Grāmatas pusaudžiem līdz 9.klasei

Latviešu autoru grāmatas

Māris Putniņš. Mežonīgie pīrāgi un apburtais kalns
Iznākusi sestā noslēdzošā daļa Mežonīgo pīrāgu grāmatu sērijā!
Bet tas nebūt nenozīmē, ka stāsts beidzas slikti. Vienkārši pēc kārtējiem neparastajiem piedzīvojumiem gan Englijā, gan Austerālijā, mežonīgie pīrāgi izlemj mainīt savu dzīvi.
Kapteinis Mordāns ar savu brigu “Speķa Lode” ir kļuvis Dienvidjūrā tik pazīstams un iemīļots, ka vairs īsti nespēj tur nodarboties ar ierasto laupīšanu. Tāpēc mežonīgie pīrāgi dodas uz tālākām jūrām un netālu no Englijas krastiem aplaupa karalienes Viktorijas VIII tējas kliperus. Ilgāku laiku pīrāgiem veicas labi, un viņi kļūst bezrūpīgi. Aizmirsuši papildināt šaujampulvera krājumus, viņi tiek ar visu brigu sagūstīti, tiesāti Englijā un nosūtīti uz katorgu tālajā Austerālijā. Tur viņi nonāk pazemes raktuvēs.
Magoņmaizīte, padzirdējusi par draugu nedienām, dodas viņus glābt. Ceļš līdz mežonīgo pīrāgu atbrīvošanai ir garš un pilns ar neparastiem piedzīvojumiem, taču beigās viss tomēr izdodas.


Rasa Bugavičute-Pēce. Puika, kurš redzēja tumsā
"Puika, kurš redzēja tumsā" ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts kā gados, tā garā jauniem lasītājiem un viņu vecākiem. Kāds puika, kurš dzimis neredzīgu vecāku ģimenē, ir spiests saskarties ar "citādību" visdažādākajās izpausmēs, galvenokārt tāpēc, ka viņš pasauli, atšķirībā no saviem vecākiem, spēj tvert pilnībā. Rūpes pašam par sevi un par saviem vecākiem kļūst par puikas pieaugšanas un turpmākās dzīves jēgu, liekot arī lasītājam ieraudzīt neparastajā stāstā pretrunas, kas valda sabiedrībā attieksmē pret vājredzīgajiem.
Māksliniece Zane Veldre.


Māra Cielēna. Ballīte ar nakšņošanu
Apgāds “Lietusdārzs” izdevis pazīstamās bērnu rakstnieces Māras Cielēnas romānu pusaudžiem “Ballīte ar nakšņošanu”. Tas vēsta par “teorētiski” vienkāršu notikumu – klases vakaru ārpus skolas sienām. Taču grāmatā iedzīvinātais pasākums nepavisam nav vienkāršs... Lai arī ballīte nenotiek gluži bez pieaugušo uzraudzības, lai arī četrpadsmit gadus vecajiem līksmotājiem ir izvirzīti stingri noteikumi, kurus viņi negrasās pārkāpt, vakara gaitā rodas daudz dažādu sarežģījumu, ar kuriem jātiek galā gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.

Almai izdodas pārliecināt mammu, ka viņa ar klases biedriem varētu ballēties turpat, kur paredzētas vērienīgas mammas dzimšanas dienas svinības. Mežmuiža ir pietiekami plašs lauku viesu nams, lai abas ciemiņu grupas nesaskartos. Toties pusaudžu vecāki mierīgi var laist savus bērnus ceļā, jo Almas māte uzņemas atbildību par viņu pieskatīšanu. Atbildības daļa jāuzņemas arī Almai, un viņa ir prātīga meitene. Nebūs nekādas dzeršanas, smēķēšanas, dīķī lekšanas! Un nav jau arī. Taču atgadās kaut kas tāds, kas noteikumos nav paredzēts: Marta un Evelīna pazūd. Turklāt klīst runas, ka apkārtnē slapstās bīstams noziedznieks. Ne nu gluži slepkava, bet varbūt seksuāls maniaks, pedofils, trakais...

