Grāmatas vecākiem
.png)
Tara Vestovera. Izglītotā
Arī latviešu valodā iznākusi Taras Vestoveras (Tara Westover) atmiņu grāmata “Izglītotā”, kas kļuvusi par bestselleru daudzās valstīs. Šis savādais, satriecošais un arī atbrīvojošais stāsts risinās mūsdienās – tā galvenā varone Tara Vestovera dzimusi pirms trīsdesmit četriem gadiem Aidaho štatā ASV. Taras tēvs, būdams nelokāmi pārliecināts par tuvo pasaules galu un valdības sazvērestībām, cik spēdams norobežoja savu ģimeni no sabiedrības. Septiņi bērni – pieci brāļi un divas māsas – auga mājās, palīdzēja vecākiem un pa reizei uzzināja kaut ko par pasauli “tur, ārpusē”, kur “valda ilumināti un Sātans”. Jāpiezīmē, ka Vestoveru ģimene dzīvoja savā īpašumā ciema nomalē, uzturēja attiecības ar radiniekiem un apmeklēja baznīcu, turklāt vecākiem bija arī savs uzņēmums. Paradoksāli, bet starp visiem šiem cilvēkiem neatradās neviens, kurš celtu trauksmi, ka bērni neiegūst izglītību un nesaņem medicīnisko palīdzību, kā arī neiejaucās, redzot dažādas varmācības izpausmes.
Septiņpadsmit gadu vecumā vairāku apstākļu sakritības dēļ Tarai izdevās patstāvīgi sagatavoties iestājeksāmeniem koledžā un mainīt savu dzīvi uz visiem laikiem. Ceļš uz izglītību Taru aizveda pāri okeānam līdz pat Kembridžai Anglijā, vēlāk atpakaļ uz Hārvardu, kur viņa ieguva doktora grādu vēsturē. Un tikai tad, pamazām lūkojoties atpakaļ laikā, tapa grāmata “Izglītotā” – kā atskats un pārdomas par dzīvi, pieaugšanu un mīlestību pret savējiem.
Taras Vestoveras stāsts ir patiesīgs un atklāts, tajā nav nosodījuma vai augstprātības pret savu ģimeni, tomēr notikumu neizbēgamā nežēlība un skaudrums vietām liek lasītāja sirdij burtiski sažņaugties. Šis nav tikai vienas sievietes stāsts, “Izglītotā” ir arī grāmata, kas liek aizdomāties: vai, kā un kad drīkst iejaukties kādas ģimenes iekšējās lietās, īpaši tajās, kas skar bērnu audzināšanu. Vēl tā ārkārtīgi labi atklāj bērna skatu uz notiekošo: lai ko arī domātu cilvēki no malas, bērnam tā ir viņa vienīgā ģimene. Tajā valdošie paradumi un attiecību modeļi ir viss, ko šis bērns pazīst. Un izlaušanās nekad nevar būt un nebūs vienā dienā paveicama… taču smalkjūtīga palīdzība no malas ir nenovērtējami svarīga.
“Izglītotā” ir aizraujoša un neparasta lasāmviela ikvienam, brīnišķīgs darbs, kurš dāvās drosmi un cerību – izbaudiet un dalieties tajā!
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
Saite: http://www.mumspatik.lv/izglitota-izcila-gramata-par-realu-personu/
Andris Kalnozols. Kalendārs mani sauc
Romāna "Kalendārs mani sauc" centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo. Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katra kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai "nokļūtu tuvāk" iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais. Oskara jeb Kalendāra atmiņas īpatnības un spēja pārdabiski koncentrēties uz specifiskiem uzdevumiem ne tikai atklāj ļoti īpatnēju psiholoģisko varoņa portretu, bet arī dzen uz priekšu aizkustinošus, aizraujošus un uzjautrinošus notikumu pavērsienus. Taču spēcīgāk par visu iepriekšminēto nostrādā emocionāli nepastarpinātās varoņa atklāsmes par cilvēkiem un to savstarpējajām attiecībām, kuras šķietami deformētā apziņa atklāj ar naivu patiesumu.
Andri Kalnozolu lasītāji labāk pazīst kā dramaturgu, un arī romāna "Kalendārs mani sauc" raksturā, īpatnībā un kvalitātēs jūt autora dramaturģisko pieredzi. Kalnozola rakstības stilā apvienota dzejai radniecīga poētiskā pasaules uztvere, kas izpaužas spilgtā tēlainībā, un maģiskajam reālismam radniecīga atmosfēra. Vienlaikus to caurvij prasmīgi veidota sižeta struktūra un veikla stāsta dinamika. Autors spējis ap dzelžainu kodola koncepciju apvīt intimitāti veidojošas nianses, caur personīgām detaļām iedzīvināt tēlus un katru stāsta pavērsienu padarīt par atsevišķu piedzīvojumu, vienlaikus pārliecinoši kontrolējot radīto pasauli un uzturot intrigu.
