Gulbene

Uldis Anže

   Aktieris.
   Dzimis 02.08.1971., Gulbenē.
   1989.gadā beidzis Gulbenes 1.vidusskolu.
   1993.gadā absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti.
   Kopš 1993.gada Nacionālā teātra aktieris. Izteiksmīgs, dziļi jūtīgs, muzikāli apdāvināts aktieris, daudzveidīgajos skatuves tēlos pārliecinoši atklāj sava varoņa būtību un rīcības motīvus.
   Kopš 1995.gada teātra vokālā ansambļa "Greizais ratiņš" dalībnieks.
   1996.gadā ieguvis labākā jaunā aktiera nosaukumu.

Jevgēņijs Augustinovičs

   Kordiriģents, Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks.
   Dzimis 17.03.1945., Gulbenē.
   1965.gadā beidzis Cēsu mūzikas vidusskolu.
   1970.gadā beidzis Latvijas Valsts konservatoriju kordiriģēšanas specialitātē.
   1980.gadā beidzis asistentūru profesora I.Kokara klasē.
   Kopš 1977.gada Latvijas Valsts konservatorijas pasniedzējs.
   No 1988.gada Latvijas Valsts konservatorijas docētājs.
   1986.g. - 1991.g. diriģēšanas un vokālās mākslas fakultātes dekāns un zinātniskās padomes loceklis.
   1972.g. - 1991.g. kamerkora "Ave sol" mākslinieks.
   1979.g. - 1986.g. Saldus rajona koru virsdiriģents.
   1972.g. - 1989.g. Olaines Tautas kora "Dziesma" diriģents.
   Kopš 1977.gada P.Stradiņa klīniskās slimnīcas sieviešu kora "Stradiņi" diriģents.
   Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.

Ausma Belmane

   Mākslas zinātniece.
   Dzimusi 06.03.1935.g. Gulbenē, mirusi 07.02.1989.g. Jelgavā, apbedīta Raiskuma kapos.
   1945.g. - 1949.g. mācījusies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē.
   1949.g. - 1950.g. mācījusies Cēsu Skolotāju institūtā.
   1965.gadā beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu.
   No 1960.gada pirmās publikācijas par mākslu.
   1963.g. - 1980.g. Aizrobežu mākslas muzeja zinātniskā līdzstrādniece.
   1980.g. - 1982.g. Aizrobežu mākslas muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā.
   1982.g. - 1988.g. Aizrobežu mākslas muzeja glezniecības nodaļas vadītāja. Vienlaikus docētāja Latvijas Valsts universitātē un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā.
   Paralēli savam darbam gatavojusi radio un televīzijas raidījumus.

Oto Bērtiņš

   Gleznotājs, grafiķis.
   Dzimis 04.01.1818.g. Gulbenē, miris pēc 1876.gada Dienvidkrievijā.
   Viens no pirmajiem latviešu māksliniekiem, kurš guvis profesionālo izglītību.
   Mācījies Tērbatā.
   1848.gadā Pēterburgā ieguvis ģimnāzijas zīmēšanas skolotāja tiesības, 1865.gadā iegūst brīvmākslinieka grādu.
   1850.g. - 1852.g. mācījies Antverpenes Mākslas Akadēmijā.
   Strādājis par zīmēšanas skolotāju Rīgas Katrīnas skolā (1840. - tajos gados), 1845.gadā iecelts par guberņas sekretāru.
   Kādu laiku vadījis savu studiju Rīgā.
   Apceļojis Parīzi, Itāliju, Odesu, kur dzīvojis dažus gadus, arī mūža nogali pavadījis Dienvidkrievijā.
   1845.gadā pirmo reizi piedalījies izstādēs Rīgā. Regulāri piedalījies vietējo mākslinieku darbu skatēs. Ražīgs mākslinieks, bet līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži darbi.

