Vecumposms 15+
.png)
Katrīna Randela. Čells, Sofija un Parīzes jumti. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.
Kuģim nogrimstot, Lamanša jūras šauruma ūdeņos tiek atrasts čella futrālis un tajā – maza meitenīte. Viņas glābējs ir ekscentriskais zinātnieks Čārlzs Maksims, kas dod viņai vārdu Sofija un ņem savā paspārnē.
Meitene izaug ar ciešu pārliecību, ka reiz atradīs savu mammu, kas noteikti spēlē čellu un dzīvo Parīzē. Un kādu dienu viņi abi ar Čārlzu sēžas vilcienā un dodas uz Parīzi, bet tur...
Elpu aizraujoša pasaka bērniem, ko sarakstījusi viena no izcilākajām britu mūsdienu bērnu rakstniecēm Katrīna Randela (1987). Tā iznākusi 2013. gadā un ir visvairāk godalgotā viņas grāmata, tulkota daudzās
valodās un nominēta arī prestižajai Kārnegija medaļai.
No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova
Māksliniece Gita Treice
Andruss Kivirehks. Tilda un putekļu eņģelis. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.
Dažreiz gadās tā, ka mēs aizmirstam. Aizmirstam kaut ko svarīgu. To, kas jāatceras. Tad talkā nāk putekļu eņģeļi. Tie ir mazi – tāpat kā putekļi, bet atceras visu, jo putekļi ir bijuši vienmēr un nekad nepazudīs. Viens tāds putekļu eņģelis ielido pa Tildas logu...
Populārā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka grāmata “Tilda un putekļu eņģelis” ir aizkustinošs un dziļš stāsts par bērnu, kas zaudējis tēvu, par atmiņu un fantāziju, par cilvēku attiecībām, mūsdienu tehnoloģisko pasauli un vērtībām, kuras mums jācenšas saglabāt. Tā ir grāmata visai ģimenei, kurā katrs atradīs kaut ko sev tuvu.
Grāmatai ir interesanta tapšanas vēsture. Vispirms māksliniece Takinada (Irina Šabarova) uzzīmēja neparastu radībiņu un atveidoja to lellē, kuru uzdāvināja Andrusam Kivirehkam. Savukārt viņš uzrakstīja skaistu stāstu par šo lelli – putekļu eņģeli. Grāmata saņēmusi Igaunijas Kultūrkapitāla fonda balvu kā labākā igauņu bērnu grāmata 2018. gadā.
Andrusa Kivirehka vārds Latvijā ir labi zināms, lasītāji ir iemīļojuši viņa romānus, stāstus un grāmatas bērniem, starp kurām ir arī aizraujošie, asprātīgie darbi par zinātkāro suņu meitenīti Loti un viņas draugiem no Izgudrotāju ciema.
Pazīstamā igauņu bērnu dzejniece un rakstniece Lēlo Tungala raksta: “Pēc Andrusa Kivirehka grāmatas bērniem “Tilda un putekļu eņģelis” vāka zīmējuma var šķist, ka tā ir skaista pasaka, taču patiesībā es domāju, ka tā ir Kivirehka visdziļākā grāmata ar zemtekstu.”
No igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš.
Džeina Šteinberga. Lasītāja. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.
Romāns “Lasītāja” iepazīstina ar nākotnes vīziju, kurā ir jauna profesija – lasītāja. Zinātniskās fantastikas darbā tehnoloģija un cilvēciskais saplūduši vienā – cilvēka smadzeņu darbības kapacitāti ir izdevies pastiprināt ar kvantu skaitļošanu, un tas vairakkārt palielinājis informācijas apstrādes iespējas.
Džeina Šteinberga LTV raidījumā “Rīta Panorāma” raksturoja darba iedvesmas avotus:
“Es mēģināju prognozēt, kas notiktu tajā brīdī, ja mēs mēģinātu attīstīt mākslīgo intelektu nevis kā mākslīgo intelektu, bet apvienot to ar cilvēka fizioloģiskajām, bioloģiskajām iespējām.