Ne Almas mammas, ne Almas rūpīgi izstrādātie vakara pavadīšanas plāni vairs nekur neder.

Rakstniece meistarīgi virknējusi notikumus, kas izriet cits no cita. Šķiet, tie ir nebeidzami, nekontrolējami. Grāmatas personāžs ir visai liels – klases ballītes dalībnieki, alternatīva pasākuma rīkotāji (kuri ieradušies slepus, lai ballīti izjauktu), pieaugušie, personas, kuru identitāte sākumā nevienam nav skaidra. Notikumi ir saistīti ar šo cilvēku attiecībām un pārpratumiem, kas rodas no tā, ka attiecības ir neskaidras, nenoskaidrotas, mainīgas. Gan pusaudži, gan pieaugušie pārliecinās, ka neko nevar pilnībā paredzēt, apsvērt, zināt, ka visu laiku ir jādomā, ko un kā darīt. Vairākkārt sižeta gaitā izrādās, ka mobilais telefons, kas šķietami vienmēr veido drošības saikni ar draugiem un vecākiem,  vajadzīgajā brīdī ir izlādējies, pazudis vai atstāts kaut kur glabāšanā. Un pieviļ ne tikai telefons...

Rakstniecei izdevies uzrakstīt nevis vienkārši aizraujošu, bet psiholoģiski bagātīgu piedzīvojumu romānu, kas neuzbāzīgi risina interesantas tēmas un būtiskas problēmas, ar kurām vecumā starp bērna gadiem un pieauguša cilvēka briedumu nākas saskarties gandrīz ikvienam.

Katram tēlam ir savs raksturs, savas īpašības un īpatnības. Marta ir nopietna meitene, kura dzīvi salīdzina ar romānu “Džeina Eira”, bet kurai nav pārliecības, ka pati varētu piedzīvot romantiskas attiecības. Rolis apņēmīgi tiecas uzveikt veselības problēmu radītos ierobežojumus.  Elīnai nav drosmes saviem bērniem atklāt, ka viņai veidojas jaunas attiecības. Toms vienmēr sekojis Emīlam, bet nonāk situācijā, kad vairs nevēlas to darīt. Terēze ne tikai apņēmīgi lieto kosmētiku, bet arī spēji atraida labāko draudzeni, lai būtu divatā ar puisi.

Katram ir sava dzīve, bet šajās nedaudzajās romānā aprakstītajās stundās tā cieši un negaidītā veidā ir saistīta ar citu cilvēku domāšanu un rīcību.

Ir tik labi, ka četrpadsmit gadu vecumā cilvēks nav viens! Taču tas ir arī grūti. Vecākais brālis, klases biedrs, draudzene, barvedis, klusībā iecerēta meitene, zēns, kurš patīk labāk par citiem, puisis, kurš pat nezina iemīļotās vārdu…  Dažādās lomas katru iepin ciešā attiecību pinumā.

Romāns veidots savdabīgi – daļā nodaļu strauji risinās notikumi, bet paralēli citās nodaļās iekšējās runas formā ļoti tieši atklājas darbojošos personu emocijas, domas, reakcija uz notiekošo.

Grāmatas galvenais adresāts ir nepārprotams – pusaudži. Taču tā var interesēt arī tos, kuri vēl uzskatāmi par bērniem, kā arī tos, kuriem tīņu gadi aiz muguras. Izdevums īpaši ieteicams arī vecākiem, pedagogiem, psihologiem un citiem pieaugušajiem, kuri ir pusaudžu pasaules tuvumā.

