Daba klimats

   Kopumā Gulbenes rajona reljefu var raksturot kā viegli viļņainu, tomēr atsevišķās tā daļās vērojamas atšķirības. Rajona ziemeļrietumu daļā stiepjas Vidusgaujas ieplaka ar iekšzemes kāpām gar Gaujas kreiso krastu pie Lejasciema. Rietumu daļu ap Druvienu un Lizumu aizņem Vidzemes augstienes sīkpaugurainā nomale, kas vietām sasniedz 200 m augstumu virs jūras līmeņa. Rajona vidusdaļā stiepjas Gulbenes paugurvalnis, kas sākas uz dienvidiem no Alūksnes augstienes Zeltiņu pacēluma un, turpinoties uz dienvidaustrumiem, pāriet Vidzemes augstienē. To veido nekārtīgi izvietotas pauguru grupas un pacēlumi, kas dienviddaļā virknējas grēdās. Lielākā pauguru grupa stiepjas apmēram 20 km garumā gar Liedes upi, veidodama Liedeskalnus. Gulbenes paugurvaļņa vidējais platums rajona teritorijā ir 5 - 10 km, bet augstums - 20 - 170 m virs jūras līmeņa. Augstākais punkts valnī ir Beļavas (Kārtenes) pilskalns - 178 m virs jūras līmeņa, bet vairāku pauguru virsotnes sasniedz 150 - 170 m augstumu. Rajona dienvidaustrumos atrodas Lubānas līdzenuma nomale.
   Rajonam raksturīgs pārejas tipa klimats no piejūras klimata uz kontinentālo klimatu. Tā veidošanos visvairāk ietekmē Vidzemes augstienes un Alūksnes augstienes tuvums. Ziema šeit ir aukstākas nekā dienvidu un rietumu rajonos, bet siltākas nekā Vidzemes augstienē. Aukstākie mēneši ir janvāris un februāris, kad vidējās gaisa temperatūras noslīd līdz -6,5°C. Viszemākās novērotās temperatūras sasniedz aptuveni -40°C. Arī vasaras ir vēsākas nekā Latvijas dienvidu rajonos. Vidējā jūlija temperatūra sasniedz -16,4°C, bet maksimālā +32°C. Nokrišņu daudzums ir lielāks nekā vidēji Latvijā - 600 mm gadā.
   Rajonā pārsvarā izplatītas velēnu vidēji podzolētās augsnes.