"Eirobarometrs 98: Ziema 2022 - 2023"

  • Pavasarī beidzās COVID-19 dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija un tika atcelti gandrīz visi COVID-19 ierobežojumi;
  • LatvijāPublicēti "Eirobarometrs 98: Ziema 2022 - 2023" aptaujas dati

    “Eirobarometrs 98” aptauja Latvijā notika no 2023. gada 12. līdz 26. janvārim, un tās laikā tika aptaujāti 1039 Latvijas pilsoņi vecumā no 15 gadiem. Aptauju Latvijā veica vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija “Kantar”. “Eirobarometrs 98” ir trīsdesmit astotā “Eurobarometer Standard” aptauja, kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) dalībvalsti. “Eurobarometer Standard” pētījums tiek veikts divas reizes gadā, un šīs aptaujas ietvaros tiek sekots līdzi pilsoņu viedoklim par dažādiem Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm aktuāliem jautājumiem.

    Viennozīmīgi svarīgākais 2022. gada Latvijas iekšpolitikas notikums uz Krievijas iebrukuma Ukrainā fona bija 14. Saeimas vēlēšanas, kas norisinājās 2022. gada rudenī un kurās piedalījās 59,41% balsstiesīgo. Šajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija augstāka nekā 2018. gada rudenī, kad norisinājās 13. Saeimas vēlēšanās un tajās piedalījās 54,6% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu). Pēc vēlēšanām valsts prezidents Egils Levits valdības veidošanu un vadīšanu uzticēja ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”).

    Būtiski notikumi, kas piesaistīja sabiedrības uzmanību Latvijā 2022. gadā:

     vizītēs ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo;
  • Saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorismu atbalstošu valsti. Drīz vien pēc lēmuma pieņemšanas Saeimas mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu. Saeima arī atzina Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta;
  • Tika demontēts Uzvaras parkā esošā Pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem obelisks;
  • Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem paredzēts pakāpeniski — līdz 2025. gadam — izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā;
  • Rīgā notika Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksme.

Sabiedrībā plašas diskusijas raisīja arī vairākās citas aktuālas tēmas:

  • Latvijas sabiedrība aktīvi pauda savu nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā un izrādīja savu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, iesaistoties dažādās atbalsta akcijās;
  • Augstā inflācija valstī un pieaugošā dzīves dārdzība;
  • Dzīvesbiedru likums, kas paredz likumīgas iespējas visām ģimenēm Latvijā saņemt tiesisko aizsardzību neatkarīgi no tā, vai dzīvesbiedri ir noslēguši laulību.

Pretdarbība Krievijas karam Ukrainā un atbalsts Ukrainai izvirzījās par Latvijas ārpolitikas svarīgāko uzdevumu 2022. gadā. No kara pirmās dienas Latvija ir sniegusi Ukrainai visaptverošu politisko, militāro, finanšu un humāno palīdzību un šajā jautājumā ir viena no vadošajām pasaules valstīm procentuāli no IKP. Sniegtais atbalsts veido 1% no Latvijas IKP jeb vairāk nekā 370 miljonus eiro.

Latvija uzņemsies Eiropas Padomes prezidentūru no 2023. gada maija līdz novembrim, rotācijas kārtībā pārņemot šo atbildību no Islandes. Sešu mēnešu ilgās prezidentūras laikā Latvijas ārlietu ministrs vadīs Eiropas Padomes Ministru komitejas darbu.

Vairāk : Publicēti "Eirobarometrs 98: Ziema 2022 - 2023" aptaujas dati (europa.eu)