Gulbene
Simbolika
Teritorija
Ielas
Pilsētas buklets
Dome
Vēsture
Kultūrvēsturiskie objekti
Daba
Saimnieciskās darbības attīstība
Izglītības iestādes
Kultūras iestādes
Reliģiskās iestādes un organizācijas
Veselības aizsardzība

Tirdzniecība un sakari

Plašsaziņas līdzekļi
Biedrības, sabiedriskās organizācijas, NVO
Novadnieki
Sports
 
Gulbene teritorija

Tālavas dalīšanas līgums, 1224.g., Latvijas vēstures avoti, 2.sēj.   Pirmo reizi rakstos Gulbenes vārds minēts 1224.g. Tālavas dalīšanas līgumā, kad, bīskapam Albertam un Zobenbrālu ordenim sadalot Tālavas zemi, bīskapa tiesā tiek nosaukta Gulbana. Tā bija pilsnovada galvenā pils. Līdz ar to precīzi varam noteikt Gulbenes sākotnējo centru - pilskalns atradās Krustalīces ielokā uz pakalna, kuru nostiprināja. 1340.gadā šajā pakalnā latgaļu koka pils vietā tika uzcelta Rīgas arhibīskapa mūra pils. Laika gaitā ap to izveidojās pilsētiņa. Gan pils, gan pilsētiņa tika nopostītas 1577.gadā Livonijas kara laikā. Pēc tam vairākus gadsimtus tagadējās pilsētas vietā bija tikai Gulbenes (kopš 18.gs. - Vecgulbenes) muiža. Apdzīvots bija tikai muižas centrs. Iedzīvotāju koncentrācija un līdz ar to teritoriālās izmaiņas sākās tikai 20.gs. sākumā, kad Gulbenē tika izbūvēta pirmā dzelzceļa līnija (1903.g.). Sāka veidoties "otrais" tagadējās pilsētas centrs - ap dzelzceļa mezglu. Pēc otrās dzelzceļa līnijas izbūves (1916./1917.g.) iedzīvotāju skaits turpināja augt, sāka veidoties biezi apdzīvotas vietas struktūra.

Skats uz Gulbeni no Ev.lut. baznīcas torņa, 1920.-tie gadi
Skats uz ugunsdzēsēju depo Brīvības ielā, 1930. -tie gadi

   1920.gadā Vecgulbene ieguva miesta tiesības. Sāka veidoties pirmās ielas (piemēram, Rīgas iela), tika būvētas jaunas, lielas, līdz tam Gulbenei neraksturīgas ēkas (dzelzceļa stacija, Lauksaimniecības biedrības Krājaizdevu sabiedrības ēka, Valsts Komerc - un arodskolas ēka). Turpināja augt iedzīvotāju skaits. 1928.gadā miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības.
   Pilsētai raksturīgā apbūve ar ielu tīklu veidojās strauji un īpatnēji. Ielas un ēkas parādījās ne tikai muižas centrā un ap dzelzceļu, bet arī tagadējā pilsētas centrā, piemēram, ap tirgus laukumu, ap jaunuzceltajām skolām.
Gulbenes 1935.gada plāns   Kā uzskatāmi liecina 1935.gada pilsētas plāns (no grāmatas "Pilsētu apraksti"), pilsētas ielu tīkls pamatā jau ir izveidojies. Centra apbūves struktūra faktiski nemainīga ir līdz pat mūsdienām. Gadu gaitā nākušas klāt jaunas ēkas, veidojušās jaunās ielas, paplašinājusies pilsētas teritorijā, bet tas galvenokārt notika pēc 2.Pasaules kara.
   Pēc Otrā pasaules kara notika pirmās lielās pilsētas teritorijas izmaiņas un jaunu robežu noteikšana, kas vēlāk notika vairākkārt.
   1945.gada 1.janvārī pilsētai pievienoja Vecgulbenes pagasta sīksaimniecības gar pilsētas robežu.
   1947.gada 25.janvārī pilsēta prasīja Vecgulbenes pagastam atdot pilsētai sekojošas teritorijas:
no Gulbenes - Latgales dzelzceļa 102.km sākuma līdz Balvu - Gulbenes zemes ceļa 3.km, pāri uz draudzes skolu, uz cepļiem, līdz Gulbenes - Madonas zemes ceļa 55.km, 56.km gar Mācītāja muižas ziemeļpusi, ietver Valmes ezeru līdz Ieriķu dzelzceļa līnijai, tad uz Gulbeni. Tas arī tika izdarīts un fiksēts Vecgulbenes pagasta 1947.gada 19.marta protokolā Nr.5.
   Atsevišķas teritorijas no pilsētas arī tika atdalītas, piemēram, 1952.gada 7.martā māju Brīvības ielā 60 nodod Vecgulbenes ciemam, bet 1982.gada 30.augustā un 1985.gada 18.septembrī Beļavas ciemam tika atdoti attiecīgi 21,4 un 10,4 ha.
   1955.gada 29.jūlijā Gulbenes rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja IK precizēja pilsētas robežas.
   1958.gada 12.maijā Gulbenes pilsēta lūdza pievienot pilsētai no Kirova kolhoza 7,1 ha, no kolhoza "Dzintars" 23 ha, no kolhoza "Cīņa" 228 ha.
   1990.gada 12.septembrī Gulbenes Tautas deputātu padomes 4.sesijā tika nolemts pievienot pilsētai vēl sekojošas teritorijas:
   no Stradu pagasta: individuālā apbūve Litenes ielas galā, 26.CRBP, 0,1 ha no putnu fermas,
   no Beļavas pagasta: Lauktehnika, MRS, r/a "Straume", Kravas pārvadājumu stacija, Patērētāju biedrība, specmontāžas iecirknis - kopā 35,6 ha.
   Savukārt tika paredzēta pilsētas zeme nodošana minētajiem pagastiem:
   Stradu pagastam: 3,6 ha - padomju saimniecības "Stari" putnu ferma,
   Galgauskas pagastam: 0,3 ha pie Valmes ezera.

   1991.gada 5.jūnijā pilsētas teritorija vēl tika paplašināta ar 9,3 ha no Daukstu pagasta un 46 - 50 ha no Stradu pagasta.
   1993.gada 29.septembrī tika atsavinātas pilsētas adreses, jo ēkas atradās Beļavas pagastā: Brīvības ielai 97, 99, "Parkmaļiem" , bet Stradu pagasta "Pundurīši" nodoti Gulbenes pilsētai.

Gulbene pašlaik

   2003.gadā:
   Gulbenē dzīvo 9523 iedzīvotāji,
   Gulbenes platība ir 1189,8 ha.

Uz lapas sākumu Uz sākumlapu

  Projekts "Bibliotēka, arhīvs, muzejs - tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu", 2003