3. jūlijā arhitektam Verneram Vitandam– 115!

Dzimis Lizuma pagastā, tēvs bijis dzirnavnieks Silto dzirnavās. 1932. gadā beidzis LU Arhitektūras fakultāti. Trīsdesmito gadu sākumā projektējis modernas vienģimenes mājas funkcionālisma garā, tādējādi pieskaņojoties tā laika Eiropas modernās arhitektūras jaunajam vilnim.

Pēc V. Vitanda projektiem uzcelts Madonas Aizsargu nams (1933. g.), Daugavpils Vienības nams (1936. – 1937. g.), kā arī pieminekļi Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Smiltenē (1937. g., tēlnieks M. Pluka), Indrā (1939. g.), Rīgā, Slokas ielā 58 (bijušajās Auto tanku pulka kazarmās, 1939. g., tēlnieks R. Feldbergs). Madonas pusē projektējis arī lauku dzīvojamās ēkas, kas jūtami atšķiras no tradicionālajām būvēm, kā arī J. Akuratera muzeju Rīgā, O. Vācieša ielā 6A.

Ievērojot 20. gadsimta modernisma principus, arhitekts projektējis savus namus monumentālās, kubistiski skaidrās formās, atsakoties no līdzšinējiem tradicionālajiem arhitektūras orderiem.

Daugavpils Vienības nams tolaik bijusi lielākā un pēc paredzētā izmantojuma daudzpusīgākā būve Latvijā. Arhitekts tajā sintezējis labākās funkcionālisma un neoklasicisma arhitektūras īpašības: plāna racionālu organizāciju un monumentālus ārskatus. Telpas šajā ēkā ieguva pilsētas teātris, Daugavpils latviešu biedrība, Armijas ekonomiskais veikals, restorāns un kafejnīca, laikraksta redakcija un spiestuve, viesnīca un vairāki dzīvokļi. Mūsdienās tajā atrodas Latgales Centrālā bibliotēka, Daugavpils teātris, Latviešu kultūras centrs, Šmakovkas muzejs, grāmatnīca u.c.  Vienības nams Daugavpilī joprojām veic savu vēsturisko misiju – vieno pilsētas daudznacionālo sabiedrību un aktivizē kultūras dzīvi.

1943. gadā V. Vitandspārcēlies un Čehoslovākiju, vēlāk – uz Vāciju. 1949. gadā izceļojis uz ASV, strādājis savā specialitātē Kalamazū. Rosīgi darbojies emigrācijas latviešu sabiedriskajā dzīvē.