Vecumposms 11+
.png)
Anete Shāpa. Lampiņa. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.
Šis ir stāsts par jūru. Par noslēpumainām radībām un mežonīgiem jūras laupītājiem. Par admirāļa Melno namu, kurā, kā ļaudis runā, dzīvojot briesmonis. Par pelēku bāku uz mazas saliņas jūrā un par Lampiņu – klibā bākas uzrauga meitu, kas katru vakaru kāpj augšā bākas tornī, lai iedegtu gaismu. Par kādu vētrainu nakti, kad ir izbeigušies sērkociņi un viss noiet greizi. Taču galvenokārt par drosmi un pašaizliedzību, par milzīgu iekšējo spēku un spēju izdarīt vairāk, nekā no sevis jebkad esi gaidījis.
“Lampiņa” ir neaizmirstams literārs piedzīvojums, romāns, kuram ir maz līdzinieku fantāzijas vēriena un meistarīgā izpildījuma ziņā. Tas it kā turpina visiem labi zināmo Hansa Kristiana Andersena pasaku par mazo nāriņu, ceļot gaismā daudz būtisku jautājumu, kas nodarbina prātu un dvēseli vēl ilgi pēc grāmatas izlasīšanas. Un šī grāmata pilnīgi noteikti nav domāta tikai bērniem – tā saviļņos un iepriecinās arī pieaugušos lasītājus. 2019. gadā "Lampiņa" Nīderlandē iestudēta teātrī, pēc grāmatas motīviem tiek plānots veidot televīzijas seriālu.
Anete Shāpa (Annet Schaap, dz. 1965) ir ievērojama nīderlandiešu bērnu grāmatu ilustratore. Viņa pabeigusi Kampenes Mākslas skolu un Karalisko mākslas akadēmiju Hāgā, grāmatu mākslā darbojas jau kopš 1988. gada un ilustrējusi ap divsimt grāmatām, tostarp Astrīdes Lindgrēnes, Kristīnes Nestlingeres, Žaka Frīnsa un citu pasaulslavenu rakstnieku darbus. "Lampiņa" (''Lampje'', 2017) ir viņas debija literatūrā, turklāt ļoti spoža. Grāmata, kurai viņa ir zīmējusi arī ilustrācijas, šobrīd jau tulkota angļu, vācu, franču un vairākās citās valodās. Tā ir izpelnījusies vairākas nozīmīgas Nīderlandes literārās balvas, ieskaitot ''Gouden Griffel'' balvu kā labākais bērnu romāns.
Dzintars Tilaks. Šausmiņa. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.
Šarlotei Ausmai ir divi vārdi un divas lielas problēmas – mazais augums un matemātika. Ja ar matemātiku vēl kaut kā varētu “cīnīties”, tad ar stiepšanos garumā ir daudz sarežģītāk.
Mūsu mazās nepilnības… Tās dažkārt mūs padara ievainojamus un neaizsargātus, jo par tām neviļus nākas domāt gandrīz vienmēr. Vai vērts uztraukties par to, ka esam atšķirīgi?
Arī Šarlote domā, uztraucas un meklē risinājumus, taču… galu galā tas kļūst smieklīgi un, iespējams, gluži lieki.
Kā radusies iesauka Šausmiņa, droši vien nav grūti uzminēt. Taču, lai uzzinātu, kā mainās Šarlotes dzīve, uzzināsi vien tad, kad izlasīsi jauno Dzintara Tilaka grāmatu.
Skolas vecuma romāns – tā šo grāmatu ir nodēvējis Dzintars Tilaks, cerot, ka jaunajiem lasītājiem tā būs ne tikai laba lasāmviela, bet arī iemesls padomāt un “neķert kreņķi”, paraugoties uz sevi no malas.
“Šausmiņa” ir Dzintara Tilaka piecpadsmitā grāmata un viena no sešām grāmatām jaunākajiem lasītājiem, turklāt ar paša autora ilustrācijām.
Ulfs Starks. Bēguļi. Rīga : Liels un mazs, 2020.
Šēru salā atrodas vectēva māja, kurā mazdēls pavadījis daudzas jaukas vasaras brīvdienas. Bet māja uz klints tagad stāv tukša, jo vecmāmiņa ir mirusi, bet vectēvs nonācis slimnīcā.
Viena burciņa vecmāmiņas brūkleņzaptes vēl gaida viņu mājas pagrabā, un tikai mazdēls spēj vecajam, skarbajam vīram palīdzēt gan beidzamo reizi pabūt savā īstajā dzīvē, gan sagatavoties atkal satikt vecmāmiņu un atrast īstos vārdus savai mīlestībai. Zēnam ir grūti slēpt pārdrošo bēgšanu no slimnīcas, melot vecākiem, atbildēt uz jautājumu, vai cilvēks pēc nāves tiešām nonāk debesīs, tomēr viņam izdodas darīt gaišu vectēva dzīves noslēgumu.
