Rakstniecei Aīdai Niedrai - 120

Aīda Niedra dzimusi 1899.gada 23.martā Tirzas pagasta Āžu krogā pie Tirzas upes. Mācījusies Tirzā, Madonā un Cēsīs, pēc tam strādājusi Rīgas miertiesā. 1944.gadā emigrējusi uz Vāciju, pēc tam uz ASV.

1924.gadā iznāca viņas pirmā grāmata - dzejoļu krājums “Erosa elēģijas”, kurā pausta spēcīga mīlestības kaisle. Latvijas posma romānos galvenokārt tēlota Tirzas lauku ļaužu dzīve pagātnē, klaušu un rentes laikos un brīvajā valstī. Savos darbos rakstniece daudz izmantoja Tirzā esošo māju nosaukumus, apvidvārdus, šīs puses cilvēkus viņa dēvēja par Azandas ļaudīm.

“Autore ir mēģinājusi radīt arī latviešu jaunvārdus, bet tikai retais vārds ir pieņemams, lielais vairums tautā nav iegājis. Piemēram, baznīcu A.Niedra dēvē par lūgtuvi, krogu par piestākli, alu par putaini.” (Ritums, Nr.552 (01.07.1999))

Rakstniece romānos daudz attēloja spēcīgas, garīgi brīvas un pilnasinīgas sievietes, kuras pati raksturoja ar epitetiem salta, stingra, cieta, dzedra, pazemīga, klusētāja (“Ugunī”, “Rūžu Kristīne”, “Anna Dzilna”, “Sieva”, “Kārdinātāja” u.c.)

A.Niedra teikusi:

„Strādāju, jo darbs dzīvošanai dod līdzsvaru. Visu mūžu darbs ir devis līdzsvaru. Dzīvei netrūkst rītdienas un cilvēcei nepietrūkst uzdevumu. Ir vērts dzīvot. Ir vērts mīlēt šo grezno, nežēlīgo un skaisto dzīvi!" (Tilts, Nr.64-65 (01.11.1964))

 

 

 

 

 


 

 

 

 

 

 

 

 

 

Fotogrāfija no www.letonika.lv