[informācija pārpublicēta no LSM.lv]


Maija Laukmane. Saturies, Sibilla!
Grāmatas lappusēs tev pretim nākšu es, Marta Mazure, meitene no 9.b klases. Nepārtraukti mēģinu daudz ko izprast un neapmulst nezināmā priekšā.
Par Sibillu un Nadīnu neteikšu ne vārda, jo tas, ko par abām domāju, ir pārāk grūti vārdos formulējams. Nadīna ir Sibillas ēna, bet Sibilla…
Ja es prastu savas domas par Sibillu pasacīt vienā teikumā, tad nebūtu šī stāsta.

 


Šlāpins. Es nemāku, komatus

Dzejas krājumā tiek runāts par sāpīgo un svarīgo, īpaši neslēpjoties aiz "vieglās valodas", kas kalpo tikai kā ironija vai situatīvs elements un atgādina par to, cik grūta ir atklāta saruna starp pieaugušo un bērnu. Šajos dzejoļos nav tēmu, kas nebūtu piemērotas bērniem: tituldzejolis "Es nemāku, komatus" runā par mulsumu un neizpratni dzīves un ikdienas sīkumu priekšā, "Mamma kafejnīcā" – par vecāku nespēju būt kopā ar saviem bērniem, "Dibens no vates" stāsta par vainas apziņu, ko bērnā ieaudzina fiziski sodi. Viens no vecākajiem dzejoļiem – "Priekškamkarš" ir tapis Irākas kara priekšvakarā, "Zemesbrālis" un "Kara kāja" stāsta par karojošā patriotisma absurdumu, bet "Mana mamma vakaros raud" ir par situāciju, kad māte ir seksuālas vardarbības upuris un nespēj par to runāt ar savu bērnu. "Sarunas pie galda" un "Sarunas pludmalē" apspēlē tipisku pieaugušo un bērnu attiecību modeli, "Prātīgi padomi", "Dzīvesziņa" un "Tikumiskās attīstības pasniedzējam" ir sarkastiski "pareizo" uzskatu mācīšanas piemēri mājās un skolā, "Šis zēns ir zils" reflektē par dramatisko homoseksuāla bērna pieaugšanu. Eksistenciālas pārdomas satur dzejoļi "Laika upe" un "Piedzimt par kucēnu Birmā". Daudzi dzejoļi satur vārdiskus kalambūrus vai literāru atsauču elementus. Rinda dzejoļu ir rakstīti kā dziesmu teksti, daži no tiem jau ir ieguvuši savu mūziku – "Žēlabu dziesmiņa" ir izskanējusi LaLiGaBas ceremonijā Jēkaba Nīmaņa interpretācijā.


Ārzemju autoru grāmatas

Ērina Hantere. Klanu kaķi: Pusnakts

SĀGA TURPINĀS!

TUMSA, GAISS, ŪDENS UN DEBESIS SATRICINĀS MEŽU LĪDZ PAŠĀM SAKNĒM.

Klanu kaķi jau vairākus gadalaikus ir dzīvojuši mierā un saticībā, bet nu Pērkona klana karotājs Kazenājnags uzklausa jaunu, draudīgu Zvaigznes klana pareģojumu, kas vēsta par drīzām briesmām.
Sešiem kaķiem ir jāuzsāk vēl nebijis ceļojums, meža liktenis no šī brīža ir izredzēto ķepās. Un, lai glābtu klanus, būs vajadzīgs viss viņu spēks, drosme un gudrība…

ĒRINU HANTERI iedvesmo mīlestība pret kaķiem un aizraušanās ar savvaļas dabu. Viņa dziļi ciena dabu visās tās izpausmēs un ar prieku rada mītiski krāšņās, aizraujošās “Klanu kaķu” sērijas grāmatas.

“Ērina Hantere ir paplašinājusi savu lielisko stāstu robežas un iekļāvusi arī spēcīgāku mistikas devu, padarot šīs grāmatas vēl aizraujošākas! ”
BookLoons

No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.


