5.-7.klases grāmatas
Lidostas blaktis nepadodas. Kairi Looka. Rīga : Pētergailis, 2019.
Vai mammas, tēti, vecvecāki vēl atceras savulaik tik populāro amerikāņu rakstnieka Artura Heilija romānu “Lidosta”? Autors lasītāju ieveda starptautiskās lidostas spraigajā atmosfēra.
Uz šī fona risinājās vairāku cilvēku dzīves drāma, izšķīrās likteņi. Igauņu rakstnieces Kairi Lookas (Kairi Look) grāmatā bērniem (bet ne tikai bērniem) “Lidostas blaktis nepadodas” spriedzes un dramatisku notikumu nav mazāk.
Bieži vien jāpārdzīvo nāves bailes, jāizplāno dažādas operācijas, pirms vakarpusē var doties gulēt – parasti kādā no lielajiem printeriem.
Marks, maģija un vilkate Vilma. Rēli Reinausa. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.
Kad divpadsmitgadīgā Marka ģimene pārceļas dzīvot uz laukiem, zēnam un viņa vecākajam brālim Martinam jāmeklē jauni draugi. Brālis ātri atrod sev kompāniju, taču Markam īsti neveicas. Tad viņš satiek Vilmu, no kuras pārējie bērni turas pa gabalu. Meitene iepazīstina Marku ar lielo mežu ciema pievārtē, kas parasti ir rāms un draudzīgs, taču mēdz kļūt arī patiesi biedējošs. Kādu dienu Marks uzzina Vilmas noslēpumu – meitene spēj pārvērsties...
Sibīrijas haiku. Jurga Vile, Lina Itagaki. Rīga : Liels un mazs, 2020.
Agrā 1941. gada jūnija rītā dusmīgi karavīri iztriec lietuviešu zēnu Aļģi un visu viņa ģimeni no gultām un pavēl gatavoties tālam ceļam. Tā daudzi jo daudzi lietuvieši pret savu gribu dodas uz Sibīriju. Kādēļ viņus ved projām? Par kādiem noziegumiem? Kur tā Sibīrija ir? Neskaitāmi jautājumi jaucas Aļģim pa galvu. Tur, tālajā un skarbajā zemē, viņa ģimene cenšas izdzīvot, ēdot sasalušus kartupeļus, zupu pasālot ar asarām un sirdi sildot ar dziesmām. Tur dzimst izsūtīto koris „Āboli”, un dziedot dīgst spārni.
1941. gada 14. jūnija deportācija, ko piedzīvo lauku pagasta vecākā ģimene, izstāstīta grafiskā stāstā. Komiksa valoda, kurā vienlīdz aktīvi darbojas gan vārdi, gan attēli, spilgti attēlo desmitgadīga zēna pasauli un ļauj tajā ieiet ļoti dziļi un personiski. Grafiskais stāsts „Sibīrijas haiku” atklāj ne tikai Aļģa likteni: tādus sāpīgus stāstus sirdī glabā daudzi lietuvieši un tieši tāpat arī latvieši. Taču, nepierakstīti un neuzzīmēti, šie stāsti var nogrimt aizmirstībā.
Ērgļuklints noslēpums. Kristīna Olsone. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.
Bonija un Čārlzs ir aizbēguši no mājām un paslēpušies Ēnulīcī. Tur, augšā uz klints līdzās vecai bākai, dzīvo Bonijas vecāmāte. Drīz vien bērni saprot, ka Ēnulīcis glabā tumšus noslēpumus. Ir pazudis kāds zēns. Viss ciems sačukstas par šausminošu leģendu – par bezgalvaino Atriebēju, kurš spokojas, nespējot rast mieru mirušo pasaulē. Un kādu nakti Bonija redz, ka bāka, kura nav izmantota vairāk nekā simt gadus, mirkšķina ugunis. Bonija un Čārlzs nolemj atrisināt bākas un pazudušā zēna noslēpumu. Bet vai bērni tiks galā vieni paši? Un kam viņi Ēnulīcī var uzticēties?
Zviedru rakstniece Kristīna Olsone ir diplomēta politoloģe, taču patlaban pilnībā pievērsusies rakstniecībai. Viņa rada grāmatas gan pieaugušajiem, gan bērniem, turklāt vairākas no tām ir saņēmušas literārās godalgas. Literatūrkritiķi ir nodēvējuši rakstnieci par vienu no izcilākajām spriedzes meistarēm zviedru literatūrā.
Pērtiķa zvaigzne. Frīda Nilsone. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.
“Pērtiķa zvaigzne” stāsta par mazo bāreni Jonnu, bērnunama “Biškrēsliņi” audzēkni, kuru adoptē gorilla. Nabaga meitene! Jonna visu mūžu bija sapņojusi par mammu, kas eleganti ģērbsies un smaržos pēc parfīma, taču nonāk pie atbaidošas, lempīgas gorillas, kas staigā apkārt nošļukušās biksēs un dzīvo lūžņiem piegāztā pagalmā. Taču ne viss ir tā, kā sākumā izskatās. Gorilla un Jonna iemīļo viena otru, un dzīve pat būtu tīri skaista, ja vien zemiskais un alkatīgais pilsētas galva Tords neiekārotu gorillas zemes gabalu. Viņš šantažē gorillu un draud Jonnu sūtīt atpakaļ uz bērnunamu.
Ballīte ar nakšņošanu. Māra Cielēna. Rīga : Lietusdārzs, 2019.
Apgāds “Lietusdārzs” izdevis pazīstamās bērnu rakstnieces Māras Cielēnas romānu pusaudžiem “Ballīte ar nakšņošanu”. Tas vēsta par “teorētiski” vienkāršu notikumu – klases vakaru ārpus skolas sienām. Taču grāmatā iedzīvinātais pasākums nepavisam nav vienkāršs... Lai arī ballīte nenotiek gluži bez pieaugušo uzraudzības, lai arī četrpadsmit gadus vecajiem līksmotājiem ir izvirzīti stingri noteikumi, kurus viņi negrasās pārkāpt, vakara gaitā rodas daudz dažādu sarežģījumu, ar kuriem jātiek galā gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.
Almai izdodas pārliecināt mammu, ka viņa ar klases biedriem varētu ballēties turpat, kur paredzētas vērienīgas mammas dzimšanas dienas svinības. Mežmuiža ir pietiekami plašs lauku viesu nams, lai abas ciemiņu grupas nesaskartos. Toties pusaudžu vecāki mierīgi var laist savus bērnus ceļā, jo Almas māte uzņemas atbildību par viņu pieskatīšanu. Atbildības daļa jāuzņemas arī Almai, un viņa ir prātīga meitene. Nebūs nekādas dzeršanas, smēķēšanas, dīķī lekšanas! Un nav jau arī. Taču atgadās kaut kas tāds, kas noteikumos nav paredzēts: Marta un Evelīna pazūd. Turklāt klīst runas, ka apkārtnē slapstās bīstams noziedznieks. Ne nu gluži slepkava, bet varbūt seksuāls maniaks, pedofils, trakais...