""Kalendārs mani sauc" piedāvā tieši to, kā Latvijas literatūras vidē pietrūkst – literāri krāšņā un inovatīvā formā veidotu aizraujošu stāstu, kas sniedz gan intelektuālu, gan emocionālu baudījumu. Neparastā struktūra un valodas lietojums grāmatai piešķir kvalitāti, ko var interpretēt gan kā avangarda pazīmi, gan kā atvērtas durvis jebkura vecuma un rūdījuma lasītājam," teic grāmatas redaktors Henriks Eliass Zēgners, kurš Kalnozolu nodēvē par vienu no šābrīža spēcīgākajiem latviešu literātiem.
Saite: https://satori.lv/book/kalendars-mani-sauc-2
Nataša Apanā. Pār jumtu debess vien
"Viņa māte un māsa zina, ka Vilks guļ cietumā, pat ja īstais vārds ir īslaicīga ieslodzījuma vieta, bet ko maina īstie vārdi, ja logiem ir restes, metāla durvis ar actiņu un viss, kas atrodas tikai četrās sienās. Viņas ir izstiepušās gultā, viņas nodreb, zinot, ka Vilks ir viens, viņas pieceļas. Viņas iedomājas, kā ir gulēt aiz restēm septiņpadsmit gadu vecumā, bet neviens nevar pa īstam iztēloties vakarus šādās vietās."
Gluži kā Pola Varlēna dzejolī, no kura aizgūts grāmatas nosaukums, šajā stāstā par ģimeni, ko veido Fēniksa un viņas bērni - Vilks un Paloma, ir daudz melnu lappušu, bet Natašas Apanā rakstības stils vērš visu uz gaismu, kas plūst no zilām un mierīgām debesīm, uz maigumu, kas galu galā spēj vienot šo ģimeni.
No franču valodas tulkojusi Inta Geile-Sīpolniece.
Linda Nemiera. Rīgas raganas
1856. gadā tika pieņemts vēsturisks lēmums – nojaukt Rīgas vaļņus, līdz ar to uz visiem laikiem izmainot pilsētas vaibstus. Pārmaiņu laiks nesa sev līdzi jaunus izaicinājumus un iespējas, kas vienā vārdā tika dēvētas par jūgendu. Un bija ļaudis, kas steidza to izmantot savtīgos nolūkos. Tagad, gandrīz gadsimtu vēlāk, šī senā mistērija tiek celta gaismā un jau atkal nosaka Rīgas likteni.
Ieva Mellupe ir apveltīta ar īpašām spējām sazināties ar mirušajiem. Tas gan palīdz atklāt ikdienišķus sarežģījumus, ar kuriem pie viņas vēršas klienti, gan arī iesaista mistisku notikumu virpulī, kur viss apslēptais ir pašā redzamākajā vietā. Kad Ieva sastop nerunīgo, kašķīgo spoku Alisi Annu Zvaigznīti, viņa vēl nenojauš, cik liktenīga šī satikšanās būs gan pašai Ievai, gan visai Rīgai. Tagad viņām kopā ir jāatšķetina senie noslēpumi, kas ierakstīti Rīgas mūros.
Linda Nemiera ir fantāzijas rakstniece, kura savā vienpadsmitajā grāmatā veiksmīgi sapludina divus žanrus – pilsētas fantāziju un kriptoromānu. Apvienojot pagājušā gadsimtā populārās jūgenda idejas ar mistiskiem un noslēpumainiem notikumiem, Linda Nemiera ved aizraujošā piedzīvojumā pa Rīgas ielām.
Grāmata tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Rakstniece, grāmatas "Lasītāja" autore Džeina Šteinberga:
"Lindas Nemieras vārds latviešu fantāzijas literatūras cienītājiem nav svešs – viņu var uzskatīt par urbānās fantāzijas žanra redzamāko pārstāvi Latvijas rakstniecībā. Lai arī rakstnieces desmit grāmatu garajā bibliogrāfijā iemaldījušās arī pa kādai bērnu grāmatai un pat viens kriptoromāns, tomēr Nemieras īstā stihija ir ieraudzīt fantāzijas valstības ēnas mūsu ikdienas vidē. Lindas jaunākais romāns “Rīgas raganas” ir lielisks starpžanru sniegums, liekot domāt, ka iepriekšējie romāni bijuši tāds kvalitatīvs treniņš, lai ar vienpadsmito grāmatu sasniegtu olimpiskā zelta cienīgu rezultātu.
