Novadnieki – jubilāri!

215 – Kārlim Fridriham Šīlingam, mācītājam, skolotājam (14.09.1799.–15.03.1836.). Strādājis Vecgulbenē, no 1822.g. iecelts par Tirzas – Velēnas draudzes mācītāju, kur viņš nostrādāja līdz mūža beigām, rūpējoties arī par jauno baznīcas celšanu, zēnu draudzes skolas un Velēnas meiteņu skolas ierīkošanu.

140 – Jurim Karlsonam, pulkvedim (07.10.1874.–01.12.1945.). Dzimis Adulienā. Mācījies vairākās militārajās mācību iestādēs, bijis arī militāro mācību pasniedzējs, kā strēlnieks piedalījies Ziemassvētku kaujās. Latvijas armijā ieņēmis nozīmīgu amatu, rosīgi darbojies veco latviešu strēlnieku organizācijās.

 135 – Jūlijam Dievkociņam, rakstniekam, skolotājam (12.08.1879.–03.02.1906.). Strādājis par skolotāju Litenē (1899.-1902). Bijis arī laikraksta „Dienas lapa” līdzstrādnieks, tur publicēti viņa literārie darbi. Viņa aktīvo darbību 1905.g. revolūcijā noslēdza soda ekspedīcijas lode.

130 – Edmundam Puišem, zinātniekam (1884.-?). Studējis fiziku, matemātiku, meteoroloģiju. Veicis atbildīgus pienākumus zinātniskajā pētniecībā, ekspedīcijās, aktīvi darbojies zinātniskajās biedrībās.

125 – Albertam Bielajam, skolotājam atbrīvošanas cīņu dalībniekam ( 18.11.1889.–24.10.1944.). Dzimis Stāmerienā. Bijis skolotājs Rēzeknes apriņķī, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, arī Latgales atbrīvošanā. 1919.g. varonīgi cīnījies pie Stāmerienas. Vēlāk bijis skolotājs Stāmerienas pamatskolā.

100 – Bruno Rozītim, fotogrāfam (17.09.1914.–10.05.1986.). Dzimis Litenē. Pēc operas baleta skolas beigšanas dejojis kordebaletā. Tālāk armijas gaitas, fotoskola, darbs Būvju pārvaldē, Pieminekļu valdē. Pēc tam emigrācija (1944) Vācija, Parīze, Ņujorka. Darbs foto salonos, fotoizstāžu organizēšana. Saņēmis Trimdas prēmiju par panākumiem fotogrāfijā un latviešu dzīves dokumentēšanā.

100 – Benjamiņam Treijam, zinātniekam (16.08.1914.–19.12.2002.). Dzimis Kuibiševas apgabalā. Pēc 1.pasaules kara ģimene apmetas dzimtajā Tirzas pagastā. Strādājis LU, ZA Ekonomikas institūtā, profesors LLA. Veicis pētījumus lauksaimnieciskās ražošanas jautājumos. Ir vairāku zinātnisku publikāciju autors, ekonomikas zinātņu doktors.

90 – Bruno Krūmiņam, skolotājam, sabiedriskajam darbiniekam (19.07.1924.). Dzimis Rankā. Pēc 2.pasaules kara dzīvo Austrālijā, ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes loceklis, Adelaides latviešu biedrības priekšsēdētājs. Iecelts par Dienvidaustrālijas pavalsts vicegubernatoru (2000 -2007). Latvijā ciemojies vairakkārt.

90 – Latvītei Medniecei, (08.12.1924.). Bērnību pavadījusi vecvecāku dzimtajās mājās Druvienā. Bijusi māksliniece Rīgas porcelāna rūpnīcā, Rīgas mākslas vidusskolā pasniedzēja, darbojusies ēku un dārza interjeru veidošanā, piedalījusies izstādēs Latvijā un ārzemēs.

65 – Leonīdam Grabovskim, aktierim (03.12.1949.–18.07.2011.). Bērnība un jaunība pagājusi Gulbenē. Pēc teātra fakultātes beigšanas (1975) aktieris Nacionālajā teātrī, piedalījies arī mākslas filmās. Autors dzejas krājumam „Jūtu bezmiegs” un „Dienasgrāmata. Mīlestības lieciniece”.

60 – Guntim Kokaram, žurnālistam, dzejniekam (25.11.1954.). Dzimis Virānē, bērnībā dzīvojis un mācījies Gulbenē. Studējis LVU Filoloģijas fakultātē. Publicējies Latvijas laikrakstos: Padomju jaunatne, Literatūra un māksla, Labrīt, žurnālā Karogs, Avots, NRA, Nedēļa, Fokuss. Visvairāk raksta par politiskām tēmām.

 55 – Jurim Zeibārtam, (18.09.1959.). Pēc LVU Vēstures fakultātes beigšanas, strādājis Gulbenes vēstures un mākslas muzejā. Iesaistījies rajona kultūrvēstures izpētē un muzeja materiālu papildināšanā, Tautas frontes darbībā, zemessardzes kustībā, Latvijas Zemessardzes komandieris no 2008.gada. Tagad NBS Apvienotā štāba priekšnieks brigādes 
ģenerālis.

50 – Ingunai Sudrabai, (21.11.1964.) dzimusi Gulbenē. Beigusi ar izcilību LVU Ekonomikas fakultāti. No 1992.g. strādājusi LR Labklājības, Finanšu ministrijā, a/s „Parex banka”. Valts kontroliere (2004.-201?, tagad darbojas politikā.

40 – Ilzei Bertrānai–Melnbiksei, ērģelniecei (12.12.1974.). Beigusi J.Vītola Mūzikas akadēmiju. Meistarība pilnveidota studijās Zviedrijā, iegūstot maģistra grādu ērģelspēlē, kā arī izglītojusies Francijā. Iegūta arī pedagoģiskā kvalifikācija. Dzīvojot un strādājot Francijā, paralēli pedagoģiskajai darbībai rit arī aktīva koncertēšana.

 Plašākas uzziņas par novadniekiem Gulbenes novada novadpētniecības lasītavā, 3.stāvā un bibliotēkas mājas lapā, sadaļā Novads.

Gulbenes novada bibliotēka 
Humanitāro zinātņu un novadpētniecības lasītava