Vecumposms 9+
.png)
Marks Uve Klings Diena, kad Ome salauza internetu
“Marks Uve Kings savā grāmatā “Diena, kad ome salauza internetu” (izdevis “Jāņa Rozes apgāds”, no vācu valodas tulkojusi Signe Viška, māksliniece Astrīda Henna) asprātīgi un vienkārši apraksta mūsdienu lielo katastrofu – brīdi, kad pazūd internets. No vienas puses varētu šķist smieklīgi, ka ome ar dažiem peles klikšķiem spēj salauzt internetu, no otras puses – nav jau nekas neiespējams, ja tā padomā, jo visi cilvēka izgudrojumi tomēr jauši vai nejauši pakļaujas pašam cilvēkam... Interesanti, ka grāmata Vāczemē tapusi nu jau tālajā 2018.gadā, kad interneta pazušana, iespējams, vēl nebija tik liela neraža kā dažus gadus vēlāk, tas ir, šobrīd, taču aktuāla joprojām. Arī omes, kas nesaprot, kas tad tas internets tāds ir, kas tajā datorā īsti notiek, šodien nav nekāds retums, lai gan ir arī gana daudz senioru, kas ar to lieliski tiek galā. Tāpat situācija, kad bērniem ir skolas brīvdienas un tāpēc viņus pieskata vecvecāki, nav nekas neparasts, lai gan varētu padomāt, ka tālajā Vāczemē, no kurienes nāk šī grāmata, tas ir pavisam citādi – nekā nebija!
Reizē smaidu un pārdomas raisīja Makša skaidrojums mazajai māsai: “Internets ir kā korķa tāfele virs mana rakstāmgalda. Tikai daudz, daudz lielāka! Saproti? Tur var piespraust ziņa vai fotogrāfijas, vai stāstus, vai krāsojamās bildītes, pat mūziku un filmas, un visu iespējamo. Un jau ļoti daudzi cilvēki ir piesprauduši pie interneta dažādas lietas. Tāpēc šobrīd uz daudziem jautājumiem atbildes var atrast tieši tur. Diemžēl atbildes mēdz būt arī nepareizas, jo ne jau visi, kas klikšķinās internetā, ir gudri.” Ļoti labs skaidrojums tādam mazākam bērnam, lai viņš saprastu, kas tad ir tai internetā iekšā (es teiktu, ka līdzīgi kā grāmatu plauktos mūsmājās ir gan grāmatas, gan bilžu albumi, burtnīcas, mākslas darbi un mazliet pat video kasešu un disku...), un arī viela pārdomām par to, vai viss, kas rodams interneta dzīlēs, patiesi ir vērtīgs un patiess.”
Saite: https://www.pluumiitbeerns.com/450917095
Toms Dirgēla Gustavs Salmiņš liek no augšas
“Tomas Dirgēla ir sarakstījis vairāk kā 20 bērnu grāmatu, kas iecienītas lietuviešu bērnu grāmatu plauktos. Humoristiskais un brīžiem absurdu situāciju pilnais rakstības stils, kas slēpj zem sevis skumju apziņu un runā par sociālām tēmām, piesaista gan pavisam jaunos lasītājus, gan liks aizdomāties pašiem vecākiem, ja vien viņi ļausies Dirgēlas grāmatām. "Grega dienasgrāmatu" stilā būvētā grāmatas struktūra pievilinās arī slinkākos lasītājus, kuriem ir svarīgi, lai starp teksta blāķiem būtu ieritinājušās arī vizuālas ilustrācijas.
Grāmatas galvenais varonis Gustavs Salmiņš dzīvo kopā ar tēti. Viņi ir tik trūcīgi, ka pārmaiņu dala vienu apavu pāri, dzīvo kopā ar žurkām un prusakiem, bet rītos uz maizes šķēles liek desas fotogrāfiju. Neskatoties uz izstumšanu un apsmiešanu skolā, Gustavs nebeidz sapņot. Un basketbols ir viss, par ko Gustavs grib sapņot, lai arī cik neveikls viņš būtu treniņos.
Kad tēta apavu darbnīcā, kas ir greznāka par viņu mājvietu, slavenais basketbolists Kristaps Bumbziņģis atnes nospodrināt savus gigantiskos sporta apavus, Gustavs nolemj tos izmēģināt un nokļūst situācijā, no kuras pašam vēlāk ir grūti izkļūt.
Pirmkārt, jāņem vērā, ka Lietuvā basketbols ir svēts. Ar to es domāju, ka basketbols un to lielākie spēlētāji ir patiesi lielu zvaigžņu titulā, līdz ar to ir viegli saprast galvenā varoņa alkas pēc basketbola. Grāmatas tulkojums ir adaptēts latviešu auditorijai, jo, protams, Lietuvai nav Bumziņģis (Porziņģis), bet ir savas NBA slavenības. Man ļoti piesaistīja, ka, neskatoties uz humoristisko dzirksti, kas valda grāmatā, vientuļā tēva loma, nabadzība, apcelšana, ir tēmas, ko Dirgēla uzsver. Svarīgākais ir sapnis un ticība saviem spēkiem, neskatoties uz apstākļiem un apkārt notiekošo.
