Zemgaliešu Birutai - 140

Par “dekadences traģisko karalieni” dēvētā rakstniece un dzejniece Zemgaliešu Biruta (īstajā vārdā Konstance Augustīne Grencione) dzimusi 1878. gada 14. oktobrī Stāmerienas muižā.

Strādājot par mājskolotāju Maskavā, brīvajā laikā aktīvi apmeklējusi bibliotēkas, muzejus, gleznu galerijas, teātrus, gūstot spēcīgus radošos impulsus.

1905. gadā Zemgaliešu Biruta piedalījusies revolūcijas notikumos. Pārceļoties uz Rīgu, nokļuvusi jauno rakstnieku un mākslinieku bohēmā. Publicējusi stāstus un dzejoļus jauno autoru - dekadentu veidotajā literatūras žurnālā Dzelme.

1906. gada septembrī dzejniece apcietināta un mēnesi pratināta sakarā ar dalību revolūcijas notikumos. Pēc atbrīvošanas, draugu atstumta, izmisuma pilnā brīdī dzejniece izdzer indes kausu tiešā un pārnestā nozīmē.

Zemgaliešu Birutas darbi pilni melanholijas, dziļu pārdzīvojumu un drūmas nolemtības, kas šķietami paredz viņas traģisko nāvi.

“[..] – pāragrā nāve neļāva rakstniecei no talantīgas iesācējas kļūt par spilgtu modernās sievietes kaislību atklājēju. [..], viņu interesē tikai kvēlu, liktenīgu kaislību apraksti, romantiski impresionistisks dzīves lielo, svarīgo mirkļu atainojums.” (no pēcvārda krājumam “Sārtais skūpsts”, Kārlis Vērdiņš)

Novadpētniecības lasītava aicina ielūkoties “Latviešu tumsas stāstos” – grāmatā apkopota 20. gadsimta ēnainākā īsproza, tajā vietu atraduši arī divi Zemgaliešu Birutas tēlojumi, savukārt dzejas izlasē “Sārtais skūpsts” apkopota lielākā daļa 1905. – 1909. gadā preses izdevumos publicēto Zemgaliešu Birutas dzejoļu, kā arī viņas laikabiedru un vēlāku gadu autoru veltījuma dzejoļi.