Vēsture Trešā atmoda (1988. - 1991.)

   1988.g. vasarā pēc Latvijas Kultūras fonda ierosmes gulbenieši iesaistījās parakstu vākšanā par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai, par nacionālās simbolikas atjaunošanu.
   1988.g. 11.augustā ar organizācija "Helsinki-86" (arī gulbenieši) atjaunoja piemiņas akmeni vietā, kur 1920.g. notika atentāts pret Ministru Prezidentu Kārli Ulmani Līgo pagastā. 1988.g. augustā arī līdz Gulbenei nonāca ziņas par jaunveidojamo sabiedrisko organizāciju - Latvijas Tautas Fronti. Septembrī sāka veidoties pirmās atbalsta grupas. Pirmā no LTF atbalsta grupām izveidojās toreizējā gāzes saimniecības vadītāja Alberta Joņina vadībā. Septembrī gandrīz katru dienu Gulbenes pilsētā un rajonā izveidojās kāda LTF atbalsta grupa - P.Liepas vadībā, kultūras darbinieku u.c.
   22.septembrī notika izveidoto atbalsta grupu koordinācijas sanāksme, kas izlēma sasaukt konferenci. 1988.g. 4.oktobrī notika Gulbenes rajona LTF atbalsta nodaļas dibināšanas konference, kurā tika ievēlēts nodaļas priekšsēdētājs Pēteris Smoļskis, šajā brīdī Gulbenes rajonā reģistrējušies ap 70 tautfrontieši. Konference ievēlēja 2 delegātus no rajona (kvota) uz LTF dibināšanas kongresu - Pēteri Smoļski un Irīnu Zeibārti. Gulbenes rajona delegāti piedalījušies visos turpmākajos LTF kongresos.
   1988.g. 7.oktobrī Gulbenes tautfrontieši un līdzīgi domājošie piedalījās pirmajā tautas manifestācijā - "Par tiesisku valsti" Mežaparkā. 1988.g. 8. - 9.oktobrī Rīgā, LKP CK Politiskās izglītības namā (tagad - Kongresu nams) notika LTF dibināšanas kongress, kurā tika ievēlēta LTF Dome. Tajā tika iekļauti abi Gulbenes rajona delegāti. 1988.g. 7.novembrī LTF Gulbenes nodaļa ar Latvijas sarkanbaltsarkano karogu piedalījās Oktobra svētku demonstrācijā. Pirmo reizi notika Lāčplēša dienas un Latvijas Republikas proklamēšanas atceres pasākumi. Visu 1988.g. rudeni un ziemu turpinājās LTF grupu dibināšana - tās izveidojās visos pagastos (toreiz - ciemos) un daudzos uzņēmumos un iestādēs.    1988.g. Ziemassvētkos svinīgi tika uzvilkts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs virs Gulbenes bibliotēkas.
   1988.gada 13.decembrī LTF Gulbenes nodaļā fiksētas 34 grupas ar 1500 biedriem. 1989.gadā - 40 grupas ar vairāk kā 1800 biedriem.
   1989.g. Gulbenes rajonā lielākā sabiedriskā organizācija bija LTF, darbojās arī "Helsinki - 86", LNNK, Pilsoņu kongress, arī Interfronte.
   LTF Gulbenes nodaļas biedri piedalījās visās LTF rīkotajās manifestācijās, pasākumos un kongresos. Īpaši liela bija gulbeniešu kolonna 23.augusta "Baltijas ceļa" posmā Valmieras rajonā. Latvijas mēroga pasākumu LTF Gulbenes nodaļa organizēja 1989.g. 2.decembrī - no Gulbenes ev.lut. baznīcas arhibīskaps Kārlis Gailītis izvadīja 11 Latvijas armijas karavīrus, kas tika nogalināti Litenes nometnē 1941.g. 14.jūnijā. Karavīri tika pārapbedīti Litenes kapos, kur 2001.g. tika atklāts memoriāls.
   LTF Gulbenes nodaļa izdeva savu informatīvo biļetenu "Gulbene Mostas" ar pielikumiem.
1989.g. pašvaldību vēlēšanās LTF Gulbenes nodaļas kandidāti ieguva ievērojamu atbalstu visā rajona teritorijā. No Gulbenes - Madonas vēlēšanu apgabala par PSRS Augstākās Padomes deputātu tika ievēlēts toreizējais LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns. 1990.g. pavasarī, gatavojoties LPSR Augstākās Padomes vēlēšanām, LTF Gulbenes nodaļa izveidoja koordinācijas centru, ko vadīja Hermanis Breikšs. 1990.g. 18.marta vēlēšanās no Gulbenes rajona teritorijas tika ievēlēti visi trīs LTF atbalstītie deputātu kandidāti - Pēteris Laķis, Sarmis Mednis un Pēteris Gabranovs, kuri 4.maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību.
   1989.g. 25.martā tika atklāta piemiņas plāksne Gulbenes stacijā 1941. un 1949.g. represētajiem, kas tika izsūtīti no Gulbenes stacijas. 14.jūnijā notika pirmais piemiņas pasākums bijušajā Latvijas armijas Litenes nometnē. Tika atsegti pamati piemineklim par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem, kur tika atrasta kapsula ar piemiņas rakstu, sākās ziedojumu vākšana pieminekļa atjaunošanai. 1991.g. tika ielikts pamatakmens, 1992.g. 10.novembrī Ojāra Feldberga atjaunotais piemineklis tika svinīgi atklāts.
   1991.g. janvārī desmiti autobusu no Gulbenes rajona ik dienu devās uz barikādēm Rīgā, kur piedalījās visu stratēģiski svarīgo objektu sardzē. Šo darbu koordinēja toreizējais Gulbenes rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Arī 1991.g. augusta puča laikā gulbenieši nostājās pret apvērsuma mēģinājumu. 1991.g. 22.augustā tika demontēts piemineklis V.I.Ļeņinam pilsētas centrālajā skvērā.
   Šajos gados Gulbenē, tāpat kā visā Latvijā notika ielu pārdēvēšana - Sarkanarmijas iela atguva vēsturisko O.Kalpaka vārdu, V.Ezernieka iela - atkal kļuva par Skolas ielu, Puškina ielu pārdēvēja par Gaitnieku ielu, O.Oškalna - par Ābeļu, Komjaunatnes - par Ozolu u.c.
   LTF Gulbenes rajona nodaļas pastāvēšanas laikā to vadīja Pēteris Smoļskis, Juris Zeibārts, Austra Karole. Nodaļas darbu ilgstoši koordinēja Gaida Limmane. LTF Gulbenes nodaļa ir vislielākā jebkad pastāvējusī brīvprātīgā sabiedriski politiskā organizācija Gulbenes rajona teritorijā.