Grāmata piemērota sākumskolas skolēniem, kas paši sākuši lasīt, kā arī "Grega dienasgrāmatu" tipa grāmatu cienītājiem.”
Saite: https://sandrakoka.com/blog/2021/10/tomas-dirg-la-gustavs-salmi-liek-no-aug-as
Inese Zandere. Kaķis uz klavierēm
Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Kaķis uz klavierēm”, ko bagātīgi ilustrējusi māksliniece Anita Paegle. Grāmatā apkopoti 23 dzejoļi – no jautra skaitāmpanta līdz liriskai balādei, tādēļ tā būs saistoša visai ģimenei, gan pašiem mazākajiem bilžu grāmatu lasītājiem, gan arī pieaugušajiem.
Krājuma nosaukums “Kaķis uz klavierēm” ņemts no tāda paša nosaukuma dzejoļa, kurš, autores vārdiem sakot, “nav par rāmu kaķi, kas snauž uz klavierēm un murrā, bet par negaidītu lēcienu, kas pilnmēness naktī uzrauj kājās visu māju, par noslēpumainu nakts dzīvnieku, kurš muzicē, staigājot pa klavieru taustiņiem. Par acīm, kas satraucoši spīd tumsā.”
Kaķa – reālajā dzīvē sastapta, sapnī redzēta, iedomāta, rotaļā iesaistīta, cilvēka raksturā saskatīta, no pasaku un grāmatu pasaules iznākuša, savām rokām no sniega veidota – daudzveidīgais tēls grāmatā dzīvo dažādos kontekstos un dzejas formās. Dzejnieces un mākslinieces uzburtajā kaķu un cilvēku pasaulē vienmēr vējo dabas klātbūtne un katra dzīva būtne vienlīdz ilgojas būt gan brīva, gan citām piederīga. Autores vēlējušās laikā, kad mīlināšanās ap kaķu bildītēm pārņēmusi sociālos tīklus, dot kaķim iespēju būt pilnvērtīgam mākslas tēlam.
Anita Paegle ir Latvijas ilustrācijas klasiķe, tuva un mīļa ne vienai vien lasītāju paaudzei, un viens no nozīmīgākajiem tēliem Anitas Paegles daiļradē ir kaķis, ko māksliniece attēlojusi gan grāmatu ilustrācijās, gan Latvijas Bankas monētā, gan pastmarkās. Ineses Zanderes dzejoļos sastopamo kaķu daudzveidība ļāvusi māksliniecei radoši strādāt šī tēla visplašākajās robežās, kaķu spilgtos raksturus papildinot ar pilsētas ainavām, vēsturiskām ēkām, dažādām reālām detaļām.
Saite: https://liels-un-mazs.myshopify.com/products/kakis-uz-klavierem
Ilze Skrastiņa. Lieliskā dzīve bez Zoom
Jautri stāstiņi ar ilustrācijām sākumskolniekiem un viņu vecākiem.
Kas notiek, kad dzīve nav ZOOM?
Kad skola ir tiešsaistē, tev ir podziņa, ar kuru vari izslēgt sevi no stundas, sarunas, strīdiem un citām situācijām, kurās negribi piedalīties. Tu vari izlikties, ka dators salūza, internets neiet, skaņa pazuda vai kamera nestrādā. Īstajā skolā podziņas nav! Tāpat kā dzīvē. Jāmācās pašam izkļūt no nepatikšanām. Jāmācās sadzīvot ar klasesbiedriem un skolotājiem. Tas nav viegli! Par to – ar smaidu, reizēm caur asarām – ir šī grāmata par diviem pavisam parastiem Latvijas bērniem – Miku un Elzu – un viņu ikdienas piedzīvojumiem.
Anete Lazdovska. Neatskaties
Neatskaties! Gribas cerēt, ka tā iespējams izbēgt no briesmām. Nezināsi, neredzēsi, nejutīsi, un viss beigsies labi. Bet varbūt tomēr saņemt drosmi un atskatīties? Reizēm, lai atrisinātu visbaisākās mīklas, ir nepieciešams doties bailēm tieši pretī.
Bruno un Vilis varētu mierīgi turpināt vienmuļo dzīvi bērnu namā, bet apstākļu sakritība raisa zēnos aizdomas par kādu tumšu noslēpumu. Tas noglabāts pamestā mājā, kura, izrādās, nemaz nav tik neapdzīvota, kā šķiet. Liktenis nolēmis pārbaudīt abu draugu drosmi un atjautību. Kā jau zinātkāriem puikām viņiem gribas mesties piedzīvojumos, bet, ja vien iepriekš varētu zināt, ko tas maksās...
“Neatskaties” ir stāsts par patiesu draudzību, bīstamiem atklājumiem un nervus kutinošām dēkām.
Žanete Lazdovska ikdienā profesionāli darbojas jurisprudences jomā, savukārt mājās, vērojot savu bērnu intereses, viņa bieži vien sastopas ar to, cik ļoti pusaudžus saista mistiski atgadījumi un atjautības uzdevumi.
