Edvigam Kanaviņam - 115

1903. g. 21. oktobrī Jaungulbenes pagastā dzimis Edvigs Kanaviņš – hidrologs un starptautiski pazīstams ledus pētnieks.

Latvijā 15 gadus darbojies Jūrniecības departamenta hidroloģijas nodaļā, kā inženieris pētīdams Ventas, Gaujas, Daugavas, Mēmeles un Mūsas upes, kā arī uzmērīdams Baltijas jūras piekrasti un Rīgas apkārtnes ezerus. Interesējies par ziemas ūdeņu noteci Daugavā, sevišķi krāču vietās, kur rodas vižņi un zemūdens ledus sastrēgumi.

“Lai ledus rastos, nepieciešami 3 priekšnoteikumi:

1. Ūdens virsmai jābūt nedaudz pārdzesētai (dažas simtdaļas grāda zem 0' C).
2. Kristalizācijas sākumam nepieciešami centri (putekļi, gaisa burbulīši, sniega pārslas).
3. Lai ledus rašanās process varētu turpināties, tad jānoplūst kristalizācijas siltumam. Siltumam izplūstot gaisā, rodas parastais virsmas ledus. Siltumam aizplūstot ar ūdens straumi, rodas tā saucamie vižņi un dibens ledus (underwater ice, Tiefeneis, podwodnij ljod).”

E.Kanaviņš, Universitas, Nr.36 (01.10.1974)

Trimdā darbojies Baltijas universitātē Pinebergā – bijis topogrāfijas profesors un lasījis lekcijas par ģeodēziju. 1949. gada rudenī E. Kanaviņš uzaicināts uz Norvēģiju, kur viņam uzdots nodibināt ledus pētīšanas nodaļu Norvēģijas ūdens bagātību un elektrības pārvaldē Oslo, kur darbojies 24 gadus. Bijis Starptautiskās hidroloģisko pētījumu apvienības pastāvīgs loceklis.

No 1964. līdz 1967. gadam bijis Apvienoto Nāciju ledus eksperts pie spēkstaciju būvēm Islandes upēs. Autors vairāk nekā simts publikācijām par ledus jautājumiem angļu, vācu, krievu un norvēģu valodās.

 “Personīgi man ledus pētīšana ir devusi spēku izturēt trimdu.”

E.Kanaviņš, Universitas, Nr.36 (01.10.1974)