Imants Cepītis

   Kordiriģents.
   Dzimis 09.01.1933.g. Gulbenē, miris 16.07.1993.g. Rīgā, apbedīts I Meža kapos.
   Mācījies Gulbenes vidusskolā.
   1954.gadā beidzis Cēsu mūzikas vidusskolu kordiriģēšanas specialitātē.
   1954.g. -1959.g. mācījies Latvijas Valsts konservatorija Kordiriģēšanas nodaļā pie J.Ozoliņa.
   1957.g. - 1969.g. revolūcijas veterānu kora diriģents.
   No 1959.gada Tautas kora "Dzintars" diriģents.
   No 1969.gada Valsts akadēmiskā kora "Latvija" galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs.
   No 1961.gada Latvijas Valsts konservatorijas mācībspēks.
   Laikā no 1965.g. - 1985.g. bija Dziesmu svētku virsdiriģents.

Aija Dzērve

   Aktrise.
   Dzimusi 28.05.1979.g. Gulbenē.
   Pēc Gulbenes pamatskolas beigšanas mācījusies Valmieras ģimnāzijā un Valmieras drāmas teātra studijā. 2002.gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Dailes teātra 8.studiju. Ir Dailes teātra aktrise.
   Svarīgākās lomas, strādājot Valmieras teātrī, izrādēs "Meldermeitiņa" un "Minhauzena precības", Dailes teātrī - Ieva mūziklā "Tobago!", Ronja "Ronja - laupītāja meita", Olga "Mīli mani", Ofēlija V.Šekspīra "Hamletā".
   Galvenā - Barbaras loma J.Streiča filmā "Naktssargs un veļasmazgātāja" (2002).

Sandra Freiberga

   Televīzijas žurnāliste.
   Dzimusi 17.03.1961.g. Gulbenē.
   1979.gadā beigusi Gulbenes vidusskolu.
   1984.gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultāti.
   Jau pēdējā kursā sākusi strādāt Latvijas televīzijas fondu nodaļā, darbojusies raidījumā "Apvārsnis". Pēc studiju beigšanas veidojusi televīzijas raidījumus "Videoretro", "Videofakts", "Pauze", "Mini mani". Bijusi redaktore, producente vairākiem raidījumiem.
   Kopš 2003.gada vada raidījumu "Zini vai mini".

Harijs Gerhards

   Aktieris, radiorežisors.
   Dzimis - 12.06.1933.g. Rīgā.
   1951.gadā beidzis Gulbenes vidusskolu.
   1956.gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti.
   Studiju gados piedalījies Jaunatnes teātra izrādēs, bet no 1956.gada šī teātra aktieris. Savu aktiera gaitu sākumā tēlojis jauniešu lomas. Pirmā sezonā spēlējis Andra lomu O.Andžānes lugā "Ēnas uz ceļa". Turpmāk nozīmīgākās lomas ir bijušas sekojošas: Gerolds (Ē.Kestners "Emīls un Berlīnes zēni"), Oļegs (V.Rozovs "Prieku meklējot", 1959.g.), Mariuss (V.Igo "Nožēlojamie", 1960.g.). Vēlākajos gados izveidojies par interesantu raksturlomu tēlotāju, proti, Žņaudzējs (A.Brigadere "Princese Gundega un karalis Brusubārda", 1961.g.), pūdelis Artemons (A.Tolstojs "Buratino piedzīvojumi", 1965.g.), Tartifs (Moljērs "Tartifs", 1966.g.), Nikolajs II (V.Dolgijs "Leitinants Šmits"), mežoņu virsaitis (Ž.Verns "Kapteiņa Granta bērni", 1974.g.), Sterbelis (M.Zālīte "Pilna Māras istabiņa", 1983.g.).
   No 1967.gada Latvijas radio režisors. Pirmā iestudētā radio luga "Čāpoņu karaļvalsts". 1988.gadā veltījis radioiestudējumu Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" simtgadei, kā arī veidojis Dailes teātrī skatuves variantu. Radio režijās rūpīgi ir izstrādāta tēlu psiholoģija, izvēlēta piemērota mūzika, pārdomāta aktieru izvēle. Izveidojies par vienu no labākajiem raidlugu režisoriem.
   Filmējies epizodiskās lomās filmās: Dūņa "Ceplis", 1972.g., Meijers "Pēdējā reportāža", 1986.g., "Pilsētas atslēgas", 1973.g.
   H.Gerhards atzīst, ka savu bērnības dienu sapni esot īstenojis gleznojot, strādājot teātrī un radiofonā.