Kotrīna Zīle. Samainītais
Notikumi norisinās mūsdienās Viļņā, taču sižetu caurvij arī atsauces uz lietuviešu mitoloģiju un ticējumiem. Kādā ziemas dienā, kad Viļņas mākslas skolas pēdējā kursa audzēkņi gatavo karnevāla maskas Meteņiem, pilsētu pārņem pat ziemas apstākļiem neparasts sals un puteņi, un sešpadsmitgadīgie Gabija un Geds tiek ierauti savādu notikumu virpulī. "Ar šiem ļoti atšķirīgajiem jauniešiem sāk notikt neizprotamas lietas, un tikko modušās jūtas cenšas nomākt gluži neticami spēki. Vai spējat iedomāties, ka skolas pagraba tumsā var sastapt pašu Velnu, baltā drānā ietinusies Ģiltene mēdz ierasties gluži negaidīta, putni un mājdzīvnieki sāk uzvesties kā nešķīsti neradījumi.

Kotrīna Zīle ir lietuviešu rakstniece un māksliniece, kura rada darbus par mitoloģijas tēmām. Viņas debijas grāmata "Milzis mazulis" (Aukso žuvys, 2014) tika iekļauta labāko 2014. gada Lietuvas bērnu grāmatu pieciniekā; "Lielā būtņu grāmata" (Aukso žuvys, 2016) Grāmatu mākslas konkursā saņēma balvu kā 2016. gada skaistākā grāmata bērniem. "Samainītais" (2019) ir pirmā rakstnieces grāmata jauniešiem, viņa tai gan rakstījusi tekstu, gan veidojusi ekspresīvo vizuālo noformējumu. Grāmata mūsu kaimiņvalstī jau iekļauta 2019. gada labāko jauniešu grāmatu pieciniekā.


Barts Mūjārts. Tagad visus sauc Sorry
No nēderlandiešu valodas tulkojusi Inese Paklone, māksliniece Elīna Brasliņa

*Astridas Lindgrēnes piemiņas balvas ieguvējs 2019

Flāmu autors Barts Mūjārts (Bart  Moeyaert), pavisam neilgu laiku pēc savas jaunākās grāmatas “Tagad visus sauc Sorry” publicēšanas ieguva 2019. gada Astrīdas Lindgrēnes piemiņas balvu. Tā ir visprestižākā literārā balva, kas literārajās aprindās pazīstama arī kā “Nobela prēmija jaunatnes literatūrā” vai “Mazais Nobelis”. 480 000 eiro lielās balvas ieguvēju, klātesot nominantiem un  Astrīdas Lindgrēnes žūrijas pārstāvjiem pasludina Boloņas bērnu grāmatu izstādē Itālijā, kur notiek arī tiešraides pieslēgums Stokholmai, kas ir balvas mītnes vieta.

Astrīdas Lindgrēnes piemiņas balva (ALMA) tika izveidota 2002. gadā par godu togad mūžībā aizgājušajai leģendārajai zviedru  autorei Astrīdai Lindgrēnei.

Žūrija no vairāk nekā 60 kandidātu saraksta izvēlējās Bartu Mūjārtu,  kura ceļš līdz balvai bijis 16 gadus ilgs.

“Biju klāt saviļņojošajā ceremonijā, kad tika nosaukts Barta Mūjārta vārds. Sirds salēcās, un īpaši jau tāpēc, ka jau iepriekš bijām nolēmuši izdot divus šī  flāmu autora grāmatu tulkojumus. Tas ir īpašs brīdis, kad uzrunu saka balvas ieguvējs, žūrijas pārstāvji, Astridas Lingrēnes mazdēls. Pusotra mēnesi vēlāk Zviedrijas princese Viktorija noslēguma pasākumā Stokholmā balvu pasniedza laureātam. Pavisam īpaši ir piecpadsmit minūtes pēc oficiālās daļas noslēguma Boloņā tikties ar 2019. gada pasaulē  lielākās literārās balvas laureātu, apskauties, kopā svinēt un dzirdēt vārdus “Es tik ļoti priecājos, ka jūs abas šīs manas grāmatas izdosiet arī latviešu valodā! Paldies!” Viņš runā par  savu jaunāko grāmatu “Tagad visus sauc Sorry” un lielisko grāmatu “Brāļi”(Broeres), kas ir siltuma un humora piesātināts stāsts par rakstnieka ģimeni - septiņiem brāļiem, Barts Mūjārts bijis jaunākais. Stāsts dramatizēts un ieguvis prestižo Woutertje Pieterse Prijs” (Inguna Cepīte)

