem, tautasdziesmu apdares balsij un klavierēm un citi darbi.

Rakstījis mūzikas apcerējumus. Sarakstījis atmiņu grāmatu “Ciemošanās” – pazīstami latviešu un cittautu mūziķu portreti.

Miris 1963.gada 19.augustā Kalamazū, ASV Mičiganas štatā.

Ar informācijas avotu sarakstu var iepazīties šeit.