Elza Gintere

   Aktrise.
   Dzimusi 26.01.1906.g. Gulbenē, mirusi 17.11.1983.g. Vācijā, Heidenheimā, apbedīta Maincā.
   1927.gadā beigusi Dailes teātra 1.studiju.
   No 1925.gada Dailes teātra aktrise, tēlojusi gan meitenes, gan zēnus.
   1944.gadā emigrējusi uz Vāciju.
   1946.gadā Matenbergas latviešu teātra trupā iestudējusi R. Blaumaņa lugu "Zagļi".
   1947.g. - 1950.g. darbojusies Eslingenes Latviešu teātrī.
   1950.gadā pārcēlusies uz ASV.
   1952.gadā atgriezusies Vācijā.

Leonīds Grabovskis

   Aktieris.
   Dzimis 03.12.1949.g. Rīgā.
   1967.gadā beidzis Gulbenes vidusskolu. Skolas gados piedalījies kultūras nama drāmas kolektīva izrādēs.
   1975.gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti un sācis aktiera gaitas Nacionālajā teātrī. Aktierisko meistarību veidojis, apvienojot gribasspēku, darba spējas un radošās personības īpašības. Emocionalitāte, tiešums un ķermeniskā izteiksmība palīdz atklāt atveidojamo tēlu iekšējo pasauli. Iejuties pāri par 30 daudzveidīgās lomās, atklājot dažādus laikmetus un raksturus plaša spektra autoru lugās.
   Aktierim, atklājot tēla iekšējo pasauli, raksturīga emocionalitāte, tiešums, izteiksmība.
   Lomas kinofilmās: Garais "Pilsētas atslēgas", Kaspers "Zobena ēnā", barons Volfs "Ja mēs visu to pārcietīsim", Krišjānis Barons "Dzīvīte" un citas.
   1998.gadā izdevis dzejas krājumu "Jūtu bezmiegs".
   2000.gadā izdevis dienasgrāmatu "Mīlestības lieciniece". Veidojis arī dzejas programmas ar O.Vācieša, I.Ziedoņa un A.Čaka dzeju.

Tālavs Jundzis

   Jurists, politiķis, zinātnieks.
   Dzimis 04.10.1951.g., Gulbenē.
   1988.gadā Latvijas Juristu biedrības līdzdibinātājs, viceprezidents.
   1989.gadā Rīgas pilsētas padomes deputāts.
   1990.g. - 1993.g. Augstākās Padomes deputāts, vadījis Aizsardzības un iekšlietu komisiju.
   Laikā no 1991.novembra - 1993.augustam un no 1997.jūnija - 1998.oktobrim Latvijas aizsardzības ministrs.
   No 1993.gada Latvijas Zinātņu Akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors.
   Publicējis pāri par 60 zinātnisku rakstu valsts un tiesību vēsturē, kriminoloģijā, starptautiskajās tiesībās.
   No 1998.gada Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis.