Barts Mūjārts ir dzimis 1964. gadā un dzīvo Antverpenē, Beļģijā. Literatūrā viņš debitējis 19 gadu vecumā ar godalgoto romānu “Duet met valse noten” (1983). Viņa lielajā un daudzveidīgajā darbu kopumā ir vairāk nekā 50 nosaukumi, sākot no bilžu grāmatām un jaunatnes romāniem līdz dzejai, par kurām iegūtas dažādas literārās godalgas un prēmijas. Viņa grāmatas ir tulkotas vairāk nekā 20 valstīs. Barts Mūjārts raksta arī televīzijas scenārijus un lugas teātriem, ir tulkojis vairākus romānus un pasniedz radošo rakstīšanu.

Barta Mūjārta jaunākās grāmatas galvenā varone ir divpadsmitgadīgā Bjanka. Rakstnieks pievērš uzmanību tam, cik grūti ģimenē izvēlēties pareizos vārdus, lai bērns neaizvērtos kā grāmata, lai viņš drīkstētu teikt, ko grib teikt, un darīt to, ko grib darīt. Grāmatā zīmēts spraigs pusaudzes portrets. Galvenā varone, nokļuvusi situācijā, kad tēvs ir pametis ģimeni, un mātes mīļums bez atlikuma tiek atdots smagi slimajam jaunākajam brālim, viņa mācās izkļūt no klusēšanas zonas un runāt skaidru valodu.

Žūrijas komentārā teikts: “ Barta Mūjārta kompaktā un muzikālā valoda vibrē no apspiestām emocijām un neizteiktām vēlmēm. Viņš attēlo attiecības krīzes brīdī ar kinematogrāfijai raksturīgu tūlītēju mirkļā tvērumu, pat ja viņa sarežģītie stāstījumi piedāvā gluži jaunus tālākejamus ceļus. Barta Mūjārta spilgtais darbs pierāda to, ka bērniem un jauniešiem paredzētajām grāmatām ir pašsaprotama nozīmīga vieta pasaules literatūrā. ”

Kad Bartam Mūjārtam paziņoja par balvu, viņš teica: “Kad man bija deviņi gadi, es lasīju Astrīdas Lindgrēnes grāmatas, un Astrīdas Lindgrēnas pasaule bija kā mana ģimene, mūsu reālās pasaules bija līdzīgas. Vēlāk es redzēju, ka viņas pasaule ir saistīta ar iekļaušanu. Un tas bija mierinoši, jo es, kā jaunākais savā lielajā ģimenē biju vientuļš. Un tas ietekmēja manu darbu. Es vēlos paplašināt bērnu literatūras robežas”.

Latviešu lasītāju rokās nonākusi jaunākā Barta Mūjārta grāmata “Tagad visus sauc Sorry” Ineses Paklones tulkojumā un pavisam drīz gaidāma arī 2019. gada Astridas Lindgrēnes balvas laureāta  lieliskā, autobiogrāfiskā grāmata “Brāļi”.


