Grāmatas vecākiem

Delfīne de Vigāna. Lojalitātes. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.

Trīspadsmitgadīgajam Teo un viņa draugam Matisam ir noslēpums. Abu skolotājai Elēnai ir aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, bet centieni par katru cenu atklāt patiesību atmodina pašas pagātnes rēgus. Matisa māte Sesila nejauši atklāj vīra datorā ko tādu, kas liek apšaubīt, vai viņa savu dzīvesbiedru jelkad ir līdz galam iepazinusi... Šis četrbalsīgais stāstījums par atkarību un pienākumu sarežģīto tīklu savijas ap lasītāju arvien ciešāk, vēstot par vientulības šaubām, noklusēto realitāti un to, cik bīstama mēdz būt lojalitāte.
Delfīne de Vigāna (1966) ir franču rakstniece, kuras psiholoģiskie romāni izraisījuši lielu interesi un piesaistījuši simtiem tūkstošu lasītāju gan dzimtenē, gan citās valstīs, saņēmuši prestižas literārās prēmijas, tulkoti un pārtapuši filmās. Ilgāku laiku strādājusi sabiedriskās domas izpētes jomā, bet nu jau vairākus gadus pilnībā pievērsusies literātes karjerai. Savos darbos viņa meistarīgi sapludina faktus ar fikciju, pievēršas šokējošiem privātās dzīves aspektiem, ar ķirurga precizitāti un hipnotizējošu stāstnieces prasmi ievelk lasītāju sižetā, savērpjot veselu pārdomu un emociju virpuli. Līdz šim de Vigāna izdevusi astoņus romānus, bijusi līdzautore lugai. Apjomā nelielais romāns “Lojalitātes” (2018) lasāms vienā elpas vilcienā, pati autore to raksturo kā “grāmatu par klusēšanu un par to, uz ko gatavi bērni, lai pasargātu vecākus.”
No franču valodas tulkojusi Inta Šmite. Mākslinieciskais noformējums - Lote Vilma Vītiņa.


 

Selja Ahava. Lietas, kas krīt no debesīm. Rīga : Latvijas Mediji, 2020.

Romāna četros vēstījumos dzirdam trīs dažādas balsis, kas katra stāsta par negaidītiem un pārsteidzošiem notikumiem un to, kā tie mainījuši iesaistītos un apkārtējo vidi.
Caur grāmatas varoņiem autore iedziļinās notikumu negaidītajā un neizskaidrojamajā būtībā, radot romānu, kurā ikdienišķais savijas ar absurdo, skaistais ar nežēlīgo un pilnīgi neiespējamas pasakas ar patiesām, taču absolūti neizprotamām lietās, kas notiek tikpat negaidīti kā lietus no skaidrām debesīm.
Cauri visam Ahava it kā brīnās par to, cik pacietīga un izturīga var būt mīlestība, cik skaudras ir zaudējuma sāpes un vai laiks tiešām dziedina. Grāmata, kas liek domāt, just līdzi, pasvītrot un izrakstīt izlasīto un pēc laika ņemt vēlreiz rokā, lai pārlasītu.
No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.


 

Kristīne Ulberga. Kariete uz Santjago. Rīga : Dienas Grāmata, 2020.

“2015. gada vasarā Kristīne Ulberga nostaigāja Santjago svētceļojuma 900 kilometrus. Bez jebkādas kristīgās eksaltācijas un neklanoties pie katra ceļmalas akmens ar iekaltu krustu, toties ar vien pārsimt eiro kabatā un ceļabiedru, draudzenes tīņa vecuma dēlu Aleksi. Šis ceļojums ir sižeta pamatā, taču tās nebūt nav tradicionālās ceļojuma piezīmes. Palaikam vēstījumā ievijas epizodes, kuras varētu uzskatīt par vizionārām un kuras šo absolūti reālo gājienu pārtapina metaforiskā ceļojumā. Ceļā sevi meklē Kristīne, citā veidā to dara Aleksis, bet, pats par sevi saprotams, ka nekāds “es” netiek atrasts, jo to nemaz nav iespējams izdarīt. Un tomēr – 900 kilometru gājums cilvēku maina. Kā tas notiek un kas tieši viņā mainās – to varētu uzskatīt par Karietes uz Santjago centrālo motīvu.” (Guntis Berelis).
Kariete uz Santjago ir rakstnieces Kristīnes Ulbergas (1979) sestā prozas grāmata.
Mākslinieks Jānis Esītis


 

Laura Vinogradova. Upe. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.

Rute negaidot manto no tēva lauku māju pie upes. Tēvu Jūli viņa nekad nav pazinusi, taču pārlieku labi pazīst sāpes par skaudro bērnību un pirms desmit gadiem pazudušo māsu, pazīst neiederības izjūtu un tukšumu sirdī.

Un Rute bēg – bēg no pilsētas, no cilvēkiem, no sevis… Vai upe viņai palīdzēs atrast pašai sevi, savu dzīvi?

Mās, es tev gribu pastāstīt par upi. Par sevi tajā upē. Tā liek man drebēt, trīcēt. Tā liek man smieties. Es tik sen neesmu jutusi sevi tik dzīvu. Pie laipas upe ir diezgan tīra. Dziļa. Es nevaru aizsniegt tai dibenu, tad ir mazliet jāienirst. Pāri pārpeldēt var ātri. Ja grib izpeldēties kārtīgi, tāda riņķošana sanāk. Straumi jūt. Ja ļaujas, tā nes, un es nezinu, cik tālu var aiznest. Mās! Tai upē gribas palikt.