Kultūras iestādes muzejs

    Ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas un Latvijas PSR Ministru Padomes 1981.gada 6.oktobra lēmumu Nr.596 tika izveidots Gulbenes vēstures un mākslas muzejs (tekstā - GVMM), kas savu reālo darbību uzsāka 1982.gada 1.janvārī. Muzeja pirmsākumi Gulbenē meklējami vairākus gadus pirms šī lēmuma.
    1960. - tajos gados Gulbenē darbojās rajona Darbaļaužu deputātu padomē izveidotā novadpētniecības istaba. 1975.gada 29.oktobrī Latvijas PSR Kultūras ministrija pieņēma lēmumu par sabiedriskā novadpētniecības muzeja atvēršanu Gulbenē. 1978.gada 1.jūlijā sabiedriskais muzejs pārveidots par Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli - Gulbenes novadpētniecības muzeju.
    Gulbenes novadpētniecības muzejam tika piešķirtas pagaidu telpas Līkā ielā 21 Gulbenes 2.vidusskolā - 2 istabas ekspozīcijai un 1 istaba fondu glabāšanai. Šajās telpās muzejs darbojās līdz 1982.gada pavasarim, kad pēc Gulbenes vēstures un mākslas muzeja statusa iegūšanas notika pārcelšanās uz telpām Rīgas ielā 49. Ar 1977.gada 19.augusta Gulbenes rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu Gulbenes Kultūras nodaļas pārziņā nonāca bijusī muižas klēts Brīvības ielā 9. Klētī tika izvietots GVMM etnogrāfijas un darba rīku krājums, kas pašlaik ir atklātā krājuma glabātava.
    1980. - to gadu 2.pusē ļoti aktuāla un reāla šķita doma par muzeja pārcelšanos uz Vecgulbenes muižas Balto pili. Pēc pilsētas pasūtījuma Restaurācijas institūtā tika izstrādāts projekts par Baltās pils ārpuses atjaunošanu, interjeru un plānojumu piemērojot muzeja vajadzībām (iekštelpu restaurācija nav iespējama sakarā ar pilnīgu datu trūkumu). Diemžēl, mainoties politiskajai situācijai, sarežģījās arī ekonomiskā situācija, un projekts palika nerealizēts.

    1993.gadā muzejs tika brīdināts par iespējamo telpu atstāšanu sakarā ar nama Rīgas ielā 49 denacionalizāciju. Muzeja lietošanai tika iecerētas telpas bijušajā muižas oranžērijā. Pārvākšanās uz oranžērijas telpām uzreiz nebija iespējama, jo ēkai bija nepieciešami nopietni remontdarbi. 1994.gada decembrī muzejam tika iedalītas 2 istabas un izstāžu zāle Gulbenes kultūras nama 3.stāvā - kā pagaidu risinājums. Remontdarbi oranžērijā līdzekļu trūkuma dēļ notika pakāpeniski. 2001.gada nogalē muzejs pārcēlās uz jaunajām telpām.
    GVMM apsaimnieko divas ēkas - muižas oranžēriju, kur izvietotas izstāžu zāles, krājums un darba telpas, kā arī klēti ar atklāto krājuma glabātavu.
    Lieli nopelni muzeja izveidošanā ir tā pirmajam vadītājam Pēterim Liepam, kurš bija gan filiāles vadītājs, gan arī pirmais muzeja direktors. No 1985.gada līdz 1989.gadam muzeja direktors bija Pauls Lasmanis.

    Muzeja krājums veidojies, pievēršot galveno uzmanību Gulbenes pilsētas un rajona vēsturei kopš vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. 2003.gadā muzeja krājuma vienību skaits pārsniedza 51 tūkstoti vienību. Vērtīgākās GVMM krājuma kolekcijas ir stikla fotonegatīvi (14 467 vienības), fotopastkartes, pastkartes, etnogrāfija, trauki, dokumenti. Krājums tiek izmantots izstādēs, pasākumos, izpētes gaitā.
    Muzeja darbinieku pētnieciskā interese vienmēr bijusi saistīta ar novada vēsturi. Par to liecina gan pētniecības rezultātā radušās izstādes, gan publikācijas.
    Muzejam ir veiksmīga sadarbība izstāžu rīkošanā ar Gulbenes TLMS "Sagša", vietējiem amatniekiem un māksliniekiem, Gulbenes mākslas skolu. No 1995.gada tradicionālas ir muzeja darbinieku iekārtotās vēstures un mākslas izstādes Gulbenes rajona padomes ēkā.
    Notikušas kompleksās ekspedīcijas - Gulbenes pilsētā, Tirzā, Druvienā, Lizumā, Rankā, aktīva sadarbība ar novadpētniekiem un vietējiem iedzīvotājiem, rezultātā iegūts liels papildinājums krājumam un apzināta pilsētas, pagastu un dzimtu vēsture. Kopš muzeja dibināšanas liela zmanība veltīta darbam ar sabiedrību, īpaši ar skolu jaunatni. Muzeja darbinieki vada ekskursijas un tematiskus ekskursiju ciklus pa Gulbeni un rajonu, lasa lekcijas un lekciju ciklus, vada nodarbības un metodiski palīdz rajona vēstures skolotājiem. Kopš 1996.gada darbojas muzejpedagoģiskā programma "Pagalms", kopš 2000.gada - "Klēts". Regulāri ir semināri rajona vēstures skolotājiem, atklājot muzejā jaunas izstādes par vēstures tēmām.
    Veiksmīga ir sadarbība ar citiem Latvijas muzejiem. 2003.gadā lielu gulbeniešu atsaucību guva izstāde no Latvijas Sporta muzeja krājuma un Uļjanas Semjonovas kolekcijas par basketbola vēsturi. 2003.gada 11.novembrī, Lāčplēša dienā, tika atklāta Latvijā pirmā plašā apbalvojumu izstāde no Latvijas Kara muzeja krājuma "Apbalvojumi latvietim. XIX gs. vidus - XIX gs.". 2004.gada 8.janvāri atklājām izstādi no Latvijas Vēstures muzeja "Latgaļi. 7. - 14.gs. latgaļu cilts etniskā vēsture."
    2002.gada 9.oktobrī Gulbenes vēstures un mākslas muzejs saņēma akreditācijas apliecību kā apliecinājumu valsts atzīta muzeja darbībai.