Iz senajām avīzēm (maijs)

Ziedoņa svētki.
Laikraksta “Gulbenes Balss” 1940.gada 24.maija izdevums vēsta: “Stāmerienas aizsargu nodaļa Kranču birzē rīkoja ziedoņa svētkus. Neskatoties uz auksto laiku, svētki bija samērā labi apmeklēti. Svētkus ievadīja pūtēju orķestra koncerts kapelmeistara A. Vīksniņa vadībā, kam sekoja aizsargu sporta pulciņa priekšnesumi A. Zālītes vadībā.” Interesanti, ka 20.gadsimta 30-tajos gados maijā tika svinēti ziedoņa atmodas svētki. Gulbenes pilsētā tos rīkoja Gulbenes dzelzceļa mezgla brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda ar gājienu no depo uz Spārītes parku, kur notika pasākums un orķestru koncertu.   

Saldumu rūpniecība Gulbenē.
Izradās, ka saldumu ziņā gulbeniešiem bijušas lielas priekšrocības, salīdzinot ar citām pilsētām, jo Gulbenē darbojusies konfekšu rūpniecība.  Laikraksta “Gulbenes Balss” 1938.gada 13.maija izdevumā konfekšu rūpniecības īpašnieks stāsta: “Šī rūpniecība ir vienīgā Gulbenē un plašākā apkārtnē. Gatavojam dažādas konfektes, marmelādi, mākslīgo medu, sīrupu un vasarā — saldējumu. Mums ir ari divas „speciālmarkas": Gulbenes gardums un krējuma standziņas, kas ieguvušas piekrišanu. Gulbenes gardums ir ar riekstiem, bet krējuma standziņas ar šokolādes virskārtu.”

Atklāj pieminekli brīvības cīnītājiem.
Pirms 87 gadiem 20.maijā tika atklāts piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem. Kā raksta 1929.gada laikraksts “Gulbenes Ziņas”: “Uz brīvības cīnītāju pieminekļa atklāšanu bija atbraukuši augsti valsts un valdības priekšstāvji, piedalījās Gulbenes garnizons, virsnieki, aizsargi, ugunsdzēsēji un citas vietējās organizācijas.” Luterāņu baznīcā tika noturēts svinīgs dievkalpojums, kuru vadīja vietējais mācītājs Egle, muzikālos priekšnesumus izpildīja mākslinieki no Rīgas. Pie pieminekļa uzrunā toreizējais Ministru prezidents Hugo Celmiņš sniedza vēsturisku pārskatu par pēdējā laika dzīvi un notikumiem Gulbenē, atzīdams jauno pieminekli par vienu no skaistākajiem Latvijā.     

 

Sanita Jurkāne,
Gulbenes novada bibliotēka