
|
 |
|
 |
Gulbene
teritorija
|
Pirmo
reizi rakstos Gulbenes vārds minēts 1224.g. Tālavas dalīšanas līgumā,
kad, bīskapam Albertam un Zobenbrālu ordenim sadalot Tālavas zemi, bīskapa
tiesā tiek nosaukta Gulbana. Tā bija pilsnovada galvenā pils. Līdz ar
to precīzi varam noteikt Gulbenes sākotnējo centru - pilskalns atradās
Krustalīces ielokā uz pakalna, kuru nostiprināja. 1340.gadā šajā pakalnā
latgaļu koka pils vietā tika uzcelta Rīgas arhibīskapa mūra pils. Laika
gaitā ap to izveidojās pilsētiņa. Gan pils, gan pilsētiņa tika nopostītas
1577.gadā Livonijas kara laikā. Pēc tam vairākus gadsimtus tagadējās pilsētas
vietā bija tikai Gulbenes (kopš 18.gs. - Vecgulbenes) muiža. Apdzīvots
bija tikai muižas centrs. Iedzīvotāju koncentrācija un līdz ar to teritoriālās
izmaiņas sākās tikai 20.gs. sākumā, kad Gulbenē tika izbūvēta pirmā dzelzceļa
līnija (1903.g.). Sāka veidoties "otrais" tagadējās pilsētas
centrs - ap dzelzceļa mezglu. Pēc otrās dzelzceļa līnijas izbūves (1916./1917.g.)
iedzīvotāju skaits turpināja augt, sāka veidoties biezi apdzīvotas vietas
struktūra.
1920.gadā
Vecgulbene ieguva miesta tiesības. Sāka veidoties pirmās ielas (piemēram,
Rīgas iela), tika būvētas jaunas, lielas, līdz tam Gulbenei neraksturīgas
ēkas (dzelzceļa stacija, Lauksaimniecības biedrības Krājaizdevu sabiedrības
ēka, Valsts Komerc - un arodskolas ēka). Turpināja augt iedzīvotāju skaits.
1928.gadā miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības.
Pilsētai
raksturīgā apbūve ar ielu tīklu veidojās strauji un īpatnēji. Ielas un
ēkas parādījās ne tikai muižas centrā un ap dzelzceļu, bet arī tagadējā
pilsētas centrā, piemēram, ap tirgus laukumu, ap jaunuzceltajām skolām.
Kā
uzskatāmi liecina 1935.gada pilsētas plāns (no grāmatas "Pilsētu
apraksti"), pilsētas ielu tīkls pamatā jau ir izveidojies. Centra
apbūves struktūra faktiski nemainīga ir līdz pat mūsdienām. Gadu gaitā
nākušas klāt jaunas ēkas, veidojušās jaunās ielas, paplašinājusies pilsētas
teritorijā, bet tas galvenokārt notika pēc 2.Pasaules kara.
Pēc
Otrā pasaules kara notika pirmās lielās pilsētas teritorijas izmaiņas
un jaunu robežu noteikšana, kas vēlāk notika vairākkārt.
1945.gada
1.janvārī pilsētai pievienoja Vecgulbenes pagasta sīksaimniecības gar
pilsētas robežu.
1947.gada
25.janvārī pilsēta prasīja Vecgulbenes pagastam atdot pilsētai sekojošas
teritorijas:
no Gulbenes - Latgales dzelzceļa 102.km sākuma līdz Balvu - Gulbenes zemes
ceļa 3.km, pāri uz draudzes skolu, uz cepļiem, līdz Gulbenes - Madonas
zemes ceļa 55.km, 56.km gar Mācītāja muižas ziemeļpusi, ietver Valmes
ezeru līdz Ieriķu dzelzceļa līnijai, tad uz Gulbeni. Tas arī tika izdarīts
un fiksēts Vecgulbenes pagasta 1947.gada 19.marta protokolā Nr.5.
Atsevišķas
teritorijas no pilsētas arī tika atdalītas, piemēram, 1952.gada 7.martā
māju Brīvības ielā 60 nodod Vecgulbenes ciemam, bet 1982.gada 30.augustā
un 1985.gada 18.septembrī Beļavas ciemam tika atdoti attiecīgi 21,4 un
10,4 ha.
1955.gada
29.jūlijā Gulbenes rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja IK
precizēja pilsētas robežas.
1958.gada
12.maijā Gulbenes pilsēta lūdza pievienot pilsētai no Kirova kolhoza 7,1
ha, no kolhoza "Dzintars" 23 ha, no kolhoza "Cīņa"
228 ha.
1990.gada
12.septembrī Gulbenes Tautas deputātu padomes 4.sesijā tika nolemts pievienot
pilsētai vēl sekojošas teritorijas:
no Stradu pagasta: individuālā apbūve Litenes ielas galā, 26.CRBP, 0,1
ha no putnu fermas,
no Beļavas pagasta: Lauktehnika, MRS, r/a "Straume", Kravas
pārvadājumu stacija, Patērētāju biedrība, specmontāžas iecirknis - kopā
35,6 ha.
Savukārt
tika paredzēta pilsētas zeme nodošana minētajiem pagastiem:
Stradu pagastam: 3,6 ha - padomju saimniecības "Stari" putnu
ferma,
Galgauskas pagastam: 0,3 ha pie Valmes ezera.
1991.gada
5.jūnijā pilsētas teritorija vēl tika paplašināta ar 9,3 ha no Daukstu
pagasta un 46 - 50 ha no Stradu pagasta.
1993.gada
29.septembrī tika atsavinātas pilsētas adreses, jo ēkas atradās Beļavas
pagastā: Brīvības ielai 97, 99, "Parkmaļiem" , bet Stradu pagasta
"Pundurīši" nodoti Gulbenes pilsētai.
|
2003.gadā:
Gulbenē dzīvo 9523 iedzīvotāji,
Gulbenes platība ir 1189,8 ha.
|

|