Gido Kokars

   Kordiriģents, augstskolas mācībspēks.
   Dzimis 17.08.1921.g. Gulbenē.
   1938.g. -1943.g. mācījies Cēsu, Jelgavas, Rēzeknes skolotāju institūtos.
   1951.g. - 1956.g. studējis Latvijas Valsts konservatorijas J.Ozoliņa kordiriģentu klasē.
   1951.g. - 1958.g. Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta mācībspēks.
   No 1961.g. - 1972.g. Latvijas Valsts konservatorijas vecākais pasniedzējs mūzikas pedagoģijā.
   No 1965.g. - 1998.g. Bauskas rajona skolotāju kora "Daina" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ir bijis piecu skolotāju koru salidojumu virsdiriģents.
   No 1972.g. -1983.g. Latvijas Valsts konservatorijas docents.
   No 1983.gada Latvijas Valsts konservatorijas profesors.
   No 1970.g. - 1998.g. Dziesmu svētku virsdiriģents.
   1967.g., 1972.g., 1979.g. un 1984.g. Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģents. Ir bijis piecu skolotāju koru salidojumu virsdiriģents.
   1951.g. - 1990.g. Tautas kora "Daile" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
   1969.g. - 1987.g. kamerkora "Ave sol" direktors un uzvedumu daļas vadītājs.
   Dziesmu svētku koru konkursos 1955.g., 1960.g., 1965.g., 1970.g., 1977.g., 1980.g., 1985.g., 1990.g. koris "Daile" ir uzvarējis.
   1996.gadā apbalvots ar IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Imants Kokars

   Kordiriģents, augstskolas mācībspēks.
   Dzimis - 16.08.1921.g., Gulbenē.
   1938.g. - 1943.g. mācījies Cēsu, Jelgavas, Rēzeknes Skolotāju institūtos.
   1951.g. - 1956.g. studējis Latvijas Valsts konservatorijā.
   1953.g. - 1957.g. Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta mācībspēks.
   No 1963.g. - 1975.g. Latvijas Valsts konservatorijas docents, vecākais pedagogs Kordiriģēšanas katedrā.
   No 1965.g. - 1980.g. Cēsu Skolotāju kora galvenais diriģents.
   1951.g. - 1990.g. vīru kora "Dziedonis" galvenais diriģents.
   No 1965.gada 8 reizes bijis Dziesmu svētku virsdiriģents.
   No 1969.gada kamerkora "Ave sol" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
   1975.g. - 1990.g. Latvijas Valsts konservatorijas rektors un profesors. Kopš 1990.gada Zinātniskās padomes loceklis.
   No 1976.gada Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģentu katedras profesors.
   1995.gadā apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.
   1996.gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu.
   Viņa vadībā kori guvuši starptautisku atzinību daudzos mūzikas konkursos un festivālos. Pēc viņa iniciatīvas ir notikuši Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki, skolotāju koru un studentu "Gaudeamus" kustība, kamerkoru festivāli. Bijis dalībnieks un vadītājs Starptautiskajās diriģentu meistarklasēs. Ir projekta "Latviešu kora dziesmu antoloģija" 12 sējumos vadītājs. Kopā ar dēlu Uldi ir sniedzis lielu ieguldījumu Gulbenes Skolotāju kora dibināšanā.

Roberts Ligers

   Aktieris, režisors.
   Dzimis 03.03.1931.g., Gulbenē.
   1950.gadā beidzis Gulbenes vidusskolu. Pirmsākumus mīlestībai uz teātri un pirmās iemaņas teātra spēlēšanā un režijā gūtas Gulbenes vidusskolas gados.
   1955.gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti un sācis aktiera gaitas Dailes teātrī. Tēlojis vairāk nekā 25 lomas - atveidojis liriskus, inteliģentus personāžus, kā arī iejuties asākās raksturlomās.
   1955.g. - 1956.g. pasniedzis aktiermeistarību Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā.
   1956.gadā, līdztekus darbam teātrī, sācis vadīt Rīgas Būvstrādnieku centrālā kluba dramatisko kolektīvu. Radošo meklējumu ceļā, ar neatlaidīgu darbu, sintezējot vārdu, mūziku, gaismu un kustību, izveidojis pantomīmas ansambli "Rīgas pantomīma", kas 2001.gadā atzīmēja savu 45.gadu jubileju. Savus radošos spēkus, būdams gan mākslinieciskais vadītājs, režisors un scenārija autors, viņš veltījis šī ansambļa saglabāšanai un pilnveidošanai. Ar izrādēm ir mēroti tuvi un tāli ceļi gan Latvijā, gan ārzemēs. Gūti panākumi vairākos festivālos un pelnīta atzinība kā šā žanra labākajam ansamblim bijušajā Padomju Savienībā. 1981.gadā R.Ligeram piešķirts Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums.
   Dailes teātrī tēlojis ap 25 lomas, iestudējis arī vairākas lugas. Piedalījies arī kinofilmās: Aivars ("Rita", 1957.g.), Jānis Saulītis ("Latviešu strēlnieka stāsts", 1958.g.), Armīns ("Tava laime", 1960.g.).

