Grāmatas vecākiem
Tētis uz pilnu slodzi. Eve Hietamies. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.
Anti Pasenenam, gaidot sava pirmdzimtā ierašanos pasaulē, bija pilnīgi skaidrs ģimenes lomu sadalījums. Viņa sieva Pija paliks mājās ar bērnu, bet viņš pēc atvaļinājuma atgriezīsies darbā un ierastajā ikdienas režīmā. Tādēļ brīdī, kad, atdevusi zīdaini tēva rokās, sieviete iekāpj taksometrā un pazūd nezināmā virzienā, Anti apjūk: "Kur lai tas vecis tiek pie tiem akmens laikmeta mātes gēniem, ja es jau no paša sākuma esmu radīts, lai medītu mamutus?" Eves Hietamies romānā par vientuļā tēva Anti un viņa dēla Pāvo pirmajiem gadiem divu cilvēku ģimenē aizkustinošais savijas ar drosmīgo, komiskais ar skumjo, radot patiesi izjustu un izklaidējošu lasāmvielu.
Brīnumu istaba. Žiljēns Sandrels. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.
Telma un Luī. Viņi vienmēr ir bijuši divi: Telma un viņas mīļotais dēls.
Kādu rītu Luī cieš negadījumā, un abu dzīves sagriežas ar kājām gaisā, jo Luī iekrīt komā. Telma dēla istabā nejauši atrod viņa dienasgrāmatu, kurā Luī pierakstījis sapņus, ko vēlētos piedzīvot. Un Telma to saredz kā iespēju. Viņa uzsāk nozīmīgāko savas dzīves ceļojumu, lai iedvesmotu Luī dzīvei...
Romāns “Brīnumu istaba” ir sirsnīgs un apburošs stāsts par māku rast prieku ikvienā dzīves brīdī. Tas jo īpaši patiks romānu “Pazaudēto lietu glabātājs” un “Vīrs, vārdā Ūve” cienītājiem.
Žiljēns Sandrels (Julien Sandrel), dzimis 1980. gadā, ir franču rakstnieks. Romāns “Brīnumu istaba” Francijā iznācis 2018. gadā, un tā tulkošanas un izdošanas tiesības ieguvuši vairāk nekā 23 valstu izdevēji, pēc tā motīviem tiek uzņemta arī filma.
Aizliegtais pianīns. Māris Bērziņš. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.
Jaunajā Māra Bērziņa romānā AIZLIEGTAIS PIANĪNS galvenā darbības vide ir bērnudārzs, taču rakstnieka vēlīgi dzēlīgais skats tver arī Cibānu ģimenes — deputātes Lindas un mākslinieka Induļa — ikdienu, Saeimas aizkulišu spēles, ielūkojas departamentu, policijas un citu iestāžu birokrātijas gaiteņos.
Vilcēni. Andra Manfelde. Rīga : Dienas Grāmata, 2020.
Romāna “Vilcēni” darbība risinās 1990. gadu sākumā, teritorijā starp diviem jaudīgiem lielumiem — upi un jūru. Tā varoņi ir pusaudžu banda — vilcēni. Tomēr romāns nav nedz par Jūrmalu, nedz vēsturisko laiku, nedz hormonu tracinātu jaunību. Kas notiek, ja dzīves pavasaris sakrīt ar dabas un valsts pavasari? Neirotiskā nedrošība rada vēl vienu zudušo paaudzi, kas savā ceļā uz brīvību sagrauj ne tikai pieturvietu stiklus un konteinerus, bet arī paši sevi un savus tuvākos. Tomēr skrējiens pēc absolūtās brīvības ir veltīgs, jo no atbildības par savu rīcību neatsvabina pat nāve. Noslēpumainais Laivinieks, kurš klejo no viena upes krasta uz otru, vienam no vilcēniem vēstī: “Ja aiziets nepareizi, ir jāatgriežas sākumpunktā, tikai tā iespējams kļūt brīvam.” Jeb — citu nodot nav iespējams, vien sevi.
Romānu “Vilcēni” autore raksturojusi kā “poētiski blīvu, brīvu, aizrautīgu tekstu, kurš stāstīs par saknēm, piedošanu, nodevību, tekstu, kurš pats ir kā vilciens, kuru uzreiz nevar apturēt. “Vilcēnos” būs nedaudz no “Adatas” — tas, kas man autobiogrāfiskajā romānā neielīda jeb ko tolaik, rakstot pirms gadiem piecpadsmit, vēl nemācēju.”