Nemierai jaunākajā grāmatā izdevies radīt lielisku un ticamu alternatīvās Rīgas versiju, kas pārsteidz, aizrauj un liek no jauna palūkoties uz mūsu seno pilsētu ar pavisam citu skatu. Linda drosmīgi spēlējas ar reāliem vēsturiskiem personāžiem un arhitektūras tendencēm, tā radot dinamisku stāstu, kurā savijas leģendas ar reāliem faktiem, mistērijas ar ikdienas situācijām, kā arī gudri apspēlēti pavisam neseni dokumentāli notikumi un pat sociālā problemātika. Romāna galvenā varone Ieva Mellupe, kura dzer litriem kafijas, personīgo dzīvi iemainījusi pret sarunām ar mirušajiem un cīnās ar dzimtas mantojumu, ir asprātīga un drosmīga, savukārt rēgi un raganas, kas viņu ieskauj – dēmoniski, vareni un pārdabiski.
Nedaudz fantāzijas, nedaudz detektīva, nedaudz šausmu - "Rīgas raganas" ir romāns, kurš aizvedīs jūs neticamā ceļojumā pa Rīgas ielām, kuras esat mērojuši simtiem un tūkstošiem reižu."
Saite: https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/202676-rigas_raganas.html
Iveta Troalika. Tūlīt paliks labāk
“- Hei! Vai nu tu nāc augšā, vai es uzskatīšu, ka tu mani nemīli un lēkšu lejā. – No tumsas skanēja Māra balss. Laura nevarēja saprast, vai viņš dusmojas, vai joko.
– Nenormāli smieklīgi, – Laura uzkliedza tumsai.
– Kooo? Neko nedzirdu! Tu nāc?
– Es negribu.
– Es skaitu līdz desmit un lecu!”
Šī, manuprāt, ir grāmata, ko jauniešu vecākiem būtu jālasa noteikti. Atkal un atkal šādos pusaudžu dzīves stāstos es atskāršu, ka nespēju ieraudzīt to robežu starp normālīgu pusaudžu dzīvi, kur pieaugušā uzskatam pārāk sīkas likstas tiek nodēvētas par pasaules galu, un jau neveselīgu atkarību no attiecībām, izkropļotu skatījumu uz to, kas ir ok un kas nav. Parasti šādos stāstos, arī šajā, dominē acīmredzamas problēmas ģimenē – bērnu audzina tikai viens vecāks vai kāds no viņiem ir alkoholiķis vai nosodāms no ģimenes aizbēdzējs, tomēr tā kā man pašai ir četri bērni, mani nepamet sajūta, ka tas nebūt nav tik vienkārši.
Laura ir meitene no Ikšķiles (lasīt: no laukiem), kas sāk mācīties Rīgā. Viņas mamma strādā par medicīnas darbinieci, un praktiski nekad nav mājās. Viņu sarunas ir lakoniskas, apvainojumu un pēc tam atvainošanās pilnas. Šķiet, normālas attiecības pusaudžu vecumam, kad mammas it kā ir par daudz, tomēr vienlaikus arī pārāk maz. Liec mani mierā! – Tā ir pusaudžu atdalīšanās sajūta, kas kliedz – es esmu jau liela! No otras puses – mīli mani tā, lai es redzu, lai ko es darītu, tu vienalga mani mīlēsi! Tieši tāpēc šī robeža starp uzticību, palaišanu lielajā dzīvē un vienaldzīgu līdzāspastāvēšanu vienā ģimenes mājā ir pārāk šaura, lai vecāki no sirds turētu roku uz sava pusaudža dzīves pulsu.
Es pati esmu meitene no Jelgavas, kas nav mainījusi skolu, bijusi samērā gudra, draudzīga, un nekādos īpašos kašķos netiku ieskaitīta. Tomēr lasot arvien vairāk un vairāk romānu par vidusskolnieku problēmām, mani viss šis bullings, apvainojumi un pierādījumu (pēc cieņas, draudzības, mīlestības) prasīšana pusaudžu vidū sāk nopietni uztraukt. Kā nosargāt uzticību, lai nekad nekad nepieļautu, ka tavā acu priekšā tava bērna dzīve sagrūst zem kāda cita varoņa pārestībām.
“- Kopsavilkums – Māris pārdzēra jēgu, sapīpējās zāli un gribēja mani nogalināt, – Laura čukstēja klausulē un pati bija pārsteigta, cik vienkārši šie vārdi izklausījās.
– Tu mazliet nepārspīlē?
– Viņš kliedza: “Mauka, tu mirsi” – un meta man ar ķieģeli. Kā tu to novērtētu?”
Tūlīt paliks labāk. Ja vēl nav labāk, tu visticamāk vēl joprojām mācies vidusskolā.
Saite: https://laimelasa.home.blog/2021/12/23/tulit-paliks-labak-iveta-troalika/