Roberts Līders

   Daiļdārznieks.
   Dzimis 12.07.1918.g. Gulbenē, miris 06.09.1999.g. Mārupē.
   1934.g. - 1936.g. Višķu dārzkopības skola.
   1937.g. -1939.g. Bulduru dārzkopības vidusskola.
   1945.gadā sācis strādāt Salaspils augļu koku un ogulāju izmēģinājumu audzētavā. Būdams direktora vietnieks zinātniskajā darbā, pārveidojis to par Salaspils dekoratīvās dārzkopības staciju. Līdztekus zinātniskajam darbam projektējis apstādījumus Latvijas Universitātes Botāniskajam dārzam, bijis darbu vadītājs vairākiem projektiem.
   Ar 1959.gadu viņa pārziņā Jūrmalas kūrorta apstādījumi un meži.
   Pirmā skulptūru dārza Doma baznīcas pagalmā autors.
   15 gadus vadījis Latvijas Dabas draugu biedrības Jūrmalas nodaļu.

Atis Lūsis

   Tekstilmākslinieks.
   Dzimis 15.07.1951.g. Gulbenē.
   Mācījies Vecpiebalgas vidusskolā, Kauguru astoņgadīgajā skolā, Valmieras Viestura vidusskolā.
   1975.gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu.
   1981.gadā absolvējis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu R.Heimrāta vadībā. Gadu strādājis Galvenajā enciklopēdijas redakcijā, kur bijis redaktors Ilustrāciju un kartogrāfijas nodaļā. Piecus gadus mākslas vēstures skolotājs Ogres vidusskolā. Līdz 1989.gadam bija brīvmākslinieks.
   1989.gadā sācis strādāt J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā par pedagogu kompozīcijas klasē.
   1975.gadā pirmo reizi piedalījies Republikas 4.plakātu izstādē.
   1989.gadā Rīgā personālizstāde.
   No 1989.gada Mākslinieku Savienības biedrs.
   No 1995.gada sācis strādāt Rīgas pilsētas domes Pilsētas Attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes mākslinieku daļā.
   No 1994.g. - 2000.g. Rīgas Latgales priekšpilsētas galvenais mākslinieks
   2001.g. - 2003.g. Rīgas galvenais mākslinieks.
   Strādā dažādās tehnikās. Darbojas arī grafiskajā dizainā, plakātā, grāmatu grafikā, reklāmā.

Augusts Malvess

   Arhitekts.
   Dzimis - 02.11.1878., Vecgulbenē - miris - 09.05.1951., Rīgā.
   1906.gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu.
   1906.g. - 1908.g. strādājis arhitekta K.Pēkšēna birojā.
   1909.g. - 1915.g. vadījis savu arhitektu biroju.
   1.Pasaules kara laikā vadījis fabriku būvdarbus Maskavā, strādājis kalna raktuvēs Kaukāzā.
   1918.gadā atgriezies Latvijā, un ir viens no Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes dibinātājiem
   1919.g. - 1950.g. ilggadējs Latvijas Valsts universitātes docētājs būvkonstrukciju un būvmateriālu specialitātē.
   1928.g. - 1930.g. Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātes dekāns, katedras vadītājs no 1944.gada.
   1931.gadā sastādījis "Tehniskā vārdnīcu būvvietām, būvdarbiem un konstrukcijām" latviešu, vācu un krievu valodā.
   Pēc viņa projektiem uzcelti ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamie nami Rīgā, vairākas sabiedriskās ēkas (Tautas nami un biedrību nami) Cēsīs, Smiltenē, Siguldā, Dzērbenē.