Andre Snaijs Magnasons. Zilās planētas stāts
Islandē “Zilās planētas stāsts” ir kļuvis par mūsdienu literatūras klasiku, pateicoties autora spējai par vides aizsardzības tēmu rakstīt nedidaktiskā un poētiskā veidā. Grāmata stāsta par bērniem, kas dzīvo uz Zilās planētas un kas daudzējādā ziņā ir līdzīga Zemei, tomēr tā ir aizraujošāka - uz tās dzīvojošie bērni nekad nenoveco un uz tās nav neviena pieaugušā, tādēļ bērni pavada laiku, darot ko vien vēlās un spēlējoties dabā. Kādu dienu uz planētas nolaižas kosmosa kuģis un no tā izkāpj pieaugušais, kurš piedāvā bērniem iemācīt lidot, apsola izkliedēt mākoņus uz visiem laikiem un pienaglot sauli pie horizonta, lai tā nekad nenorietētu un bērni varētu spēlēties visu laiku. Un viss, ko viņš vēlas saņemt pretī, ir mazliet bērnības.

Andre Snaijs Magnasons (Andri Snær Magnason) ir viens no zināmākajiem mūsdienu islandiešu autoriem. Dzimis 1973. gadā, studējis fiziku un islandiešu valodu un literatūru, raksta dzeju, lugas, stāstus, romānus, esejas un bērnu grāmatas. Viņa darbu tulkojumi publicēti vairāk nekā trīsdesmit valstīs. 1999. gadā Magnasons par bērnu grāmatu “Zilās planētas stāsts” saņēmis prestižo Islandes Literatūras balvu. Tā pati balva 2006. gadā viņam piešķirta par pretrunīgi vērtēto apjomīgo eseju “Sapņu zeme – pašpalīdzības rokasgrāmata baiļu pārņemtai tautai”, kurā rakstnieks kritizē Islandes rūpniecības un enerģētikas politiku; pēc šīs esejas motīviem uzņemta arī filma. Atzinību iemantojis arī viņa romāns jauniešiem “Lovestar”.

Latviešu izdevumam ilustrācijas radījusi Kristīne Martinova, kas ir viena no jaunajiem Latvijas mākslas talantiem. Latvijas Mākslas akadēmijā Kristīne studējusi tekstilmākslu un grafiku. Abus savus talantus viņa apvienojusi darbā pie leļļu teātra izrādes “Mazā raganiņa”, veidojot scenogrāfiju un lelles. Strādājot ilustrācijā, Kristīne ir aizrautīga zīmētāja, kas, meklējot īsto grāmatas noskaņu, nekad neapstājas pie vienas versijas.


Terijs Pračets. Gana kronis
Terija Pračeta pēdējais romāns par Diska pasauli.

Dziļi Krītu novadā kaut kas mostas. To sajūt lapsas un pūces, un Tifānija to jūt savos zābakos.
Senais ienaidnieks uzkrāj spēkus.
Šis ir beigu un iesākumu laiks, laiks veciem un jauniem draugiem, robežu saplūšanas un varas maiņas laiks. Tifānija stāv starp gaismu un tumsu.
Kamēr elfu karaspēks gatavojas cīņai, Tifānijai jāsauc palīgā visi spēki, lai aizsargātu savu zemi.
Te būs rēķini...

Piektā grāmata romānu sērijā par Tifānijas Smelgas piedzīvojumiem.

No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova.


Merisa Meijera. Vintera

Klāt ilgi gaidītais “Mēness hroniku” atrisinājums!

Mēnesieši vienmēr ir apbrīnojuši princesi Vinteru, novērtēdami viņas laipno izturēšanos, atsaucību un sirsnību. Par spīti rētām, kas vijas pār meitenes seju, jaunā princese allaž bijusi skaistāka nekā viņas pamāte karaliene Levana.

Vintera ienīst pamāti un zina, ka Levana nicina viņas jūtas pret bērnības draugu izskatīgo pils gvardu Džasinu. Tomēr Vintera nav tik vārga, kā uzskata Levana, un jau gadiem ilgi pretojas pamātes iegribām. Kopā ar kiborgu-mehāniķi Sinderu un viņas draugiem Vinterai, iespējams, izdotos uzsākt revolūciju un uzvarēt karā, kas plosījies jau pārāk ilgi.

Vai Sindera, Skārleta, Kresa un Vintera spēs uzveikt Levanu un dzīvot ilgi un laimīgi?

