Gulbenei - 90

1928.gada 25.februārī Vecgulbenes miests ieguva pilsētas tiesības un tam tika piešķirts Gulbenes vārds. Šis datums kļuvis par atskaites punktu pirms daudziem gadiem un arī tagad. Protams, mūsu pilsētas vēsture ir daudz, daudz senāka – pirmo tā reizi minēta raktos 1224.gadā.

Kas tad bija aktuāls gulbeniešiem pirms 90 gadiem? Secinājums - nekas nav mainījies, aktuālās tēmas: pilsētas ielas, veikali, rūpniecība, domas, kāda būs pilsētas nākotne. Vienīgais, ka gulbenieši tolaik pratuši vairāk pajokot un paši par sevi veselīgi pasmieties.

Lūk, interesanti fragmenti no 1928.gada laikrakstiem:

“Mūsu pilsēta aug ne gadiem - mēnešiem, bet dienām. Slapjā vasara mūs gulbeniešus padarījusi pilnīgi nervozus, jo reta diena, kad lietus nelīst. Dažas ielas izbrauktas, ka knapi tiek cauri. Pateicoties zemes ceļu valdei, iesāka bruģēt vienu no galvenajām ielām, bet tā paša lietus dēļ laikam darbi galīgi nav paveikti. Varbūt, ka vairāk arī nebija paredzēts šo rudeni.

Pateicoties lielam satiksmes centram, kāda ir Gulbenē, ar laiku še izveidosies plaša tirdzniecība un var teikt, ka arī tagad še atrodas plaši veikali. Lielākās tirgotavas minamas: Lauksaimniecības ekonomiskā sabiedrība “Gauja”, Konzums, Sirmais, Stirajs, Bīriņ, Āboliņ, Pupons, Vecgulbenes patērētāju biedrība. [..] Pie mums darbojās cementa roru darbnīca Ozoliņa, dakstiņu Pilarda un pagatavo turklāt arī labus krāsnspodiņus Litenes ielā, Mača mājā. Izglītības ziņā esam nostādīti labi, jo pilsētā darbojās bez pamatskolām ari valsts arodu skola, kurai šogad uzcēla skaistu ēku.”

                                                                                                          Avots: Gulbenes Ziņas, Nr.27 (16.11.1928)

“Ja šogad mēs brienam pa dubļu jūru, tad 1950. gadā mēs staigāsim pa trotuāriem un bruģētām ielām. Ja šogad pēdējais bļāviens modē ir dāmām īsas kleitas un īsi mati, tad 1950.gadā staigāsim Ādama kostīmā — gluži pēc tā paša parauga, kā dažās aizjūras valstīs staigā melnādainie. [..]

1950. gadā Gulbenē katrs iedzīvotājs brauks ar savu automobīli, gluži tāpat kā tagad brauc divritenieki. [..]

Praktiskais cilvēks raudzīsies arī uz to, lai pilsētas valdē par priekšsēdētāju un galvu tiktu ievēlēts automāts, kas sistemātiski katru skaņu vibrāciju pa radio noraidītu pilsētas iedzīvotājiem..”

                                                                                                          Avots: Gulbenes Ziņas, Nr.7 (29.06.1928)

“Jūŗmala" Gulbenē.
Labam laikam pastāvot, Gulbenes iedzīvotāji, sevišķi jaunatne ir izraudzījušies par peldvietām Emzes, Asaru un Svēto ezerus,, kaut gan ūdens te nav caurtekošs. Pie sliktāka gadījuma šādās peļķēs peldoties, var rasties nopietnas slimības. Ir jau daži gadījumi, kur peldētāji ir iemantojuši šausmīgus augoņus, tomēr neskatoties uz to, peldētāji tam nepiegriež nekādas vērības un saulainās dienās te atklājās jūrmalas aina.

O. S.”Avots: Gulbenes Ziņas, Nr.29 (30.11.1928)

Gulbenes novada bibliotēka pilsētas iedzīvotājiem vēl būt radošiem un optimistiskiem. Aicinām dalīties ar fotogrāfijām un stāstiem par pilsētu, kurus gaidīsim bibliotēkas Novadpētniecības lasītavā.  

Sanita Jurkāne, Herta Pugača
Gulbenes novada bibliotēka