Tas viss neaizved tajā virzienā, kurā mēs gribētu. Tai pašā laikā, vai mēs šobrīd zinām, ko mēs vēlamies sagaidīt no tehnoloģiju nākotnes?”
Dženija Hana. Visiem zēniem, kurus esmu mīlējusi. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.
Vidusskolniecei Lārai Džīnai vairs nav māmiņas, tomēr ir lieliska ģimene: tētis, kurš visiem spēkiem cenšas gādāt, lai meitām nekā netrūktu, nopietnā vecākā māsa Mārgota, kas dodas uz koledžu, un deviņgadīgā mazā māšele Kitija, par kuru Lāra Džīna nu jūtas atbildīga.
Savas mīlestības vēstules Lāra Džīna glabā māmiņas reiz dāvātajā cepuru kārbā, taču tās nav vēstules, ko viņai būtu rakstījis kāds cits. Šīs ir uzrakstījusi viņa pati. Pa vienai katram no zēniem, kurus viņa kādreiz ir mīlējusi, – pavisam piecas. Vēstulēs meitene izliek visu savu sirdi un dvēseli un pasaka daudz ko tādu, ko nekad neizpaustu reālajā dzīvē, jo tās ir paredzētas tikai viņai pašai. Taču kādu dienu cepuru kārba pazūd, slepenās vēstules nezināmā veidā tiek nosūtītas adresātiem, un Lāras Džīnas mīlas dzīve vairs nepastāv tikai sapņos – tā kļūst gluži nekontrolējama...
No angļu valodas tulkojusi Krista Betija Samauska.
Lote Vilma Vītiņa. Meitene. Rīga : Neputns, 2020
Grāmatā lasāmi dzejoļi, kas tapuši vairāku gadu garumā. Tie sakārtoti sešās nodaļās, katra ietver kādas tēmas vai nozīmes dzejoļus. “Tie ir par meiteni, rokām, dārzu, brāli, ūdeni, maigumu, krokodiliem, karstumu u. c. Visi kopā tie veido stāstījumu, savā ziņā meitenes portretu,” tā krājuma autore.
Barts Mūjārts. Brāļi. Rīga : Pētergailis, 2020.
Barta Mūjarta grāmata “Brāļi” ir daļēji autobiogrāfiska, ļaujot ieskatīties autora ģimenē, kurā starp septiņiem brāļiem - Vecāko, Klusāko, Īstāko, Tālāko, Mīļāko, Ātrāko - Barts bija visjaunākais. Autors savus bērnības novērojumus ir fiksējis atsevišķos stāstos, kuros līdztekus bērnības spilgtākajiem mirkļiem un delverībām Mūjarts ar kinematogrāfisku precizitāti ir iemūžinājis arī savas bērnības izjūtas un domas, kas šādos darbos ir retums.
Autora bērnības atmiņām kā daudzkrāsainam kaleidoskopam nemanāmi izdodas lasītājus ievest arī pašu bērnības atmiņu takās. Stāstos pastāvīga klātbūtne ir mātes un tēva sacītajam - vai tā būtu lēnas ēšanas apguve vai pārrunas par uzvedība pie galda. Līdztekus spilgatajiem un precīzajiem atmiņu stāstījumiem autors nemēģina tos izskaitināt vai sniegt pedagoģiskus komentārus par vienu vai otru bērnības situāciju - tās atstātas vērtēšanā lasītājiem.
Barta Mūjarta varonis ir “sarežģītas zvirbulēns”, kurš pirms gulētiešanas nedomā “parastās” bērnu domas par simts aitiņām, bet gan par eksistenciālām un ļoti specifiskām lietām: “Es paliku guļam, saritinājies zem segas, ar ciet acīm. Palauzīju galvu par to, ko jau zinu. Zināju, ka dažiem kapu apbedījumiem nav smakas un mirušajiem, kas augšāmcēlušies, arī kaut kas ir, taču par to, ka mūsu tēvs sūc asinis vai kādreiz jau bijis nomiris, es negribēju prātot. Es ātri domāju par ko citu. Vai mūsu tēvs kādreiz ir odis pēc kaut kā vēl, ne pēc tabakas no zilās paciņas, to es gribēju ātri saprast.”