No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.


Džesika Taunzenda. Brīnamkale:  Moriganas Kraukles aicinājums
Moriganas Kraukles piedzīvojumi, kuri aizsākās "Nekadbijā", turpinās. Izsprukusi no nāvējoša lāsta un iekļuvusi prestižā maģiskā skolā, 12 gadus vecā Morigana Kraukle ir pārliecināta, ka tagad dzīve ies tikai uz augšu. Tomēr slepenajā Nekadbijas pilsētā mīklainos apstākļos sāk pazust iedzīvotāji un Moriganas jaunos draugus šantažē nezināmi ļaundari, draudot atklāt visiem Moriganas noslēpumu – viņa ir pirmā zināmā Brīnamkale kopš bēdīgi slavenā ļaundara Ezras Skvalla... No angļu valodas tulkojusi Laura Romanovska: "Arī otrā sērijas grāmata sasmīdina un sabaida. Tā ir padziļināta Nekadbijas ģeogrāfijas un vēstures stunda pie jocīgākajiem pasniedzējiem, kādi grāmatās pēdējā laikā redzēti. Vieta, kur labprāt gribas atgriezties, jo vienlīdz vilina kā pazīstamais, tā neparedzamais." Grāmata kļuvusi par The New York Times bestselleru un tiek izdota jau 33 valstīs.


Silvana de Mari. Es esmu Hanija
ES ESMU HANIJA ir trešā grāmata Silvanas De Mari triloģijā. Latviešu lasītājiem jau pazīstamas autores grāmatas "Pēdējais elfs" un Pēdējais orks".

“Viņa ir Hanija, Gaismas Bruņinieks, Haksenas meita, Arī mazmeita, perfektā bruņinieka Roisa māsa, un viņa iznīcinās Tumsu, no kuras pati ir dzimusi. Viņai jārīkojas pareizi.”

Hanija, tumsas radīta būtne, ir dzimusi ar uzdevumu kaitēt pasaulei. Kopš paša pirmā dzīves mirkļa viņa pilnībā apzinājās realitāti, taču nepazina mīlestību, draudzību, prieku.

Mātes līdzcietība nosargāja viņas dzīvību, bet stāsti par Gaismas Bruņinieku baroja viņas garu. Hanija, skarba, dzēlīga, sarkastiska un vientuļa, pamazām pieredz, kā viņā dzimst mīlestība, draudzība un līdzcietība.

Reizē ar šīm jūtām dzimst arī brīvā griba. Hanija ir izdarījusi izvēli.

Tagad pēdējā sadursmē ar Tumšo Kungu viņai vajadzēs cīnīties, liekot lietā tikai cilvēciskus ieročus: drosmi, gudrību un mīlestību.

No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere.


Izzinošās grāmatas

Tims Pīks. Pajautā astronautam
Kāda ir sajūta, lidojot ātrāk par lodi?
Kāpēc kosmosā jūs kļuvāt par 5 cm garāks?
Kā smaržo kosmoss?
Kad mēs staigāsim pa Marsu?
Kā kosmosā var nosvērties?
Kā es varu kļūt par astronautu?

"Gluži tāpat kā pagājušā gadsimta 60. gados, kad Apollo lidojumi kļuva par lielu lēcienu cilvēces attīstībā, mēs atkal esam sasnieguši jauna kosmisko pētījumu zelta laikmeta kulmināciju. Varam cerēt, ka turpmākajās desmitgadēs mēs izveidosim kolonijas uz Mēness, spersim kāju uz Marsa un aizlidosim Saules sistēmā tālāk, nekā jebkad esam bijuši. Šie cilvēces sapņi tagad ir sasniedzami, un mēs visi varam kļūt par šī ievērojamā ceļojuma dalībniekiem. Pēc atgriešanās no Starptautiskās kosmosa stacijas mani pārsteidza tūkstošiem cilvēku sirsnīgā reakcija, vēloties uzzināt vairāk par to, kāda tad īsti ir dzīve kosmosā.