Sāpīgā slimību, vecuma un aiziešanas tēma, kurā gaismu ienes cilvēku savstarpējā mīlestība, ir ļoti aktuāla saspringtajā mūsdienu situācijā, kurā par šiem jautājumiem jādomā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ulfs Starks par to prot runāt ģeniāli vienkāršā, bet precīzā veidā un uzticību raisošā intonācijā.
Kritika Ulfa Starka darbus salīdzinājusi ar Čārlija Čaplina filmām: autors izmanto smieklus, lai stāstītu par ciešanām, un ļauj izjust patiesa prieka brīžus. Kitijas Krauzeres ilustrācijas notvērušas teksta smeldzīgo neviennozīmīgumu. Grāmata kopā ar Krauzeres sirsnīgajām un intensīvajām ilustrācijām ir emocionāli daudzslāņaina – vienlaikus skaista, jautra un ļoti smeldzīga.
Ievērojamā zviedru rakstnieka Ulfa Starka (Ulf Stark, 1944–2017) grāmata “Bēguļi” (Rymlingarna) ar mākslinieces, Astridas Lindgrēnes memoriālās balvas laureātes Kitijas Krauzeres (Kitty Crowther) ilustrācijām. No zviedru valodas grāmatu tulkojusi Jolanta Pētersone.
Sāra Penipārkere. Pakss.Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.
Pīters un Pakss ir bijuši nešķirami, kopš zēns izglāba lapsēnu un pārnesa mājās. Taču kādu dienu notiek neparedzamais: Pītera tēvs dodas karā un liek palaist lapsu savvaļā.
Nonācis sava vectēva mājās trīssimt jūdžu attālumā, Pīters saprot, ka neatrodas tur, kur viņam vajadzētu būt, – līdzās Paksam. Mīlestības, uzticības un skumju mudināts, zēns dodas ceļā, lai atrastu lapsu un abi atkal būtu kopā.
Tikmēr Pakss neatlaidīgi gaida savu zēnu, iekuldamies dažādos piedzīvojumos un atklādams daudz jauna…
Emocionāls vēstījums par ciešo saikni starp zēnu un dzīvnieku un par ļaunumu, kādu visam dzīvajam nodara karš, – stāsts, kas rosinās pārdomas kā bērniem, tā pieaugušajiem.
No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.
Māris Rungulis. Asins lietus. Rīga : Liels un mazs, 2020.
Rakstnieks Māris Rungulis jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadu vidus vācis un publicējis bērnu vidē izplatītos spoku, šausmu un joku stāstus. Rakstot grāmatas „Pastaiga mirušo pilsētā” (2016), „Trīs nāves Mārtiņdienā” (2018) un „Asins lietus”, viņš izmantojis šos mūsdienu folkloras sižetus.
Triloģijas noslēdzošajā grāmatā “Asins lietus” skolotāja iesaista bērnus skolas žurnāla veidošanā. Sestklasnieki nolemj žurnālā ievietot savas apkaimes nostāstus. Izrādās, ka baisus notikumus ir piedzīvojusi arī viņu klases audzinātāja, kuras mājās notiek spoku stāstu vakars. Vai gliemeži tiešām var apēst cilvēku? Kāpēc no ķīmijas kabineta griestiem pil asins lietus, uz kurieni katru nakti pa sliedēm traucas spoku vilciens? Kāds spoks vēstulē viņiem pats atklāj savu noslēpumu...
Grāmatas mākslinieks ir Kristians Brekte.
Inga Žolude. Pirmo reizi uz Zemes. Rīga : Liels un mazs, 2020.
Grāmatas galvenais varonis ir zēns, kas ārēji līdzinās klasesbiedriem, taču tikai ārēji: gan viņš, gan viņa vecāki uz Zemes atrodas izpētes misijā. Par viņa galveno pētniecības objektu kļūst draudzība ar diviem Zemes bērniem, ar kuriem viņš nodibina aliansi un atklāj viņiem zvaigžņu pasauli. Vai citplanētietis var saprast, kas ir draudzība?
Citplanētietim sākotnēji svešā parādība – draudzība, pamazām izvēršas par personiski izjustu emocionālu nepieciešamību, bet viņa draugi zemieši atklāj citādības pastāvēšanu, citus informācijas kanālus, paplašina priekšstatus par pasauli un savu eksistenci plašākā kontekstā. Paradoksālā kārtā tieši attiecības ar citplanētieti, kurš zemiešu draudzību tikai apgūst un pat īsti neizprot, arī viņiem paver labāku izpratni par to, kas draudzība ir un kāpēc tā ir svarīga.
Mākslinieks - Krišs Salmanis.