Aldis Sproģis Publicēts: 25.07.2022
Aldis Sproģis
(22.10.1958 - 26.07.1997)
Aldis Sproģis dzimis 1958. gada 22. oktobrī Rūjienā Ķoņu pagasta “Cirčos”, Ilgas un Emīla Sproģu ģimenē. Jau agrā bērnībā Alda vecāki izšķīrās. Mātei, otrreiz apprecoties, Alda dzīvē ienāca jaunākais brālis – Dainis Bertāns, Latvijas izlases basketbolistu Dāvja un Daira tēvs.
Mazais Aldis apmeklēja Rūjienas bērnudārzu, bet vasaras brīvlaikos dzīvoja “Topšos” pie vecvecākiem. Sevišķi tuvas attiecības Aldim bija ar vectētiņu Ernestu Zvirbuli.
1966. gada 1. septembrī Aldis uzsāka skolas gaitas Rūjienas vidusskolā. Jau no pirmajām klasēm aizrāvās ar sportu. Alda neatlaidība lika lielajiem kaimiņu puikām samierināties ar mazā sportista klātbūtni pie basketbola groza. Par sporta mīlestību pats Aldis teicis, ka esot pateicīgs savam skolotājam Ģirtam Bišofam. Skolas gados arī braucis 40 kilometrus uz Valmieru uz basketbola treniņiem pie trenera Arvīda Kaufmaņa.
Arī darbs Aldi nebaidīja. Vasaras brīvlaikos strādāja kolhozā, kaplējot bietes un vēlāk strādājot celtniecībā, tādejādi skolai nepieciešamo nopelnot pats.
Pēc Rūjienas vidusskolas beigšanas 1977. gadā iestājās Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, kur lielu ieguldījumu turpmākajai profesionālajai attīstībai deva pasniedzēji Uldis Grāvītis un Oļģerts Albergs. Pēc augstskolas absolvēšanas 1981. gadā Aldi norīkoja darbā uz Gulbenes rajonu, kur viņš sāka strādāt Daukstu astoņgadīgajā skolā par fiziskās audzināšanas skolotāju, paralēli mācot arī citus priekšmetus. Jaunais skolotājs sevi apliecināja kā zinošs speciālists un prasmīgs pedagogs.
1985. gadā darba gaitas uzsāka Gulbenes Bērnu un jaunatnes sporta skolā, sākotnēji basketbola trenera amatā, tad īsu brīdi arī direktora vietas izpildītājs, bet jau 1. decembrī tika apstiprināts par direktoru. Sporta skolas direktora un trenera pienākumus veica līdz savas dzīves pēdējai dienai. Aldim Sproģim ienākot sporta skolā, sāka pilnveidoties Gulbenes bērnu basketbols, radās jaunas treniņgrupas, gulbenieši guva arvien labākus panākumus, kā arī nostiprinājās treneru kolektīvs.
Aldis pats 1996. gada decembrī intervijā avīzei “Dzirkstelei” saka: “Kā basketbola treneris varu teikt, ka man ir bijušas tikai divas grupas – 1972., 1973. gadā dzimušie puiši un tagad 1978., 1979. un 1982. gadā dzimušie puikas. Tiem puikām toreiz bija astoņi, deviņi gadiņi, kad viņus savācu un sāku trenēt. Tad arī teicu kolēģiem, ka parādīšu, kā tas jādara. Tas bija 1989. gadā. Es vienmēr saviem audzēkņiem saku, ka ne visi būs meistari, bet visi būs cilvēki. Un tā nu ir bijis, ka visi mani puiši, kas to vēlējušies, ir iestājušies augstskolās un visi ir labi cilvēki.” Vairāki Alda audzēkņi ir spēlējuši Latvijas Basketbola līgā un jaunatnes izlasē. Tika piepildīts arī Alda Sproģa sapnis – ar Gulbenes komandu spēlēt LBL augstākajā līgā, diemžēl pats Aldis to nepieredzēja....1997. gada 26. jūlijā traģiski aprāvās Alda dzīve.