Man tika uzdoti daudzi interesanti jautājumi par ikvienu kosmiskās misijas jomu, piemēram, “Kāda ir sajūta, riņķojot ap Zemi ar ātrumu gandrīz 28 000 km/h?”, “Kā jūs sagatavojāties bezsvara stāvoklim?” un “Kas notiktu, ja SKS trāpītu mikrometeoroīds?”.

Šajā grāmatā esmu detalizēti atbildējis uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, stāstot par astronauta ikdienu – treniņiem, raķetes startu, iziešanu kosmosā un atgriešanos uz Zemes. Ceru, ka jums patiks šie mazie noslēpumi, zinātniskie fakti un ikdienā kosmosā piedzīvotie brīnumi. Un vēl es ceru, ka mans skatījums būs noderīgs nākamajai kosmosa ceļotāju paaudzei. Kas zina – varbūt pirmais cilvēks, kurš spers kāju uz Marsa, būs lasījis šo grāmatu."
Tims Pīks.

TIMS PĪKS ir Eiropas kosmosa aģentūras (ESA) astronauts. Viņš 186 dienas strādāja Starptautiskajā kosmosa stacijā, 46./47. ekspedīcijas sastāvā veicot Principia misiju, un 2016. gada 18. jūnijā atgriezās uz Zemes. Tims Pīks ir arī lidotājs izmēģinātājs Lielbritānijas armijas Gaisa spēkos. Viņš ir nolidojis vairāk nekā 3000 stundas ar vairāk nekā 30 dažādiem lidaparātu modeļiem – gan helikopteriem, gan lidmašīnām. Tims ir daudzu Lielbritānijas zinātnisko, aviācijas un kosmosa apguves organizāciju biedrs. Viņš ir arī STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas apmācību organizācijas) sūtnis. Par godu karalienes dzimšanas dienai Tims kļuvis par Svētā Maikla un Svētā Džordža ordeņa kavalieri. Šo apbalvojumu pasniedz tiem, kuri ir veikuši izcilu darbu ārzemēs vai, kā grāmatas autors, kosmosā. Tims Pīks ir bestsellera "Hello, is this Planet Earth?" autors. Tajā apkopotas no Starptautiskās kosmosa stacijas uzņemtās fotogrāfijas, un grāmata 2017. gadā ieguva Britu grāmatu balvu, kļūstot par gada grāmatu dokumentālo dzīvesstila darbu kategorijā. Tims ir precējies, un viņam ir divi dēli. Tims Pīks ar prieku paziņo, ka no grāmatas iegūtā peļņa tiks ziedota Prinča fondam – viņš ir arī šīs organizācijas sūtnis.
No angļu valodas tulkojis Gints Tenbergs.


Kerola Vordermane. Mācīšanās prasmes
Vai jūsu bērniem mācīšanās sagādā grūtības un nezināt, kā viņiem palīdzēt?

Kerolas Vordermanes ilustrētajā rokasgrāmatā “Mācīšanās prasmes” atklāts, kā mācīties efektīvāk, doti padomi, kā organizēt mācību procesu, iekārtot mācību vietu un veidot dienas režīmu, kā stiprināt motivāciju mācīties un pašpārliecību, uzlabot koncentrēšanās spējas un atmiņu, kā pārvarēt stresu. Vienkārši piemēri no reālās dzīves un skaidrojumi palīdz ieteikumus piemērot konkrētai situācijai un audzēknim.

Vecāki te atradīs noderīgus padomus, kā palīdzēt bērnam mācīties, savukārt pedagogi – idejas, kā skolēniem pilnveidot pašvadītas mācīšanās paņēmienus.

Grāmata būs lielisks palīgs ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem un pedagogiem pat sarežģītu problēmu risināšanā.

No angļu valodas tulkojusi Andra Muceniece.