Autore atzīst: “Nedaudz zināšanu un mazliet fantāzijas ļāva uzburt stāstu. Tā pamatā ir neparedzētu notikumu atklāšana, jo arī mani, gluži kā vienu no grāmatas galvenajiem negatīvajiem varoņiem, aizrauj mīklas un prāta mežģi, tomēr šī, par laimi, ir vienīgā līdzība.”
“Neatskaties” ir Ž. Lazdovskas debijas darbs.
Saite: https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/202494-neatskaties.html
Daina Ozoliņa. Pandēmijas detektīvi
“Tātad – “Pandēmijas detektīvi”. Pavisam svaigs “kumosiņš”, izdots iekš apgāda “Zvaigzne ABC” un tikpat jestrs kā visi iepriekšējie. Tie, kas savulaik lasījuši mūsu bērnībā populārās Zentas Ērgles grāmatas “Uno un trīs musketieri”, “Noslēpumainais atradums”, “Mūsu sētas bērni”, “Tā tik bija vasara!”, “Starp mums, meitenēm, runājot...” un citas, noteikti pazīst šo sajūtu, ka grāmata nebūs noliekama malā, kamēr nebūs aizvērta pēdējā lappuse. Arī ar “Pandēmijas detektīviem” tas pats stāsts, brīžiem pat šķiet, ka abas rakstnieces ir cieši pazīstamas, nu, vismaz lasījusi Daina Ozoliņa šīs brīnišķīgās grāmatas ir noteikti. Tas arī viens no iemesliem, manuprāt, kāpēc viņas grāmatās arī tik daudz pievelkoša un ievilinoša.
Kā jau pandēmijas laikā, daudz kas jādara attālināti (stāsts ir par pirmo attālinātās dzīves pieredzi 2020.gada pavasarī), turklāt pieaugušajiem, kā allaž, ir savs viedoklis gan par bērnu aktivitātēm, gan par interneta noderīgumu vai kaitīgumu, un tam visam vēl pa vidu “bez čupošanās, bet ar divu metru atstarpi”... Par laimi, neesmu piedzīvojusi mirkļus, kad uz ielas kāds uzsauktu atgādinājumu, ka jāizretojas, bet nebrīnos, ka grāmatā aprakstītās situācijas ņemtas no ikdienā pieredzētā. Aprakstīta gan attālināto mācību stundu pieredze, kad var minūti pirms stundas sākuma “ievelties” datorā un būt iekš kadra pidžamā un ar kakao krūzi rokās, gan bērnu mammu, kuras ir māsas, atšķirīgā dzīves uztvere, kur viena ir māksliniece un visnotaļ pielaidīgi skatās uz dažādiem bērnu izgājieniem, bet otra – nopietna ķīmijas profesore un, bērnuprāt, gana netaisnīga savās izvēlēs, ko atļaut vai neatļaut, interneta limitu un telefonu modeļus ieskaitot.
Mirklis, kad bērni pamana sakarību starp apkārtējo pensionāru pagalmos izvietotajām videokamerām un to, ka pensionāriem kaut kas pazūd, bet policija to uzskata par vajāšanas māniju, kas apsēdusi sirmgalvju prātus, nu tik ļoti atsauca atmiņā bērnības “detektīvos” lasīto, ka pat skudriņas pārskrēja... Tikai šodien mums ir tehnoloģijas, ar kuru palīdzību varam gan redzēt, dzirdēt un fiksēt notiekošo, gan iespējas ātri pārvietoties ar dažādiem braucamrīkiem, ne tikai ar kājām vai velosipēdu.”
Saite: https://www.pluumiitbeerns.com/450277811
Laura Vinogradova. Tētis un suns
“Magda ir maza meitene ar divām pelēkām bizēm. Pavasarī viņai palika astoņi gadi. Magdai vēl ir trīs brāļi un māsa” – divi vecāki, divi jaunāki. Magdas tētis vasaras brīvlaikā dodas uz Zviedriju stādīt mežu, un Magda par to ļoti apvainojas. “Magdai patīk bērni, bet bieži Magda grib būt viena un vērot. Vērošanā citi traucē. Magda vēro, kā viss aug. Ieslīd mammas dārzā starp upeņu krūmiem un vēro dilles. Tas, kas aug, vienmēr ir mainīgs.”
Tāds rāms vienas vasaras stāsts par sirdī dziļu meiteni, par viņas pārdzīvojumiem, pieķeršanos un uzņēmību. Par radošumu un patstāvību. Un par to, ka, lai arī mums nereti šķiet, ka esam vientuļi un nesaprasti, patiesībā esam mīlēti un atbalstīti.
Sirsnīga grāmatiņa bez liekiem izskaistinājumiem vai uzburtām īpašām problēmām, ko risināt. Skaisti un viegli ļauj mums pieskarties brīnumainajai bērna pasaulei.”
Saite: https://laimelasa.home.blog/2022/04/12/tetis-un-suns-laura-vinogradova/