Ingus Pētersons

   Operdziedonis, tenors.
   Dzimis 12.02.1959.g. Gulbenē.
   Mācījies Saulkrastu vidusskolā.
   1975.gadā beidzis Zvejniekciema bērnu mūzikas skolas klavierspēles nodaļu. Mācījies arī Cēsu mūzikas skolā klavierspēli un dziedāšanu.
   1979.gadā beidzis Jāzepa Mediņa mūzikas skolas vokālistu nodaļu.
   1980.gadā iestājies Latvijas Valsts konservatorijas Vokālistu nodaļā pie K.Zariņa, vienlaicīgi strādājis radio un televīzijas vieglās un estrādes mūzikas orķestrī un dziedājis korī "Ave sol''.
   1985.gadā beidzis Latvijas Valsts konservatoriju un uzsācis solista gaitas Akadēmiskajā operas un baleta teātrī.
   1986.gadā notika pirmā starptautiskā uzstāšanās Veksfordas operas festivālā Īrijā un igauņu dziedoņa Georga Otsa piemiņai veltītajā jauno vokālistu konkursā Tallinā, kurā izcīnīja pirmo vietu.
   No 1988. - 1990.gadam strādājis Angļu Nacionālajā operā Londonā.
   1990.gadā piedalījās Belvederas Starptautiskajā vokālistu konkursā Vīnē, kļūstot par laureātu.
   No 1991. - 1994.gadam strādā Ķīles un Anenes operteātros Vācijā, tad trīs gadus Zviedrijas Karaliskajā operā, bet divus gadus Grācas operā Austrijā. Viņa balss ir skanējusi arī Oslo, Vupertāles operteātros. Mīļākās lomas: Alfredo "Traviatā", De Grijē "Manonā Lesko", Hofmanis "Hofmaņa stāstos", Turidu "Zemnieka gadā", Dons Karloss "Donā Karlosā".
   Koncertējis Amerikā, Kanādā, Austrālijā. Par viņa sniegumu ir priecājušies arī Latvijā. 2002.gada vasarā Latvijas pilsētās viesojās kopā ar dzīvesbiedri flautisti Ditu Krenbergu un Raita Ašmaņa bigbendu ar koncertprogrammu "Ar mīlestības pinekļiem".

Jānis Rijnieks

   Diriģents, komponists.
   Dzimis 19.06.1939.g. Gulbenē.
   Pēc Gulbenes vidusskolas beigšanas studējis Latvijas Valsts konservatorijā pie profesora Ādolfa Skultes.
   Strādājis E.Melngaiļa Tautas mākslas namā par mūzikas sektora vadītāju. Paralēli tam koru virsdiriģents Talsu un Tukuma rajonā.
   Vadījis sieviešu kori "Ziemeļblāzma", Bauskas rajona jaukto kori.
   Komponējis skaņdarbus koriem un pūtēju orķestriem. Ar Gulbenes novadnieka dzejnieka J.Plotnieka vārdiem komponēta dziesma "Svētīgā zeme" - veltījums savam novadam, kā arī dziesma "Pār Gulbeni gulbji slīd" ar V.Rūjas vārdiem.
   Strādā Latvijas televīzijas mūzikas redakcijā, gatavo raidījumu "Daudz laimes!".

