Dziesmu svētkiem 150!

Publicēts: 6.07.2023

Dziesmu svētkiem 150!

Latvijā 19. gadsimta 60. – 70. gados jaunlatviešu kustības iespaidā tika dibināti kori un dziedāšanas biedrības. Kas notika mūsu pusē?

Pētnieks piedāvā faktus un stāstus par dziedāšanas biedrību un dziesmu svētku tradīcijas pirmsākumiem Gulbenes novadā: kad dibināti kori, kas braukuši uz pirmajiem, otrajiem un trešajiem Dziesmu svētkiem..

• Jaungulbenes dziedāšanas biedrība dibināta 1872. gadā, un jau pēc gada jaungulbeniešu dziedātāji ar savu karogu diriģenta skolotāja Jāņa Priedīša vadībā bijuši pirmo vispārējo latviešu dziesmu svētku dziedātāju pulkā Rīgā.
• Tirzā ir vissenākās četrbalsīgas dziedāšanas tradīcijas novadā, kā rakstījis kora diriģents, draudzesskolas skolotājs Kārlis Dzelzkalns – jau no 1836. gada
• Lai arī jau 1827. gadā Tirzā bijis dziedātāju koris skolotāja Paula Osiņa (minēts arī kā Ūziņš) vadībā, tirzēniešu un rancēniešu dziedātāji piedalījušies tikai 1880. gada otrajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā. Minēts, ka Rankas koris oficiāli dibināts 1890. gadā.
• 1890. gadā dibināts arī Beļavas pagasta, 1877. gadā (citos avotos – 1886. gadā) –Adulienas un 1880. gadā – Velēnas koris.
• Druvēnietis Jānis Straume, kurš 1880. gadā bijis vēl tikai jauns mājskolotājs un vācis tautasdziesmas, kopā ar draugu tirzmalieti J. Misiņu piedalījies 2. Dziesmu svētkos Rīgā, palīdzot Tirzas korim izcīnīt trešo godalgoto vietu.
• 2. Dziesmu svētkos 1880. gadā 18 koru konkurencē dziesmu karos Tirzas koris (kurā viens no deviņiem tenoriem bijis Jānis Misiņš) ieguvis trešo godalgu – sudraba pokālu: “Ļoti patīkamu iespaidu atstāja Tirzas jauktais koris. Balsis bija no apbrīnojama spirgtuma un skaidruma, jāslavē soprānu balsis. Arī vīru balsis bija skaidras un spēcīgas. .. visi viņa dziedātāji un dziedātājas bija tautiskā apģērbā ģērbušies, vienkārši un jauki. Publika parādīja savu labpatikšanu, rokas dikti plaukšķinādama.”
• Šinī laikā J. Straumem jau ir bijušas vairākas tautasdziesmu apdares, un 3. Dziesmu svētku kopkoris (viņa paša vadībā) izpildīja J. Straumes oriģināldziesmu “Ūdens meita”.
• Uz 1888. gada Dziesmu svētkiem kā Druvienas kora tenors devies arī pavisam jauniņais Jānis Poruks (viņam tolaik bija 16 gadu).
• Pēc Dziesmu svētku rīcības komitejai 1887. gada decembrī iesūtītām ziņām, Druvienas koris dibināts 1881. gadā un tanī esot 22 dziedātāji. Starp dziedātājiem Druvienā pazīstami uzvārdi: Jānis Poruks, Kārlis Poruks, Anna Poruka, Marija Poruka, Emma Straume, Made Seglis, Kārlis Tarziers. Pirms pašiem svētkiem gan vairāki dziedātāji dažādu iemeslu dēļ atkrituši. Braukuši seši soprāni, četri alti, četri tenori un četri basi, kopā 18 dziedātāju. Līdz Stukmaņiem (Pļaviņām) tos 80 kilometrus ar zirgu. Tālāk 17. jūnijā plkst. 16.20 –  ar Rīgas-Dinaburgas (Daugavpils) vilcienu.
• 3. Dziesmu svētkiem Jaungulbenes dziedāšanas biedrības vīru koris pieteikts ar vēstuli, ko parakstījis Dziedāšanas biedrības priekšnieks J. Šķipsna. Vēstuli kaligrāfiski ļoti skaisti veidojis, domājams, pagasta rakstvedis. Uz Rīgu rakstījis arī pats kora vadonis K. Ezernieks, kas galīgā variantā pieteicis 16 dziedātāju.
• Vecgulbenes ērģelnieks Jānis Krastiņš, ar kura spēli sācies 1. Dziesmu svētku garīgais koncerts Doma baznīcā, nosūtījis svētku komisijai kādu savu ērģeļkompozīciju. Neizmantošanas gadījumā viņš lūdzis to sūtīt atpakaļ. Dziesmas ar notīm iesūtījis arī K. Tarziers no Sinoles.
• 3. Dziesmu svētkiem pieteikts arī Tirzas jauktais koris, kas dibināts 1877. gadā un guvis panākumus 1880. gadā. Toreiz tirzmaliešu tautas tērpi daudziem tā iepatikušies, ka Pleskavas dziedātāji vēl 1888. gadā rakstījuši svētku komitejai: “Dziedātajām 3. svētkos vajadzētu visiem tērpties kā tirzietes otros svētkos.”
• Tirzas koris uz 3. Dziesmu svētkiem 1888. gadā posies kuplā skaitā: 32 dziedātāji un 22 dziedātājas.
• Brauciens ar Tirzas kori uz 3. Dziesmu svētkiem (no Alvila Klebaha-Kalnieša atmiņām): “Iespaidīgs bija kora pusotras dienas ilgais brauciens ar zirgiem līdz 95 verstis tālajām Pļaviņām – pirmo reizi tik tālu un tik lielā pulkā, jo ceļā pievienojās Adulienas, Praulienas un vēl kādi citi kori. Gan esam ietīti putekļu mākonī – tas nemazina jautrību, smieklus, jokus, ieskanas arī pa dziesmai, jo esam dziesmu gara apņemti.”
• Piektajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1910. gadā Rīgā dziesmu karā Jaungulbenes dziedāšanas biedrības koris diriģenta skolotāja Jūlija Ezernieka vadībā izcīnījis pirmo vietu. Kā atzinība biedrības karogā iesista “zelta nagla”.
• Laikā no 1919. līdz 1956. gadam Alfrēds Vārdaunis bija Jaungulbenes pagasta Dziedāšanas biedrības kordiriģents, bet no 1933. līdz 1940. gadam arī Dziedāšanas biedrības vadītājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: periodika.lndb.lv

Attēlā redzamais sudraba kauss – fotogrāfija no dom.lndb.lv, oriģināla turētājs: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Fotogrāfijas ar novada koriem no Gulbenes novada bibliotēkas novadpētniecības datu bāzes.