Kultūrvēsturiskie objekti pilskalns

   Pirms vācu ienākšanas senlatviešu zemēs, Gulbenes novads ietilpa vienā no lielākajām latgaļu zemēm - Tālavā. Pēc vispārpieņemtiem uzskatiem, kuri gan sakņojas loģiskos apsvērumos, kas, savukārt balstās uz analoģiskiem faktiem Latvijas vēsturē, esam pieraduši stāstīt, ka Gulbene kā zināms savas apkārtnes centrs sākusi veidoties ap 10. - 11.gadsimtu, varbūt arī nedaudz agrāk, bet precīzi to pateikt mēs diemžēl nevaram.
   Krustalīces upes gleznainā un aizsardzībai ļoti piemērotā ielokā tika uzcelta seno latgaļu koka pils. Vieta tiešām bija ļoti piemērota, par to varam pārliecināties joprojām, kad uzmanīgi ielūkojamies Gulbenes luterāņu baznīcas apkārtnē. Šeit, kā šoreiz uzdrošināsimies apgalvot bez "varbūt", atradās Gulbenes kodols, pirmsākums, no šejienes izaugusi šodienas pilsēta. Te Krustalīce veido savam nosaukumam tik atbilstošu līkumu, kas ietver nelielu pakalnu pilnībā no trijām pusēm. Pirmajiem gulbeniešiem atlika vien padziļināt Krustalīces dabīgās gultnes izveidoto gravu, nostāvināt gravas malas un vairāk uzmanības veltīt ceturtajai, ar upi neaizsargātajai pusei, kas atrodas uz šodienas alus rūpnīcas pusi. Tad nolīdzinātajā pakalna virsmā (plakumā - kā to sauc arheologi) senie latgaļi uzcēla koka pili, stipru un labi nocietinātu. Gravas nogāzēs neauga neviens koks, lai pils sargi nepalaistu garām ienaidnieka tuvošanos. Vasarās šīs nogāzes sedza mālu kārta, ziemā - ledus kārta, lai pils būtu vēl nepieejamāka ienaidniekam.
   1224.gadā Tālava faktiski pārstāja eksistēt - Tālavas zemes savā starpā sadalīja Rīgas bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis. Šajā gadā noslēgtajā t.s. Tālavas dalīšanas līgumā minēti katrai pusei pienākošies latgaļu pilsnovadi. Starp bīskapam iedalītiem novadiem - GULBANA. Šis, tātad, ir pirmais mums zināmais fakts, kad Gulbene minēta rakstos.
   Šim faktam ir ne tikai negatīva pieskaņa, kaut arī tālavieši pilnīgi zaudēja savu neatkarību. Gulbenes pieminējums rakstos mums ir drošs pierādījums, ka Gulbene ne tikai vispār ir pastāvējusi, bet ir bijusi gana liela pilsnovada centrs, pārvaldījusi plašu apkārtni. Atgādināsim, ka novads vēsturiskā izpratnē ir teritorija, kur pilskungs valdīja, tiesāja un ņēma nodokļus. Cik plašs Gulbenes pilsnovads bija, mums gan neizdosies precīzi pateikt, jo konkrētāku ziņu mums vairs nav ne par vienu apkārtnes pili vai pilsnovadu. Tādēļ vismaz jubilejas reizē atļausimies apgalvot, ka, lai arī Gulbenes apkārtnē ir vēl citi vareni pilskalni, kā, piemēram, Kārtenes jeb Beļavas, Lazdukalna un Krapas, tomēr Gulbenes pilskalns ir bijis valdošais.
   Gulbenes pilskalns neapšaubāmi uzskatāms par Gulbenes centru. Diemžēl mēs nevaram neko precīzu pateikt ne tikai par laiku un apstākļiem, kad tika uzcelta šajā pilskalnā seno latgaļu koka pils, bet faktiski neko nezinām arī par tās bojā eju. Varam vienīgi pieņemt, ka tā gāja bojā kaut kad 13.gadsimta laikā. Kādos apstākļos tas notika? Kādi notikumi te risinājās pēc Tālavas dalīšanas līguma noslēgšanas? Uz šiem jautājumiem mums atbildes nav. Mēs varam vienīgi iedomāties vairākus iespējamos variantus. Varam domāt, ka pils gājusi bojā ienaidnieku uzbrukuma rezultātā vai pēc vācu ienākšanas šeit vienkārši nopostīta. Bet varbūt te norisinājās cīņas, kuras beidzās ar seno latgaļu sakāvi un pils nodedzināšanu. Nav izslēgta arī iespēja, ka pils iemītniekiem tā bija jāpamet pēc kādiem līguma noteikumiem. Var pieņemt arī, ka pēc līguma noslēgšanas latgaļi paši pameta šo pili, saprotot, ka pretošanās ir bezcerīga. Noteikti ir vēl vairāki "varbūt", taču mums tos pagaidām nav lemts uzzināt. Tāpat kā nezināms mums ir un paliek pils un apkārtnes iedzīvotāju liktenis, mēs nevaram arī nosaukt nevienu konkrēta cilvēka vārdu, kurš būtu tajos tālajos laikos dzīvojis Gulbenes pilī, kurš bijis šīs pils kungs vai karadraudzes vadonis. Nav atbildes arī uz jautājumiem, kurā vietā bijusi apmetne vai senpilsēta ap pili, cik liela tā bijusi, bet tādai, ņemot vērā Gulbenes pils nozīmīgumu un lielumu, noteikti bija jābūt. Skaidrs, ka pilskungs un karadraudze dzīvoja pilī, bet pārējie? Tā gan, šķiet, ir Vēstures nežēlīgākā īpašība - noslēpt mums cilvēkus likteņus un vārdus, padarīt lielāko daļu no mums par anonīmiem laikabiedriem, aculieciniekiem, cilvēkiem vispār, lai gan katram taču ir savas nelaimes un laime, varoņdarbi un slēpjamie darbi. Bet Vēsture mēdz nodzēst ļoti daudzus vārdus, dažreiz pat nejauši saglabājot nenozīmīgākos...
   13.gadsimta avoti par Gulbenes pils un novada likteni klusē. 1340.gadā uz senā latgaļu pilskalna jau uzbūvēta Rīgas arhibīskapa mūra pils. 1843.gadā uz Livonijas kara laikā sagrautās mūra pils drupām pēc vairāku gadu talkām Gulbenes luterāņu draudze uzbūvē savu jauno dievnamu - tagadējo ev.lut. baznīcu. Šo iemeslu dēļ Gulbenes pilskalna arheoloģiskā izpēte gandrīz nav iespējama.