Ralfs Rubenis

   Mūziķis, grupas "Tranzīts" līderis, dziesmu komponists un izpildītājs.
   Dzimis 12.08.1970.g. Gulbenē.
   1983.gadā beidzis Gulbenes bērnu mūzikas skolu.
   1988.gadā beidzis Gulbenes 1.vidusskolu.
   1998.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnikas fakultāti.
   1994.gadā tiek veidota grupa ar nosaukumu "PEA", ar 1995.gadu tās nosaukums "Tranzīts".
   1995.gadā iznāk pirmais albums "Paralēlās pasaules"
   1996.gadā iznāk albums "Es esmu tāds".
   1997.gadā iznāk albums "Nevaru būt balts".
   1999.gadā albums "Visu vai neko".
   2001.gadā albums "Atpakaļ nākotnē".
   Dziesmu aptaujās vairākkārt iegūtas 1 .- 3.vietas. Kā labākā deju mūzikas grupa ieguvusi finansējumu vairāku dziesmu videoklipiem.

Arnis Seisums

   Bioloģisko zinātņu doktors.
   Dzimis 08.11.1962.g. Gulbenē.
   1982.gadā beidzis Gulbenes vidusskolu.
   1986.gadā beidzis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti.
   Vienīgā darba vieta - Nacionālais (agrāk Salaspils) Botāniskais dārzs. Bijis Nacionālā Botāniskā dārza Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un direktora vietnieks. Pašlaik āra krāšņumaugu laboratorijas vadītājs.
   Pētījis ēdamo sīpolu savvaļas "radiniekus" gan dabā, gan herbāriju krātuvēs Pēterburgā, Londonā, Stokholmā, Gēteborgā. Viņam pieder viena no pasaulē lielākajām un zinātniski precīzākajām kolekcijām, aptuveni 400 sugu no 700 dabā sastopamajām. Viņa vākums ir arī puse no Londonas Karaliskajā Kjū botāniskajā dārzā esošās kolekcijas. Pētījis un savācis arī savvaļas īrisu grupas - jūnonu - kolekciju, apceļojot Tadžikistānu, Uzbekistānu, Irāku.
   1994.gadā ieguvis bioloģijas zinātņu doktora grādu par promocijas darbu "Allium L.gints melanocrammy um (Webb et Berth) Rouy apakšģints" (monogrāfisks apskats).
   Bijis aktīvs Tautas deju ansambļu "Madara" Gulbenē un "Dancis" Rīgā dalībnieks.

Viesturs Skraucis

   Pseidonīms Monts Klē - literatūrzinātnieks.
   Dzimis 17.04.1942.g. Gulbenē.
   1960.gadā beidzis Gulbenes vidusskolu.
   1968.gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.
   1968.g. - 1984.g. Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
   1975.gadā filoloģijas zinātņu kandidāts.
   26.07.1969.g. - pirmā publikācija - recenzija "Dzīves izpratne un vērtējums" par R.Ezeras stāstu "Saules atspulgs" laikrakstā "Literatūra un Māksla".
   Pētījis literatūras teorijas problēmas.
   1977.gadā iznāk monogrāfija "Nosacītība, dzīves īstenība, literatūra", kuras pamatā zinātņu kandidāta disertācija. Pētījis nosacītību kā jaunrades īpatnību, analizējis lielas formas prozas darbu māksliniecisko struktūru, subjektīvo momentu kritikā.
   Raksti par literatūru apkopoti krājumā "Par un pret" (1983.g.), līdzautors grāmatām "Par prozas mākslu" (1974.g.), "Kritika - teorija, vēsture, prakse" (1975.g.), "Vienotā daudzveidība" (1978.g.), "Kā rakstīt?"(1980.g.). Publicētas recenzijas arī periodikā.
   Dzeja - Gulbenes rajona laikrakstā "Dzirkstele" un Gulbenes literātu kluba autoru krājumā "Autogrāfs".

Ojārs Zanders

   Literatūrvēsturnieks.
   Dzimis 11.03.1931.g. Jaungulbenes pag. "Lejiešos".
   1951.gadā beidzis Gulbenes vidusskolu.
   1956.gadā beidzis Rīgas Pedagoģiskā institūta Svešvalodu fakultāti.
   1956.g. - 1958.g. vācu valodas skolotājs Apes vidusskolā.
   1958.g. - 1960.g. vācu valodas docētājs Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā.
   1960.g. - 1968.g. līdzstrādnieks Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā.
   1968.g. - 2000.g. strādājis Zinātņu Akadēmijas Fundamentālās bibliotēkā, no tiem 25 gadus Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītājs.
   Publicējis vairāk nekā 900 rakstus par kultūras mantojuma un grāmatniecības jautājumiem.
   Sarakstījis grāmatas: "Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks" (1988.g.), "Senās grāmatas Rīgā" (1988.g.), dzejas krājums "Dažādu gadu balsis" (1999.g.), "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā" (2000.g.) - šī grāmata konkursā par 2000.gada skaistāko grāmatu novērtēta kā gada izcilākais izdevums, "Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos" (2002.g.).
   Sakarā ar O.Zandera 70 jubileju, Akadēmiskā bibliotēka izdevusi bibliogrāfiju "Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ojārs Zanders".
   2003.gadā ieguvis Rīgas balvu par pilsētas pētniecību.

Valdis Zilveris

   Komponists.
   Dzimis 28.07.1963.g. Gulbenē.
   Mācījies Gulbenes pamatskolā, bērnu mūzikas skolā akordeona klasē, Ventspils mūzikas skolā. Ar izcilību beidzis J.Vītola Latvijas Valsts konservatoriju Paula Dambja kompozīcijas klasē.
   Studiju gados strādājis par koncertmeistaru, sācis komponēt mūziku teātra izrādēm, konservatorijas kameransamblim "Voir Dit".
   1990.gadā apguvis jaunu muzicēšanas veidu - kompjūteru ar muzikālajām programmām.    Elektroniskās mūzikas jomā zināšanas papildinājis Holandē un ASV.
   Raksta mūziku teātra izrādēm, radio raidījumiem, televīzijas uzvedumiem.
   Kopš 1995.gadā ir dziedošo aktieru ansambļa "Greizais ratiņš" mūzikas aranžētājs.

Dzintra Žilde

   Cirka māksliniece.
   Dzimusi 20.02.1947.g. Gulbenē.
   Mācījusies Gulbenes pamatskolā, Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, Kazaņas Veterinārajā institūtā.
   Septiņpadsmit gadu vecumā uzsākusi cirka mākslinieces gaitas bijušajā Vissavienības cirka kolektīvā "Cirks uz ūdens", kurā uzņemta kā talantīga un centīga jaunā gaisa vingrotāja.
   Pēc kļūmīgā kritienā gūtas traumas bija jāatsakās no akrobātikas, tādēļ pievērsās citam žanram - dzīvnieku dresēšanai. Programma "Jautrie sunīši" guva lielu skatītāju atsaucību bijušajā Padomju Savienībā un ārzemēs. Vienīgā māksliniece, kurai piešķirts Nopelniem bagātās cirka mākslinieces nosaukums.
   Nelielu laiku darbojusies ar dresētiem sunīšiem Rīgas cirkā, bet štatu samazināšanas dēļ populārā programma slēgta.
   Bijušo cirka mākslinieku atbalstam nodibinājusi "Cirka mākslinieku solidaritātes un attīstības fondu".
   Nodibinājusi un vadījusi Latvijas Centrālo Dzīvnieku Aizsardzības biedrību.
   2000.gadā startējusi Rīgas domes vēlēšanās no LSDSP/LSDP. Kā deputāte darbojusies Pilsētas attīstības komitejas un īpašuma un privatizācijas lietu komitejā.



		Projekts "Bibliotēka, arhīvs, muzejs - tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu", 2003