Dzejniecei Lilijai Auzai – 120

Dzejniecei Lilijai Auzai – 120

Romantiskās dzejas pārstāve Lilija Auza, īstajā vārdā Lolija Lūse, dzimusi 1900. gada 11. decembrī Adulienas pagasta “Saliniekos”. Tēvs bijis skroderis, liels grāmatnieks un dziedātājs, dzīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē, ir bijis aktieris un pagasta tiesas loceklis. Māte – pilnīgs pretstats tēvam. Klusa, atturīga un sevī noslēgusies.

L.Auza mācījusies Adulienas pagastskolā, Madonas vidusskolā un Latvijas jaunatnes savienības ģimnāzijā Rīgā, pēc kuras beigšanas dzīvojusi tēva mājās, retumis Rīgā.

L.Auza ir dzejoļu krājumu "Vēju melodijas" (1931), "Mirdzošā zeme" (1936), "Saules vainags" (1939), "Zelta dūmakas" (1944) autore. Viņas dzejai raksturīgas romantiskas izjūtas un optimisms, dominē dabas un mīlas lirika. Sarakstījusi apmēram 20 tēlojumus un skices, lugu jaunatnei "Zied rudzi" (1939). Pēc kara periodikā publicējusi dažus dzejoļus.

Adulienieši Liliju Auzu atcerējušies ar cieņu, apbrīnojot viņas stingro garu, spēju nerunāt par savu slimību – bērnu trieku, viņas optimismu.

Spārnus es mūžīgi jūtu, –
Spārnus tik baltus un vieglus,
Spārnus, kā vasaras smieklus,
Palaistus zilganā vējā!
(no dzejoļu krājuma “Mirdzošā zeme”, 1936)

Gulbenes novada bibliotēkas 3.stāvā skatāma dzejnieces dzīvei un daiļradei veltīta izstāde.

Attēli no: Aizsargs, Nr. 12 (15.12.1938)
Latviešu rakstniecības vēsture. 1.daļa. Ķelpe, Jānis. 1939