Grāmatas vecākiem

 

 

Miha Kovāčs. Lasu, tātad esmu. Jāņa Rozes apgāds, 2024.

Vai digitālajā laikmetā joprojām ir jēga lasīt grāmatas? Kāpēc gan urbties cauri bieziem tekstu sējumiem, ja varam skatīties seriālus, klejot tīmeklī vai arī aizpildīt laiku ar gluži citām nodarbēm? Šī grāmata ar desmit vienkārši izklāstītiem piemēriem pierāda, ka grāmatu lasīšanai ir milzīga pozitīva ietekme. Lasot mēs paplašinām savu vārdu krājumu, uzlabojam spēju domāt daudzšķautņaini, attīstām un padziļinām empātiju – tas viss mums ļauj ne tikai domāt pašiem ar savu galvu, bet arī būt veiksmīgākiem un laimīgākiem. No slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena. 

Rūta Šepetis. Man tevi jānodod. Zvaigzne ABC, 2024. 
Kam tu vari uzticēties pasaulē, kurā valda bailes?
Kristians dzīvo valstī, kurā valda represijas un tirānisks diktators. 17 gadu vecumā viņš sapņo par brīvību, vēlas studēt filozofiju un rakstīt dzeju, taču valsts kontrolē visu, ko viņš dara, saka un pat domā. Vai šajā pastāvīgu aizdomu gaisotnē viņš var uzticēties savam labākajam draugam, meitenei, ģimenei?
Kad Kristianu sāk šantažēt slepenais dienests, viņš nonāk neiespējamas izvēles priekšā. Vai viņš nodos savus tuvākos cilvēkus – vai pretosies, riskējot ar viņu dzīvību?
Kādu cenu tu maksātu par brīvību?
Rūta Šepetis, starptautiski atzīta lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstniece, latviešu lasītājiem jau ir pazīstama no romāniem “Starp pelēkiem toņiem”, “Papīra sapņi”, “Jūras sāļums”, “Klusējošās strūklakas”. Viņas vēsturiskie romāni izdoti vairāk nekā 60 valstīts un tulkoti četrdesmit valodās, tos lasa gan jaunieši, gan pieaugušie visā pasaulē.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

Svens Kuzmins. Brīvībene. Orbīta, 2024.
"Brīvībene" vēsta par 2002. gada nogali, kad topošais mākslas students pārceļas uz sava vecvectēva denacionalizēto īpašumu. Nams ir zaudējis sendienu krāšņumu. Vecie, sociāli nelabvēlīgie īrnieki tajā saimnieko, it kā nekas nebūtu mainījies, taču pārmaiņas ir skārušas gan Rīgu, gan pasauli: Dvīņu torņi ir sagrauti, Latvija gatavojas uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO, pa Vecrīgu klimst niknu skinhedu bari. Bet jaunās paaudzes mākslinieki un literāti, kā visos laikos, meklē patiesību un skaistumu jauna laikmeta priekšvakarā.
Grāmatas autors Svens Kuzmins par jauniznākušo darbu saka: "Tas ir stāsts par dzimtas spožumu un postu, par ticību mākslai un par vēstures slāņiem, kurus glabā ne tikai šī, bet arī daudzu citu vecās Eiropas namu sienas."
Svens Kuzmins (1985) ir latviešu rakstnieks, publicists un mākslinieks, etīžu teātra "Nerten" režisors. Latvijas Mākslas akadēmijā studējis glezniecību un grafiku, Mančestras Metropolitēna universitātē – glezniecību. Kuzmins ir stāstu krājuma "Pilsētas šamaņi" (2016), kā arī romānu "Hohma" (2019), "Dizažio" (2021) un "Skaistums un nemiers" (2023) autors. Svena Kuzmina darbi tulkoti angļu, krievu, lietuviešu, igauņu, spāņu un citās valodās.

Tīna Hārneska. Ļaudis, kas sēj sniegā. Jāņa Rozes apgāds, 2024.  
Maridjai ir 85, un viņa tikko uzzinājusi, ka ilgi vairs nedzīvos. Ar spītīgu nolemtību ekscentriskā sieviete pieņem likteni un nevilcinoties – ar sev vien raksturīgo apbrīnojamo sparu un izdomu – ķeras pie vissvarīgākā: kā noslēpt savas veselības problēmas no vīra Bieras un kur atrast kādu, kas parūpēsies par dzīvesbiedru pēc viņas nāves. Kajs un Mimmi ir tikko saderinājušies un pēc vīrieša mātes, noslēpumainās Lauras, aiziešanas mūžībā pārcēlušies uz nelielu ciematu Zviedrijas ziemeļos. Kad abi sāk šķetināt, kāpēc Laura dēlam novēlējusi gaužām savādu kāda izcila sāmu amatnieka darinājumu kolekciju, tur, jaunajās mājās, sāk raisīties pārsteidzošu notikumu virkne, kas mainīs katra iesaistītā dzīvi… “Ļaudis, kas sēj sniegā” (2022) ir sāmu izcelsmes zviedru rakstnieces Tīnas Hārneskas (1984) debijas romāns, kurā līdz asarām smieklīgas epizodes aizraujošā vienlaidu vēstījumā saaužas ar pārdomām par to, ko ģimenei nozīmē mīlestība, zaudējums, gaistošās dzimtas atmiņas un sakņu sajūta. Šis spožais romāns ar aušīgiem un negaidītajiem sižeta pavērsieniem, spilgtiem varoņiem un valdzinoši lirisku gaisotni ir tikpat dziļš un plašs kā Zviedrijas ziemeļu debesis. Ne velti tas pelnīti saņēmis prestižo balvu “Zviedrijas Gada grāmata”. Kā vēstīts balvas žūrijas vērtējumā, romāns sacerēts “absolūti unikālā toņkārtā – skarbi, līksmi, skumji un skaisti – un ar astoņdesmitpiecgadīgu varoni, ko ir neiespējami neiemīlēt”. No zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa.